Kaspars Blūms – Blūmanis jeb Kašers. Foto: Ekrānšāviņš/ Dzīvei nav melnraksta

“Es savas dzīves laikā esmu mēģinājis izdarīt pašnāvību, tās ir bijušas vairākas reizes,” raidījumā “Dzīvei nav melnraksta”  atklāj modes mākslinieks Kaspars Blūms – Blūmanis jeb Kases, neslēpjot, ka savulaik juties kā dabas kļūda.

“Ja mēs runājam par manu bērnību, to var iedalīt divos blokos. Pirmais bloks bija ārkārtīgi skaists, kreatīvs, tiešām superīga bērnība. Ļoti daudz pozitīvu, foršu mirkļu. Lielākoties bērnību es pavadīju Rojā pie jūras – gliemežvāki un kociņi, kas atrasti pie jūras, bija mani sabiedrotie. Otrais bloks, ja mēs runājam par manu bērnību, bija diezgan skumīgs un bēdīgs, jo es sāku pamanīt to, ka es atšķiros no citiem cilvēkiem, un pārsvarā es to pamanīju no sarunām ar citiem cilvēkiem vai arī, ka citi cilvēki runāja par mani. Sāku piefiksēt un pamanīt dažādas interesantas lietas. Tad sākās interesants posms, kurā es ļoti daudz tiku apbižots, ja tā var teikt. Dzirdot, ko cilvēki par mani saka, pārsvarā tās nebija pozitīvas lietas, mani apsaukāja visos iespējamajos vārdos. No maniem tuviniekiem es dzirdēju diezgan skarbas frāzes par mani, arī no opapa un vecākiem. Man bija ļoti, ļoti grūti un patiesībā pašā sākumā man bija sajūta, ka es esmu dabas kļūda, ka es esmu savādāks, un es īstenībā nezināju tajā vecumā, ko ar to visu iesākt un kādam man būt. Jo vairāk es dzīvoju un kļuvu vecāks, jo vairāk dzirdēju šīs frāzes, visādus uzbraucienus, visādus neforšos vārdus. Ar gadiem tas kļuva arvien trakāk un arvien vairāk un vairāk – es biju tāds jaunietis, kurš vispār nesaprata, ko ar to visu iesākt. Man likās, ka tāda ir dzīve, ka dzīve ir skarba, savā ziņā ļauna, ciešanas, un man tām kaut kādā veidā ir jāiet cauri,” raidījumā stāsta Kašers.

“Es nedomāju pašas labākās lietas par sevi. Man tajā laikā pat neienāca prātā domas par savu seksualitāti, kas es esmu kā cilvēks, un es sāku ticēt tiem vārdiem un pazemojumiem, ko man stāstīja un teica citi. (..) Es to vienmēr turēju pie sevis, un šīs sāpes un emocijas apslāpēju un vienmēr turēju sevī, ne ar vienu nedalījos līdz kaut kādiem konkrētiem mirkļiem manā dzīvē,” savās sajūtās dalās modes mākslinieks.

Kašers atklāj, ka katru dienu veicot desmit minūšu ilgo gājienu uz skolu, viņš lūdzis Dievu, lai neviens viņam nedara pāri, lai Dievs ir ar viņu un nebūtu jāiet šiem pārdzīvojumiem cauri. “Lielākoties man nedarīja pāri, bet tās reizes, kad darīja pāri, es nācu mājās un biju ļoti, ļoti dusmīgs uz Dievu. Man likās, kāpēc, Dievs, tu ļauj tam visam notikt, kāpēc tu mani nepasargā, un ko man ar to visu darīt? Jo es vienmēr biju radināts un mācīts nesist pretī un neaizskart citu cilvēku. Tas man vienmēr bija tabu, tāpēc es savā dzīvē ne reizi neesmu kāvies, izņemot ar savu brāli, kas varbūt neskaitās. Es vienmēr biju tāds, ka nevarēju pacelt roku pret citu cilvēku, un šīs ikrīta lūgšanas katru dienu, trīs gadus pēc kārtas, bija manas dzīves sastāvdaļa,” raidījumā atklāj Kašers.

“Tā, man liekas, ir standarta padomju audzināšana, ka ar savām lietām tev ir jātiek galā pašam, nevienam neuzkrauj, tu pats esi savas dzīves noteicējs un tiec pats galā, un tā es arī gāju. Bet acīmredzot tajā vecumā man bija nepieciešama pieauguša cilvēka palīdzība, un man ļoti, ļoti žēl, ka es diezgan daudz gadus neprasīju šo palīdzību ne vecākiem, ne skolas direktorei, nedz varbūt saviem klasesbiedriem,” neslēpj Kašers.

“Es savas dzīves laikā esmu mēģinājis izdarīt pašnāvību, tās ir bijušas vairākas reizes. Vienā no reizēm bija tā, ka mēs dzīvojām piektajā stāvā, es stāvēju uz palodzes, un es gribēju lēkt ārā. Mana mamma ienāca un mani noķēra. Es varu atsaukties tikai uz tām emocijām, kas manī darījās – tā ir nesaprašana, kur būt, kur sevi ielikt, kā būt šajā sistēmā, un neredzēšana, kā šeit īstenoties un kā šeit būt, un ko man ar to visu iesākt. Varbūt arī kauns un vainas apziņa. Kauns padalīties ar šīm sajūtām ar saviem tuvajiem cilvēkiem. Vesels sajūtu, emociju kopums, un, es domāju, būtu pavisam vienkāršāk, ja man būtu iespēja tajā laikā vienkārši parunāt ar vecākiem, kaut vai to pašu mammu,” domā Kašers.

Viņš atklāj, ka, redzot sāpes mammas acīs pēc tam, kad viņa dēlu noķērusi un paglābusi no izlēkšanas pa logu, modes mākslinieks sapratis, ka ar savu rīcību var nodarīt sāpes saviem tuvajiem, ko nevēlas darīt.

Lasiet arī: VIDEO | Kombuļu Inese pārcēlusies uz Īriju un ir jaunās attiecībās

Lasiet arī: Latviešu valodas zināšanas būs jāapliecina vēl aptuveni 5000 Krievijas pilsoņu

Lasiet arī: Zināms, kā Rīgas dome par miljonu eiro šovasar «reanimēs» izmirušo Vecrīgu

Lasiet arī:  Pazudušās Annas Jansones vīrs: Nedrīkstu meitai teikt, ka mamma vairs neatnāks

Lasiet arī: Saeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam

Lasiet arī: Darīt, aizsargāt, nomierināt – zodiaka zīmes vienā darbības vārdā

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!