Foto: Pexels/MART PRODUCTION

Plašas diskusijas soctīklos izraisījusi kāda fotogrāfija, kurā redzama veikala “Top” kases zona, kur līdzās sērkociņiem, košļājamajām gumijām un citām precēm, kas ierasti novietotas pie kases, atrodams arī vīriešu odekolons. Daļa interneta lietotāju, kas komentējuši minēto ierakstu, pārliecināti, ka tās ir sekas alkohola tirdzniecības ierobežojumiem, ko nesen ieviesusi valdība, un ka drīz “odekolons būs nopērkams arī Saeimas bufetē”

Kāds interneta lietotājs pauž uzskatu, ka  tirgotāji ir diezgan lieli nelieši un viltnieki, jo paši plāno veikala izkārtojumu, un ne jau valdība viņiem liek to darīt, bet kāds cits vērš uzmanību, ka odekolonu kases zonā daudzviet tirgoja arī pirms nesen ieviestajiem alkohola tirdzniecības ierobežojumiem, un tas darīts ar nolūku, lai tie nemazgājušies cilvēki, kuri pārsvarā to iegādājas, pārlieku ilgi neuzkavētos veikalā. “Tie, kas dzēra odīti līdz šim, tie arī dzers to arī tagad. Neviens, kuram beigusies “Valmiermuiža”…  ok, nu pofig, kaut kāds alus, nepāries uz odīša līmeni…” norāda kāds sociālā tīkla “Facebook” lietotājs. Bet vēl kāds pasmejas, ka toties odekolons, atšķirībā no alkohola, ir nopērkams no astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā.

“Drīz moš kafijas automātu vietā stāvēs šitie brīnumi. Odekolonu automāts,” pauž kāds komentētājs, un kāds cits piebilst, ka tā ir “perspektīva pelnoša ideja”.

Vēl kāds komentē, ka veikalā pie kases nopērkamais odekolons “ir sūds, gurķu losjons – vot tā ir manta, atraugas kā no svaigiem gurķiem.” Savukārt kāds cits norāda: “Es domāju, ka tie, kuri šo var iedzert, viņi neko valsts ekonomikā neienes, lai dzer. Ein Prosit!”

Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka alkohola ierobežojumi viņus nav ietekmējuši, jo viņi vai nu nedzer stipros dzērienus vispār vai arī nopērk krājumus mēnesim uz priekšu, rēķinoties, ka ciemos var ierasties kāds negaidīts viesis vai pašam var sagribēties, savukārt tie, kas dzēra odekolonu, tie, viņuprāt, to dzers arī turpmāk, un nekas viņiem nebūs par šķērsli. Tam piekrīt arī kāda “Faecbook” lietotāja, norādot: “Es to odekolona ažiotāžu neizprotu. Ierobežoja tikai alkohola tirdzniecības laiku, nevis ieviesa “sauso likumu”.”

Tomēr ir arī tādi, kuri atzīst, ka nekas labs ar jaunajiem tirdzniecības ierobežojumiem nav panākts, jo cilvēki tagad, zinot, ka pēc pulksten astoņiem vairs nevarēs nopirkt, alkoholu sākuši iepirkt divreiz vairāk, kā vajadzētu.

Vēl kāds norāda, ka odekoloni kases zonā nolikti tādēļ, ka tos ļoti zog: “Neticēsiet, bet tos mēslus ļoti zog. Pazīstama pārdevēja agrāk smējās, ka šie būs ar drošības uzlīmēm jāaplīmē. Tagad sēž un līmē.”

Kāds cits piebilst, ka ažiotāža, kas sacelta, sasaistot odekolonus veikalu plauktos ar alkohola tirdzniecības ierobežojumiem, ir pārspīlēta, jo atsevišķa blice odekolonu dzēra arī agrāk, tāpat kā logu tīrāmos, līmes un dažādas tinktūras. “Vēl jau cukurs un raugs arī ir pieejams. Nav ko šausmināties, kas gribēs, tas dzers tos draņķus,” teikts kādā komentārā.

