Foto: Pixabay/Aiky82

Latvijas uzņēmēji arvien biežāk saskaras ar jauniem izaicinājumiem, ko rada mainīgie laikapstākļi un klimata svārstības, piemēram, vētras vai siltas ziemas bez sniega. Kamēr daži nozares pārstāvji jau veiksmīgi pielāgojas jaunajai realitātei, ieviešot inovatīvus risinājumus un zaļās tehnoloģijas, citi vēl meklē savu ceļu šajā pārmaiņu laikā.

Tūrisma nozare Latvijā ir īpaši jutīga pret klimata svārstībām, piemēram, to ietekmē pieaug piekrastes erozijas un ūdens līmeņa celšanās risks Baltijas jūrā, apdraudot piejūras infrastruktūru un tūrisma objektus. Tradicionālās ziemas sporta atpūtas vietas saskaras ar grūtībām, jo pārāk siltās temperatūras un atkušņi  liedz piedāvāt slēpošanas un snovborda aktivitātes, kas savukārt samazina apmeklētāju plūsmu un ieņēmumus. Tas piespiež uzņēmumus pārprofilēties vai meklēt jaunas, ar sezonām nesaistītas aktivitātes, piemēram, spa pakalpojumus, kultūras pasākumus vai ekotūrismu. Tomēr tas prasa ievērojamas investīcijas un elastīgu biznesa stratēģiju.

Kā norāda Žagarkalna atpūtas kompleksa īpašnieks Juris Žagars: “Klimatiskie apstākļi šobrīd kalnu slēpošanas biznesam Latvijā ir katastrofāli, un tendences rāda, ka nebūs labāk. Kalnu slēpošanas biznesam mūsu platuma grādos ir visai maz sakara ar dabisko sniegu. Viss balstās uz iespējām saražot mākslīgo sniegu, kam nepieciešama gaisa temperatūra konstanti zem -3 grādiem. Šoziem tā ir bijusi rekordaugsta, un šādi laika apstākļi iestājās tikai februāra vidū. Viss šis bizness, tostarp Skandināvijā, balstās uz trim lietām – gaisa temperatūru, attālumu no galvaspilsētas un infrastruktūru reģionā. Ja Latvijā visām profesionālajām slēpošanas bāzēm attālums no Rīgas ir atbilstošs, infrastruktūra arī visur ir salīdzinoši attīstīta, tad gaisa temperatūras diemžēl nav pietiekami zemas. Pēdējie gadi diemžēl liecina, ka samazinās periodi, kad varam ražot mākslīgo sniegu. Turklāt, ja Skandināvijā saražotais sniegs turas ilgi, mūsu regulārie atkušņi tam kaitē. Šim uzņēmējdarbības virzienam laikapstākļi ir noteicošais faktors, un, ja tie ir ārpus kontroles, tā ir ļoti nopietna problēma.”

Arī Ķauķu kalna slēpošanas trases vadītāja Laima Kaufiņa uzsver mainīgo laikapstākļu ietekmi: “Slēpošanas trase Ķauķu kalnā tiek uzturēta tikai ar dabīgā sniega kārtu, kas šajā sezonā tā arī vēl nav sasniegusi pietiekamu biezumu (vismaz 15-20 cm), lai kalns uzsāktu aktīvo sezonu. Arī iepriekšējās sezonas ir kutinājušas nervus ar izteikti mainīgiem laikapstākļiem, atkušņiem mijoties ar sala periodiem, tomēr tad bija pietiekami daudz sniega, lai kalnu atvērtu. Nākotnē, lai nodrošinātu kvalitatīvu trases segumu, bez sniega pūtējiem neiztikt, lai gan tik siltā ziemā kā šī pat tie nespētu palīdzēt, turklāt lietaini bezsniega apstākļi apkārtnē nemudina slēpotājus doties uz kalnu. Šī ziema rada bažas par kalnu slēpošanas nākotni gan šeit Ķauķu kalnā, gan Latvijā kopumā.”

Īpaši jutīgs pret klimata pārmaiņām ir arī lauksaimniecības sektors. Siltas ziemas var izjaukt augu dabisko attīstības ciklu, palielinot kaitēkļu un slimību izplatību, kas ziemas salā parasti tiek ierobežota.

Tas rada papildu izmaksas augu aizsardzībai un samazina ražas apjomus. Ilgstoši sausuma periodi var samazināt ražas apjomus, kamēr pēkšņas lietavas izraisa augsnes eroziju un applūdina laukus. 2018. gada sausuma sezona Latvijā būtiski ietekmēja graudkopības nozari, samazinot ražu un palielinot uzņēmumu finansiālo slogu. Šāda nepastāvība apgrūtina ilgtermiņa plānošanu un palielina ražošanas izmaksas.

