Jaunajā bērnu tiesību aizsardzības modelī vairāk funkciju nonāks valsts pārziņā, aģentūrai LETA pauda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju apņēmusies līdz šī gada decembrim izstrādāt “ceļa karti” ar risināmajiem jautājumiem, lai izveidotu jaunu institucionālo modeli bērnu tiesību aizsardzībai, un, kā norādīja Petraviča, pavisam drīz varētu sākties darbs pie jaunā modeļa izstrādes.

Ministre sacīja, ka tikušas izsūtītas vēstules institūcijām un organizācijām, kuras varētu būt ieinteresētas šī jautājuma risināšanā, tostarp Latvijas Pašvaldību savienībai, Bāriņtiesu asociācijai, sociālajiem dienestiem, ar lūgumu deleģēt pārstāvjus darba grupai. Tagad tapis zināms personu loks, kas piedalīsies jaunajā darba grupā.

Kā norādīja Petraviča, vispirms abas iesaistītās ministrijas iecerējušas vienoties par “rāmi” jaunajam bērnu tiesību aizsardzības modelim, bet pēc tam varētu piesaistīt pārējos ekspertus, lai sāktu detalizēti izstrādāt modeli.

Ministre sacīja, ka jaunajā bērnu tiesību aizsardzības modelī iecerēts nodalīt funkcijas, kuras nebūtu jādara atsevišķām iestādēm. Piemēram, bāriņtiesām, pēc Petravičas domām, nebūtu jāveic notariālās funkcijas. Ar lemjošo darbu turpmāk varētu nodarboties jaunā bērnu tiesību aizsardzības iestāde, jo bērnam un viņa nākotnei esot svarīgi, kā šie lēmumi tiek pieņemti, norādīja ministre.

Pēc viņas paustā, tāpat jāstiprina sociālais dienests, lai tās aktīvāk strādātu arī ar bioloģiskajām ģimenēm. Ministre norādīja, ka ne bieži, bet tomēr ir gadījumi, kad bērnu iespējams atgriezt bioloģiskajā ģimenē.

Petraviča informēja, ka patlaban Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sākusi pārbaudīt institūcijā esošos bērnus, proti, kas ir ticis darīts, lai katram no bērniem atrastu ģimeni.

Petraviča iepriekš paudusi satraukumu par institūciju un pašvaldību pretestību bērnu nonākšanai ģimeniskā vidē, saucot to par “prātam neaptveramu situāciju”. Ministre iecerējusi sūtīt vēstules bāriņtiesām un pašvaldību vadītājiem, aicinot viņus “apelēt pie labākās sirdsapziņas”, un strādāt pie tā, lai katram bērnam tiktu nodrošināta ģimene vai ģimeniskai videi pietuvināti apstākļi.

Kā ziņots, iecerēts valsts pārziņā pārņemt bāriņtiesu funkcijas, kā arī veidot jaunu bērnu tiesību aizsardzības iestādi, iepriekš žurnālistus informēja Petraviča.

Viņa norādīja, ka pašreizējais bāriņtiesu modelis kā pašvaldību institūcija nav attaisnojis uz to liktās cerības un tas nav sasniedzis izvirzītos mērķus bērnu tiesību aizsardzībā. Konstatējama valsts un pašvaldību funkciju klātbūtne vienas institūcijas ietvarā, kas traucē fokusēties uz pašu galveno – bērna interešu vislabāko aizstāvību un nodrošināšanu.

Līdz ar to viens no galvenajiem darba virzieniem, uz kuriem šodien norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un Petraviča, ir bāriņtiesu esošo funkciju analīze un pārdale pēc piekritības – valsts vai pašvaldības.

Ministri uzskata, ka nepieciešams stiprināt pašvaldību sociālos dienestus, kuru rīcībai vajadzētu būt vērstai uz to, lai savlaicīgi tiktu konstatēti riski bērna likumisko pārstāvju funkcionētspējai un sniegts kvalitatīvs atbalsts agrīnā preventīvā darba ietvarā.

Tāpat, ministru ieskatā, Latvijā bērnu tiesību aizsardzība jānodrošina vienai augsti profesionālai valsts pārvaldes iestādei, ar vairākiem reģionālajiem kontaktpunktiem, kas būtu organizēti uz reģionālās mobilitātes principiem. Katrā kontaktpunktā būtu pieejami speciālisti sadarbībai ar apkārtējo novadu valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām.

Ziņas avots: LETA