Kā zināms, 1. augustā, stājušies spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas, kuru mērķis ir samazināt alkohola patēriņu Latvijā un tā radītās sekas. Viena no izmaiņām – saīsināts alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiks.

Grozījumi ir daļa no Veselības ministrijas īstenotās politikas alkohola lietošanas mazināšanai, kas balstās Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijās un starptautiski atzītos pierādījumos sabiedrības veselības jomā.

Latvijā alkohola patēriņš ir viens no augstākajiem Eiropā. 2023. gadā reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija 11,7 litri, bet, ieskaitot tūristus, – jau 12,5 litri. 2024. gadā, ieskaitot tūrisma patēriņu, šis rādītājs Latvijā bija – 12 litri (Eiropā vidējais absolūtā alkohola patēriņš 10 litri). Augstais līmenis ietekmē ne tikai veselību, bet arī rada būtisku slogu budžetam, informē Veselības ministrija.

“Latvijā alkohola lietošanas rādītāji joprojām ir satraucoši augsti – jau ilgstoši esam starp pirmajām valstīm Eiropas Savienībā un OECD pēc patēriņa uz vienu iedzīvotāju. Šie skaitļi nav tikai sausa statistika – tie atspoguļo ļoti reālas sekas kā pāragru mirstību, hroniskas saslimšanas, traģēdijas ģimenēs un pieaugošu slogu veselības aprūpes sistēmai un citām jomām. Tirdzniecības laika saīsināšana, reklāmas un mārketinga ierobežojumi – šīs aktivitātes ir balstītas starptautiskos pierādījumos un jau apliecinājuši efektivitāti citās valstīs. Lai vēl mērķtiecīgāk mazinātu alkohola radītos veselības riskus un sekas, mēs iestājamies arī par vecuma sliekšņa paaugstināšanu alkohola iegādei, nodokļu politikas instrumentu pārskatīšanu. Vienlaikus ir svarīgi saprast, ka pārmaiņas sabiedrībā nenotiek uzreiz. Rezultāti būs redzami tikai ilgtermiņā, un padziļinātu ietekmes izvērtējumu veiksim pēc trim gadiem. Taču līdztekus valstiskajiem risinājumiem izšķiroša nozīme ir arī katra cilvēka atbildībai – par savu veselību un līdzcilvēku drošību,”  uzsver Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece Sanita Lazdiņa.

Veselības ministrijas īstenotās politikas mērķis ir samazināt alkoholisko dzērienu nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, īstenojot pasākumus, lai:   nepalielinās alkoholisko dzērienu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū un tiek uzlabota veselības aprūpes pieejamība;   nepalielinās riskanto alkohola lietotāju skaits (2020.gadā – 39,8%, 2025.gadā – 39%); riskanta alkohola lietošana: >60 g alkohola vienā reizē pēdējā mēneša vai gada laikā;   samazinās alkohola seku izraisītā mirstība un saslimstība, piemēram, aknu ciroze, satiksmes negadījumi, noslīkšana, traumas, pašnāvības, vardarbība.

Veselības ministrija izstrādāja un Saeima 2025. gada janvārī pieņēma grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kā arī iepriekš Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Ierobežojumi, kas stājās spēkā 1.augustā, attiecas uz alkoholisko dzērienu pieejamību, reklāmu un mārketingu.