Tomēr klimata pārmaiņas Latvijā rada ne tikai izaicinājumus, bet arī jaunas iespējas vietējiem uzņēmējiem. Siltākas ziemas un garāka veģetācijas sezona paver ceļu jaunām lauksaimniecības kultūrām, kas agrāk Latvijas klimatā nevarēja augt, piemēram, vīnogām, arbūziem un citiem siltummīlošiem augiem. Tāpat arvien lielāku nozīmi iegūst zaļās tehnoloģijas un energoefektīvi risinājumi – uzņēmēji var attīstīt saules enerģijas projektus, piedāvāt ēku siltināšanas pakalpojumus un izstrādāt inovatīvus risinājumus ūdens resursu taupīšanai. Jaunas nišas veidojas arī tūrisma nozarē, kur garāka aktīvā sezona ļauj paplašināt piedāvājumu un piesaistīt tūristus, kas meklē vēsāku klimatu vasaras mēnešos.

Biznesa riski saistīti arī ar normatīvo aktu izmaiņām, kas paredz stingrākas prasības attiecībā uz oglekļa emisijām, energoefektivitāti un ilgtspējīgu resursu izmantošanu. Mazajiem uzņēmumiem var būt grūtāk finansēt nepieciešamās investīcijas, lai pielāgotos šīm prasībām. Vienlaikus pieaug pieprasījums pēc zaļām tehnoloģijām, ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem, sniedzot priekšrocības tiem uzņēmumiem, kas spēj ātri reaģēt uz tirgus izmaiņām.

Klimata izmaiņas būtiski ietekmē mazos uzņēmumus Latvijā, radot jaunus biznesa riskus un izaicinājumus. Pieaugoši ekstremāli laikapstākļi, piemēram, spēcīgas vētras, plūdi, lietavas un sausuma periodi, var traucēt piegādes ķēdes, sabojāt infrastruktūru un palielināt darbības izmaksas. Mazajiem uzņēmumiem, īpaši tiem, kas darbojas lauksaimniecības, mežsaimniecības vai tūrisma nozarēs, ir mazāk resursu, lai pielāgotos šādām izmaiņām vai atgūtos pēc dabas stihijām, salīdzinot ar lielākiem uzņēmumiem. Piemēram, tūrisma uzņēmumiem jāpielāgojas neparedzamiem laikapstākļiem – siltākas ziemas var samazināt pieprasījumu pēc ziemas sporta aktivitātēm, savukārt sausākas un karstākas vasaras var radīt gan jaunas iespējas, gan arī palielināt ugunsgrēku riskus dabas teritorijās. Lauksaimniekiem tas nozīmē izaicinājumus ražas saglabāšanā, jo mainīgais klimats var palielināt nepieciešamību pēc apūdeņošanas un cīņas ar kaitēkļiem.

“Netipiskais kļūst par ikdienas realitāti. Apjomīgas lietusgāzes un notekūdeņu radīti plūdi, pēkšņi uzradusies dūres lieluma krusa siltajos mēnešos, aizvien biežāk un spēcīgāk notiekošās vētras un nu jau pat virpuļviesuļi jau sen kā vairs nav nekas neierasts Latvijas klimatam. Gadalaiki, kādus pazinām kopš bērnības, ir krasi mainījušies, un līdz ar tiem jāpielāgojas arī mūsu paradumiem. Lai uzņēmēji varētu veiksmīgi pielāgoties un mazināt iespējamos zaudējumus, būtiska ir gudra risku pārvaldība. Tā ietver gan ilgtermiņa stratēģijas un pielāgošanās pasākumus, gan drošības risinājumus, tostarp apdrošināšanu, kas palīdz saglabāt uzņēmumu stabilitāti pat neparedzamās situācijās. Redzam, ka ar katru gadu pieaug pieprasīto atlīdzību skaits par dabas katastrofu radītajiem postījumiem. Laika periodā no 2020.-2024. gadam esam izmaksājuši nepilnus 6 miljonus eiro zaudējumu atlīdzībās gan par privātīpašumā esošām ēkām un auto, gan uzņēmējdarbībai nodarītajiem zaudējumiem,” skaidro apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Glovecka.

Lasiet arī: 

Piešķir 5000 eiro Latvijas Eirovīzijas dziesmas popularizēšanai ārvalstīs

Pērn vidējā alga Latvijā sasniedza 1 685 eiro mēnesī

Hokejists Kaspars Daugaviņš kļuvis par studentu

Mūžībā devies ilggadējais Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks

Straume līdzās Holivudas grandiem – Šrekam, Karalim Lauvam un citiem Oskara nominantiem

«Nekad neuzzināšu, kas nospieda viņas sirsniņu,» – režisors Zviedris par meitas zaudēšanu