Topošais Valsts prezidenta amata kandidāts, Eiropas Savienības (ES) tiesas tiesnesis Egils Levits savas izredzes tikt ievēlētam valsts pirmās personas amatā vērtē kā visai labas.

Intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” Levits pauda viedokli, ka tad, ja Latvijā darbojas godprātīga politika, balsu vairākums viņa ievēlēšanai ir nodrošināts.

Kā papildus pozitīvu faktoru, kas varētu veicināt godīgu balsojumu un viņa nokļūšanu augstajā amatā, Levits minēja to, ka šogad pirmo reizi Valsts prezidents Saeimā tiks vēlēts atklāti.

Ar Saeimas opozīcijas partijām Levitam sarunas vēl neesot bijušas, tomēr viņš uzskata, ka pozitīvi būtu, ja arī opozīcija atbalstītu viņa kandidatūru. “Ja opozīcija atbalstītu, tas būtu tikai labi, bet izšķirošais vārds, protams, pieder tām partijām, kas veido vairākumu,” norādīja ES tiesas tiesnesis.

Viņš domā, ka izcilam un labam Valsts prezidentam ir jābūt “visas tautas prezidentam”. “Tas nozīmē, ka šo prezidentu ievēl Saeimas vairākums, taču viņš pārstāv visu tautu,” savu redzējumu skaidroja topošais Valsts prezidenta amata kandidāts, piebilstot, ka prezidentam ir jāstrādā tautas interesēs ilgtermiņā un jāprot konsolidēt viedokļus. Valsts prezidents nevar pieņemt lēmumus, bet viņš var pārliecināt par nepieciešamību raudzīties ilgtermiņā, kamēr partijas varbūt nereti grib rīkoties īstermiņa interesēs, norādīja Levits.

Viņš uzskata, ka savas darba specifikas dēļ reālo situācija Latvijā pārredz ļoti labi – varbūt pat labāk nekā “viens otrs, kurš dzīvo uz vietas savā burbulī”. “Es, protams, ļoti labi arī zinu, ko domā vienkāršā tauta, ko domā mani radi par politisko eliti,” piebilda Levits.

Uz valsts pirmās personas posteni tēmējošais ES tiesas tiesnesis izteicās, ka Valsts prezidenta galvenais darba instruments ir runāšana un pārliecināšanas māksla, spēja konsolidēt viedokļus, tāpēc tieši šo instrumentu viņš grasās izmantot visvairāk, ja kļūs par valsts galvu.

Runājot par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā, Levits norādīja, ka, viņaprāt, drīzumā būtu jārisina jautājums par informatīvo telpu, proti, jāuzlabo normatīvais regulējums attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem. “Pēc pēdējā laika notikumiem mēs redzam, ka tas ir aktuāli,” norādīja Levits, piebilstot, ka, viņaprāt, Latvijai sabiedrisko mediju likumdošanā būtu jāpārņem Eiropas valstīs dominējošā prakse.

Kā ziņots, koalīcijas partijas vienojušās Valsts prezidenta amatam virzīt Levita kandidatūru, iepriekš paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ja Saeimas deputāti balsos, kā līdz šim paziņots, Levits Valsts prezidenta vēlēšanās varētu saņemt vismaz 55 parlamentāriešu balsis.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 deputāta balss.

Atbalstu Levita kandidatūrai ir paudusi nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, Jaunā konservatīvā partija un partiju apvienība “Attīstībai/Par!”, kurām kopā ir 41 balss.

Ministru prezidents Kariņš paudis pārliecību, ka arī partiju apvienība “Jaunā Vienotība” (JV) nolems balsot par Levita kandidatūru. JV Saeimā pārstāv astoņi deputāti.

No partijas “KPV LV” pagaidām atbalstu Levita kandidatūrai ir pauduši seši deputāti – Artuss Kaimiņš, Ramona Petraviča, Aldis Blumbergs, Jānis Vitenbergs, Aivars Geidāns, kā arī Ivars Puga. Ja arī “KPV LV” parlamentāriete Janīna Kursīte nolems viņu atbalstīt, minimālais par Levitu atdodamo balsu pieaugs līdz 56.