Būtiskākās izmaiņas ir  amazināts tirdzniecības laiks veikalos: no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu mazumtirdzniecība (arī tīmekļvietnēs un mobilajās lietotnēs) varēs iegādāties laikā no 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās – no 10.00 līdz 18.00, kas ir par divām stundām mazāk nekā iepriekš. Tāpat  noteikts piegādes laiks pirkumiem internetā: alkoholiskie dzērieni, kas iegādāti tīmekļvietnēs vai mobilajās lietotnēs, tiek piegādāti ne ātrāk kā sešas stundas pēc pasūtījuma veikšanas, lai ierobežotu spontānus pirkumus.  Tāpat aizliegtas atlaižu un akciju reklāmas: aizliegts reklamēt zemākas cenas un izpārdošanas alkoholiskajiem dzērieniem presē, elektroniskajos medijos, kinoteātros, veikalos, kā arī aizliegti pārdošanas veicināšanas pasākumi: piemēram, “2 par 1 cenu” vai “vairāk par mazāku cenu” piedāvājumi, kā arī lojalitātes programmas, kas veicina alkoholisko dzērienu iegādi. Tāpat aizliegta alkoholisko dzērienu lietošana azartspēļu zālēs pie automātiem un galdiem: vairs nav atļauts tirgot, lietot vai piedāvāt alkoholiskos dzērienus pie spēļu automātiem vai galdiem.

Turpmāk visās mazumtirdzniecības vietās jāizvieto redzams uzraksts par alkohola kaitīgumu veselībai, bet komersantiem, kuru darba laiks neatbilst jaunajiem noteikumiem, līdz 2025. gada 31. decembrim jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam licences pārreģistrācijai.

Izmaiņas alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanā un cīņā ar atkarībām balstītas uz PVO ieteikumiem un Baltijas valstu pieredzi. Tās ietvertas Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānam alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025. gadam un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027 gadam. Valsts politika mērķēta uz alkohola pieejamības samazināšanu, profilakses pasākumiem un arī ārstēšanas pakalpojumu pieejamību un pilnveidi, norāda ministrijā.

Pētījumā “Alkohola lietošanas izplatība un sekas Latvijā” valsts budžeta zaudējumi alkohola lietošanas seku dēļ aplēsti 439–602 miljonu eiro apmērā jeb 1,3–1,8% no IKP. Tikai veselības aprūpes izdevumi veido vairāk nekā 56 miljonus eiro gadā jeb 2,7% no veselības budžeta, kas ir būtiska ietekme uz veselības nozares budžetu.

Pēc PVO datiem alkohola lietošanas seku dēļ ik gadu konstatē aptuveni 8% nāves gadījumu vīriešiem un 3% sievietēm. Arvien vairāk Eiropas valstu ievieš ierobežojumus alkohola pieejamībai – tirdzniecības laikam, reklāmai, pastiprina brīdinājumus, ietekmē cenas. Līdz ar to vairākās Eiropas Savienības valstīs pēdējās desmitgades laikā ir panākts ievērojams alkohola patēriņa samazinājums. Deviņas ES valstis, tostarp Lietuva, Somija, Grieķija un Horvātija, no 2010. līdz 2022. gadam samazināja alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju vismaz par 10%, sasniedzot PVO izvirzīto mērķi. Piemēram, Lietuva samazinājusi patēriņu par gandrīz 2,5 litriem jeb 17%, pateicoties stingrākiem kontroles pasākumiem 2018. gadā.

Veselības ministrija sadarbībā ar PVO līdz 2026. gada 31. oktobrim izvērtēs ierobežojumu ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un iesniegs ziņojumu Saeimā.

Lasiet arī: 

Nedēļas horoskops: 12. – 18. septembris

«Batons ar kečupu un siera šķēli brokastīs!» – māmiņas sašutušas par knapo ēdināšanu pirmsskolā

«Rudenī atkal baidīsimies!» – sāk piepildīties astrologa Rača gadumijā izteiktā prognoze

Jaunajā Ērkšķu sezonā piedalīsies sievietes ar īpaši šokējošiem dzīvesstāstiem

Kamēr ierēdņi peldas piemaksās un prēmijās, katrs iedzīvotājs uz saviem pleciem nes ap 10 000 eiro no Latvijas kopējā parāda