Foto: Pexels

Dzelzceļa katastofas, pasažieru lidmašīnu sadursmes gaisā un atomavārijas – portāls Wikiwolrd apkopojis septiņas traģēdijas, ko Padomju Savienība «slēpusi» no publicitātes un līdz ar to arī sabiedrības.

Katastrofa uz dzelzceļa netālu no Ufas.  Katastrofa notika 1989. gada 4. jūnijā Baškīrijas Autonomās Padomju Sociālistiskās Republikas Iglinskas rajonā, 11 km attālumā no Ašas pilsētas Čeļabinskas apgabalā, posmā Aša – Ulu-Teļjaka. Sibīrijas-Urālu-Volgas cauruļvadā notika gāzes noplūde. Kad tam garām pabrauca divi pretimbraucoši vilcieni, atskanēja sprādziens – tas bija tik spēcīgs, ka izsita logus mājām pilsētā, kas atrodas desmit kilometru attālumā no avārijas vietas. Bojā gāja 600 pasažieri, no kuriem 181 bija bērns.

Kištimas atomavārija. Viena no lielākajām kodolkatastrofām pasaulē notika 1957. gada 29. septembrī, kad Čeļabinskā-40, ķīmiskajā rūpnīcā “Majak”, uzsprāga radioaktīvie atkritumi. Radioaktīvās vielas izplatījās aptuveni 350 kilometru attālumā no negadījuma vietas. Tūkstošiem cilvēku tika nosūtīti likvidēt avārijas sekas, vēl vairāk tika pārvietoti. Cik daudz cilvēku nomira no saņemtās radiācijas, joprojām paliek noslēpums.

Sprādziens Minskas radiorūpnīcā. 1972. gada 10. martā otrās maiņas darba laikā Minskas radiorūpnīcā notika sprādziens – tas bija tik jaudīgs, ka vienā mirklī sagrāva divstāvu ēku. Avārijas likvidāciju sarežģīja šķembu demontāžai nepieciešamās tehnikas trūkums. Daudzi gāja bojā zem drupām. Šis negadījums prasīja vairāk nekā 100 cilvēku dzīvību, vēl vairāk nekā 300 tika ievainoti.

Divu pasažieru lidmašīnu Тu-134 sadursme  1979. gadā. Uz lidmašīnas borta, kas veica lidojumu maršrutā Taškenta-Minska, atradās 83 cilvēki, tostarp 17 “Pahtakor” futbola komandas dalībnieki. Otrā lidmašīna veica maršrutu Čeļabinska – Voroņeža – Kišiņeva un tajā atradās 89 pasažieri un seši apkalpes locekļi. Dispečeru kļūdas dēļ abas lidmašīnas sadūrās gaisā virs Dņeprodzeržinskas Ukrainā.

Kuģa sadursme ar dzelzceļa tiltu 1983. gadā. Šī traģēdija tiek uzskatīta par vienu no lielākajām kuģniecības vēsturē. Kuģis “Aleksandrs Suvorovs” pilnā ātrumā ietriecās Uļjanovskas tiltā pār Volgu, posmā, kas nav izbraucams kuģiem. Tobrīd pāri tiltam brauca kravas vilciens, –  tilta bojājuma rezultātā no sliedēm noskrēja 11 vagoni, no kuriem daļa uzkrita virsū kuģim. Vagoni uzkrita virsū kuģa kinozālei, kurā tieši tobrīd rādīja filmu. Negadījumā gāja bojā aptuveni 176 cilvēki.

Aviokatastrofa Puškinā. 1981. gada 7. februārī apkalpes kļūdas un lidmašīnas pārslodzes dēļ pāris sekundes pēc pacelšanās avarēja lidmašīna Tu-104. Rezultātā gāja bojā 50 cilvēki, tostarp 16 admirāļi un ģenerāļi un 11 PSRS Klusā okeāna flotes pirmās pakāpes kapteiņi. Šo traģēdiju nevarēja noslēpt, tomēr oficiālu paziņojumu par notikušo upuru tuvinieki saņēma tikai 1997.gadā.

 Lasiet arī: Izraudzīts pērnā gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens

Radiācijas avārija “Krasnoje Sormovo” rūpnīcā. 1970. gada 18. janvārī testēšanas stadijā esošajā atomzemūdenē K-320 notika sprādziens, kas sekoja nesankcionētai reaktora palaišanai. 12 cilvēki gāja bojā notikuma vietā. Ceha teritorijā tiks novērots ievērojams radioaktīvais piesārņojums. Šī traģēdija tika turēta noslēpumā divdesmit piecus gadus.