Foto: Pixabay/stevepb
Sācies jaunais mācību gads, un starp visām Latvijas skolām ir tādas, kurās mācības sāks neliels skolēnu skaits, taču arī mazās lauku skolas ir nozīmīga Latvijas izglītības sistēmas daļa. Šīs skolas sniedz ne tikai izglītības iespējas, bet arī spēcīgu piederības izjūtu savam novadam un Latvijai. Saldus novadā tāda ir Lutriņu pamatskola, kurā mācībām 1. klasē pagaidām pieteicies viens skolēns, 2. klasē ir četri skolēni, 3. klasē — pieci, bet skolā kopumā — aptuveni 50 skolēnu.
Skolas pastāvēšana ir vietējo iedzīvotāju, jo īpaši skolēnu vecāku, neatlaidīgas cīņas rezultāts, tomēr ar katru gadu jautājums par izglītības iestādes nākotni kļūst aizvien neskaidrāks, norāda Lutriņu pamatskolas skolotāja, bibliotekāre Gunta Romule.
“Kā daudzām mazām skolām reģionos, arī mūsu ikdiena ir aktīva cīņa — ar pedagogu trūkumu, ar mācību līdzekļu trūkumu, mazo bērnu skaitu un citiem izaicinājumiem. Mazās skolas izmirst. Par spīti tam, ka reģionu iedzīvotāji redz un apzinās to nozīmi, mūsu iespējas ir ļoti ierobežotas,” norāda Romule.
Viens no izglītības politikas vadmotīviem ir iekļaujošā izglītība, ko mēs īstenojam, neatraidot nevienu bērnu un strādājot arī ar tiem, kuriem mācībās neiet viegli. Tomēr vienlaikus tas ir liels izaicinājums — sniegt papildu uzmanību tiem, kuriem tas ir nepieciešams, un neatstāt novārtā spējīgākos bērnus.
“Līdz šim skola izdzīvojusi, pateicoties vairākiem aspektiem — vecāku patriotismam un gatavībai aktīvi aizstāvēt skolu; skolotājiem, kuri no Saldus brauc pie mums, lai mācītu angļu valodu, sportu, mūziku, kā arī atbalstītājiem, piemēram, izdevniecībai „Skolas Vārds”, kas jau vairākus gadus palīdz ar mācību līdzekļiem. Mums nav daudz skolēnu, bet tie, kuri šeit mācās, var izmantot mūsdienīgas un pilnveidotajam saturam atbilstošas mācību grāmatas un darba burtnīcas,” uzsver skolas pārstāve.
Ar summu, kas mācību līdzekļu iegādei tiek piešķirta no valsts budžeta, nepietiek, tāpēc mazo skolu liktenis nereti ir tieši vietvaru rokās. “Esam priecīgi, ka pašvaldība rod iespēju palīdzēt mācību līdzekļu iegādē. Vecākie skolēni var iztikt tikai ar grāmatām, bet mazajiem bērniem ir nepieciešamas arī darba burtnīcas. Vēl vajadzīga arī daiļliteratūra — nevaram gaidīt, ka bērni lasīs grāmatas, ja viņiem tās nebūs pieejamas. Skolas bibliotēkai šeit ir ļoti liela nozīme, jo ne visas ģimenes var atļauties daiļliteratūras grāmatas. Tā kā vairākus gadus pēc kārtas nav izdevies iegādāties daiļliteratūru, jo visa nauda tiek novirzīta mācību grāmatām, izmantojam radošus risinājumus, piemēram, lasīšanas veicināšanas programmas „Bērnu žūrija” komplektus. Lai gan ir ierobežotas iespējas papildināt krājumus, tas ļauj saglabāt bērnu interesi par lasīšanu,” skaidro bibliotekāre.
“Domājot ne tikai par Lutriņu pamatskolas, bet visu mazo skolu nākotni, ir jāapzinās, ka tas nenozīmē tikai skolu, kas ir tuvāk mājām, un īsāku laiku, kas pavadīts ceļā. Tieši mazās skolas visbiežāk ir vieta, kur skolotāji var pievērst uzmanību un sniegt atbalstu ikvienam bērnam. Piemēram, mūsu skolā individuāli strādājam ar ikvienu, kuram tas nepieciešams, — tas nenozīmē pateikt visu priekšā, bet vielu ar bērnu pārrunāt tik reižu, cik viņam tas vajadzīgs. Lai gan lielākās skolās ir plašākas interešu izglītības iespējas, tieši mazās skolas ar individuālu pieeju daudziem bērniem ir izšķirīgais faktors, kas palīdz saglabāt mācību motivāciju,” skaidro skolotāja.
“Jaunajam mācību gadam tuvojoties, arī mēs saskaramies ar jautājumu, kā visefektīvāk izmantot ierobežotos resursus. Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija paziņojusi par papildfinansējumu mācību līdzekļu iegādei, esam piesardzīgi — budžets tiek plānots ļoti precīzi, un katra izdevumu pozīcija tiek rūpīgi kontrolēta. Mācību līdzekļu iegādei ir paredzēta konkrēta summa, tomēr tā nav domāta tikai grāmatām un darba burtnīcām, līdzekļi nepieciešami arī vizuālajai mākslai, dizainam un tehnoloģijām un citiem mācību priekšmetiem. Cenšamies izvērtēt katru pirkumu: vai tas būs noderīgs ilgtermiņā, vai tas atbilst skolēnu vajadzībām, vai no tā iegūs iespējami vairāk bērnu. Mēs ļoti ceram, ka izglītības politikas veidotāji vairāk ieklausīsies reģionu skolotājos un skolēnos, kā arī biežāk viesosies mazajās skolās, lai izprastu mūsu ikdienu un izaicinājumus. Arī lauku skolās netrūkst pozitīvu piemēru un skolēnu, kuri vēlas mācīties, taču pastāvīgā nenoteiktība par nākotni, budžeta sadalījumu un prasībām apgrūtina ilgtermiņa plānošanu.
Mazās skolas ir Latvijas izglītības sistēmas daļa, kuras vērtība nereti tiek pamanīta tikai tad, kad kāda skola draud pazust. Lutriņu pamatskola ir dzīvs piemērs tam, kā ar vecāku un pedagogu atbalstu iespējams saglabāt izglītības iespējas lauku reģionos, taču ilgtermiņā nepieciešams nodrošināt stabilu un saprotamu finansēšanas sistēmu, lai šie centieni nebūtu tikai cīņa par izdzīvošanu, bet gan bērnu attīstības un novada nākotnes pamats,” uzsver skolas pārstāve.
Lasiet arī:
“Brīvību vistām!” – dzīvnieku aizstāvji dodas pie Saeimas ar prasību mainīt likumu
Jaunais mācību gads Latvijā: ko sola skolotājiem, skolēniem un vecākiem?
Solīja remontu, paņēma naudu un pazuda… Rīgā aizturēts vīrietis, kurš apkrāpis vairākus cilvēkus