Foto: Pexels/ Paul Theodor Oja

Eiropas Komisijas (EK) jaunākais “Novecošanās ziņojums 2024” (Ageing Report 2024) prognozē, ka laika posmā līdz 2070. gadam gandrīz visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs samazināsies vidējās saņemtās valsts pensijas apjoms, salīdzinot ar vidējo saņemto algu. Vislielākais samazinājums tiek prognozēts tieši Latvijai – ja pašreizējā vidējā valsts pensija pret vidējo algu Latvijā ir 25,5%, tad 2070. gadā pensija veidos vairs tikai 13,5%.

Tas nozīmē, ka cilvēks, kas ir saņēmis atalgojumu valstī vidējās algas apmērā un nav neko krājis papildus, aizejot pensijā, 2070. gadā saņems tikai valsts pensiju 13,5% apmērā no līdzšinējā atalgojuma.

Pašlaik vidējais ES valstu pensijas attiecības pret algu rādītājs ir 43%, kas līdz 2070. gadam prognozēti samazināsies līdz 36%. Šī prognoze tiek veidota, pieņemot, ka pensiju veidošanas politika paliek nemainīga. Tādēļ EK norāda, ka finanšu līdzekļu privāta uzkrāšana vecumdienām ir galvenais veids, kā  palielināt vecumdienu ienākumus, papildinot pieticīgās valsts pensijas.

Diemžēl Latvijā uzkrāšanas kultūra joprojām ir ļoti zemā līmenī, lai arī finanšu tirgus dalībnieki piedāvā ļoti dažādus veidus un rīkus, kā veidot uzkrājumus – tostarp ir gan pensiju fondi, gan klasiskie banku noguldījumi, gan dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, gan ieguldījumi kapitāla tirgos. Tāpat uzkrājumus var veidot citādi, piemēram, ieguldot nekustamajā īpašumā, dārgmetālos un dārglietās u.c. Tomēr nesens banku nozares pētījums liecina, ka 41% Latvijas iedzīvotāju izvēlas neveidot kādu papildu uzkrājumu pensijas vecumam, jo par šo jautājumu līdz šim nav pat domājuši.

Vēsturiski dzīvības apdrošināšana ne tikai Latvijā, bet arī citās attīstītajās valstīs ir lielākais apdrošināšanas veids un nozīmīgs rīks, kā iedzīvotājiem vairot sociālo drošību un veidot uzkrājumus. Latvijā dzīvības apdrošināšanai ir liels izaugsmes potenciāls, jo vidējā dzīvības apdrošināšanas prēmija (viena iedzīvotāja iemaksātā summa apdrošinātājam) Latvijā ir ap 60 eiro, kamēr vidēji ES – virs 1000 eiro gadā.

“Protams, Eiropas Komisijas prognozes, turklāt uz tik ilgu laika periodu – līdz 2070. gadam – ir vispārīgas. Dzīve un valstu sociālās apdrošināšanas politikas izmaiņas var ienest lielas korekcijas. Tomēr galvenās tendences būs nemainīgas, un šī prognoze būtu jāuztver ļoti nopietni. Ir skaidrs, ka Eiropas sabiedrība noveco. Lai mūsu un nākamās paaudzes vecumdienas varētu sagaidīt ar cienījamu materiālo stāvokli, nopietnas pūles būs jāpieliek ne tikai valstij, bet mums katram pašam,” saka Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents.

Lasiet arī: Nedēļas horoskops: 7.-13. jūnijs

Lasiet arī:  No sešiem rītā līdz diviem dienā – Grevcova sākusi veikt sabiedriskos darbus