Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu zināšanas par intelektuālā īpašuma jautājumiem ir sliktas, un pēdējo trīs gadu laikā izpratne šajos jautājumos praktiski nav uzlabojusies, liecina Eiropas Savienības (ES) Intelektuālā īpašuma biroja veiktais pētījums.

ES par labām savas zināšanas uzskata 75% respondentu, tikmēr Latvijā šis rādītājs ir 61%, un kopš 2013.gada, kad iepriekšējo reizi tika veikts pētījums, Latvijā situācija uzlabojusies vien par četriem procentpunktiem.

Viszemākais izpratnes līmenis starp visām vecuma grupām ir ES dzīvojošajiem jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem. Šajā vecuma grupā savas zināšanas kā sliktas novērtējuši 36% respondentu.

“Intelektuālā īpašuma nozīme mūsdienu pasaulē ir ļoti augsta. Līdz pat 80% uzņēmuma vērtības slēpjas tās intelektuālajā īpašumā. Jauniešu, kas varētu sākt uzņēmējdarbību, nepietiekamās zināšanas norāda uz būtisku risku, kas var negatīvi ietekmēt jaunradīto uzņēmumu dzīvotspēju,” atzīst Starptautiskās intelektuālā īpašuma aizsardzības asociācijas (AIPPI) Latvijas grupas valdes priekšsēdētājs Agris Bitāns.

Teju visi, proti, 97% ES aptaujāto atzīst, ka ir svarīgi, lai izgudrotāji, radošie darbinieki un izpildītājmākslinieki varētu aizsargāt savas tiesības. Respondenti ir pārliecināti, ka ir vairākas jomas, kurās nepieciešamas izmaiņas, piemēram, puse respondentu uzskata, ka intelektuālā īpašuma principi nav pielāgoti internetam vai pat var ierobežot inovāciju.

Latvijā visvairāk respondentu, 27%, par būtiskākajiem ieguvējiem no intelektuālā īpašuma aizsardzības uzskata izpildītājmāksliniekus, kam seko izgudrotāji un lielie uzņēmumi, turpretī ES, vidēji, par nozīmīgākajiem ieguvējiem tiek uzskatīti tieši lielie uzņēmumi.

“Visā pasaulē intelektuālā īpašuma aizsardzības jomas dalībniekiem jāturpina aktīvs darbs pie jomas principu pilnveides. Tieši tādēļ aprīļa vidū Jūrmalā trīs dienu garumā norisināsies jau 12. Baltijas starptautiskā AIPPI konference,” uzsver Bitāns.

Pētījums tika veikts laika posmā no 2016. gada 21. līdz 28.oktobrim 28 ES dalībvalstīs, un kopumā tika veiktas 26 555 intervijas.