Rīga, 16.janv., LETA. Aizliegti priekšmeti un vielas Latvijas cietumos tiek iešautas ar lokiem, arbaletiem un “kartupeļu lielgabaliem”, šodien notikušajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieka vietnieks Māris Stivrenieks.

Viņš skaidroja, ka viena no lielākajām drošības problēmām cietumos ir dažādas metodes, ar kurām aizliegtās vielas tiek nogādātas pie ieslodzītajiem, piemēram, narkotiskās vielas tiek iešūtas apģērbu oderēs. Tāpat aizliegtās vielas mēdz paslēpt zem pastmarkām vai arī izmērcēt vēstuļu papīrā. Viņš arī norādīja, ka problēmas sagādā cilvēki, kas vienkārši pārmet aizliegtās vielas pāri cietumu žogiem.

Stivrenieks piebilda, ka mūsdienās arvien lielākas problēmas sagādā arī bezpilota lidaparāti jeb droni, norādot, ka patlaban notiek darbs pie jauna regulējuma izstrādes, kas ļautu IeVP pilnveidot Sodu izpildes kodeksu, iekļaujot tajā punktus par droniem.

Savukārt IeVP priekšniece Ilona Spure komisijas deputātus detalizēti iepazīstināja ar aktuālo situāciju Latvijas ieslodzījumu vietās. Viņa skaidroja, ka uz 14.janvāri Latvijas ieslodzījumu vietās atradās 3489 ieslodzītie, no kuriem 971 bija apcietinātā statusā, bet 2518 – notiesātā. Starp cietumniekiem ir arī 59 uz mūžu ieslodzītie. Komentējot ieslodzīto skaitu, IeVP priekšniece uzsvēra, ka šobrīd tas sāk nostabilizēties un vairs nav vērojams tik straujš kritums kā iepriekšējos gados.

Spure deputātus arī informēja par pērn paveikto ieslodzījumu vietu labiekārtošanā, uzsverot, ka ieguldīts liels darbs gan dušu, gan dzīvojamo telpu rekonstrukcijā.

Deputātiem tika skaidrots jautājums par ieslodzīto medicīnisko aprūpi. Spure uzsvēra, ka pērn ieslodzījuma vietu ārstus apmeklēja 63 479 ieslodzītie jeb viens ieslodzītais apmeklēja ārstu 17 reizes.

Viņa arī piebilda, ka pirms pāris gadiem sāktais pilotprojekts, kura laikā cietumnieku ēdināšanu atsevišķos cietumos nodrošināja ārpakalpojuma firmas, izrādījās veiksmīgs, tādēļ jau šobrīd ir noslēgti iepirkumi, lai arī citos cietumos ēdināšanas pakalpojumus nodrošinātu ārpakalpojuma komersanti, tādējādi samazinot kopējās izmaksas.

Komisijas sēdes laikā virspusēji arī tika skarts jautājums par IeVP nākotni un tālāko attīstību, un Spure uzsvēra, ka ir nepieciešams uzbūvēt gan plānoto Liepājas cietumu, gan arī veikt tālāku kopējo Latvijas cietumu infrastruktūras attīstību.

Spure deputātiem arī norādīja, ka nevar runāt par plānoto 2019.gada IeVP budžetu, jo to šobrīd nevar pieņemt, taču, atskatoties uz 2018.gadu, viņa norādīja, ka kopējie IeVP izdevumi pērn bija 55,2 miljoni eiro, no kuriem 44,1 miljons eiro jeb 80% tika novirzīti personāla atalgojumam, bet 3,8 miljoni – ieslodzījuma vietu remontam.

Spure arī skaidroja, ka saistībā ar Brasas cietuma plānoto slēgšanu tiks samazināts IeVP amatu skaits, tādējādi ieekonomējot līdzekļus.

Jau vēstīts, ka no nākamā gada 1.aprīļa paredzēts slēgt Brasas cietumu, tādējādi valsts budžetā ietaupot 3,5 miljonus eiro gadā.

Brasas cietumā ieslodzītie tiks pārvietoti uz atbilstoša režīma ieslodzījuma vietām, savukārt personālam tiks piedāvātas turpmāka darba iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Ziņas avots: LETA.