Foto no privātā arhīva

21.janvārī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā apskāvienu diena. Rīta kafijas žurnāliste Gunta Kūla šajā nedēļā sarunājas ar seksologu un pārmaiņu treneri Arturu Šulcu, lai noskaidrotu, kā ierobežojumi mainījuši attiecības, kas ar cilvēku notiek, nesaņemot pietiekamu apskāvienu skaitu dienā, kā arī speciālists dos padomus gan pāriem, gan vientuļniekiem.

Ne reizi vien dzirdēts, ka kopīgās iezīmes, ar ko pandēmijas dēļ saskaras teju ikviens Latvijas iedzīvotājs, ir paaugstināts stress, izdegšana, neziņa, bailes par savu un tuvinieku veselību un dažādi zaudējumi, kas atstāj nopietnu ietekmi arī uz savstarpējām attiecībām un seksualitāti. Seksologs piekrīt, sakot, ka viena daļa cilvēku šajos spriedzes apstākļos nespēj iegūt mieru, nespēj pārvaldīt stresu, un šis stress tiek realizēts uz otru, biežāk rodas konflikti, arī vardarbība ģimenē.

Taču parādās vēl kāda tendence – attiecībās iznāk ārā tas, kas ilgstoši ticis slēpts. “Taču te jāpiemin, ka runa nav tikai par kaut ko sliktu, arī labais iznāk ārā, cilvēki spēj arī nostiprināt attiecības, meklējot arī palīdzību.

Cilvēki pandēmijas laikā tika pat iebaidīti, es gribētu teikt, ar saukļiem “paliec mājās” – skaidrs, ka tas ietekmē jaunu attiecību veidošanos. Ja skatāmies apmēram piecu gadu griezumā, tad tendence jau iepriekš norādīja uz to, ka daļa cilvēku dzīvoja virtuālajā vidē, dienā pārskatot desmitiem sociālo tīklu, iepazīšanās portālu profilu, sarakstoties, taču mazāk tiekoties, tad tagad, baiļu ietekmē, cilvēki tikās vēl mazāk, bet, neraugoties uz to, man ir arī pozitīvi piemēri, izveidojušies jauni pāri arī šādos apstākļos ar ģimenes pieaugumu un kāzām.

Ja cilvēki vēlas veidot patiesas attiecības, viņi izveidos tās arī kara un dažādu liegumu laikā.

Skaidrs, ka nav vienkārši pāriem, kuri ilgstoši spiesti uzturēties mājās, neatrodot laiku ne sev, ne otram, reizē strādājot un audzinot bērnus, domājot par ģimenes budžetu. Tikpat grūti ir arī tiem, kuri nav attiecībās un kuriem trūkst gan socializēšanās, gan tuvības. Pandēmija ir būtiski ietekmējusi jaunu attiecību veidošanos, to atzīst arī speciālists.

Nesaņemot pieskārienus, cilvēks iet bojā

Kas notiek ar cilvēku, ilgstoši esot vienam, nesaņemot ne emocionālo, ne fizisko atgriezenisko saiti no otra?

“Mēs nevaram iet pret dabu, mēs nevaram iespaidot vēju, lietu, un arī tos lielos procesus, kas notiek mūsu ķermenī un apziņas telpā. Mums ir vajadzības, kā, piemēram, uzņemtais ūdens daudzums, mikroelementu daudzums, vitamīni u.c. Ja mēs tos neiegūstam, mēs ejam bojā.

Tāpat ir ar pieskārieniem. Ja cilvēks tos nesaņem, viņš lēni iet bojā gan emocionāli, gan pēc tam arī fiziski, ciešot no pastiprināta stresa un pieskārienu trūkuma. Pieskārienu apmaiņa iekustina nervu sistēmu un tas ļauj mums dzīvot. Pieskārieni ir dziedējoši gan fiziski, gan psiholoģiski – mūsu smadzenēm vitāli nepieciešams sensors kairinājums.”

“Katram no mums tas ir nepieciešams: pabužināšana, mīļa iekniebšana sānā, maiga uzpliķēšana pa dibenu, galvas noglāstīšana. Īpaši mēs to varam redzēt bērnos, kuri ik pa laikam nāk saņemt savu nepieciešamo apskāvienu devu. Bērnam ir nepieciešams saņemt šo neverebālo vēstījumu caur apskāvienu, ka viņš ir mīlēts un ka viss ir kārtībā. Un tas vajadzīgs gan lieliem, gan maziem.

Apskāvieniem ir daudz dažādu pozitīvu ieguvumu gan fiziskās, gan mentālās veselības uzlabošanā. Apskaujoties izdalās oksitocīns – viela, kuru tautā sauc par mīlestības hormonu. Oksitocīns spēlē nozīmīgu lomu arī sāpju mazināšanā un var uzlabot mūsu fizisko pašsajūtu. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā mēs varam regulēt stresa līmeni organismā, ir pieskārieni. Pat vienam 20 sekundes ilgam apskāvienam ir tūlītēja iedarbība – tas mazina stresa līmeni un paaugstina oksitocīna līmeni organismā, uzlabojot fizisko pašsajūtu.

Bet ir arī tādi, kuri netīši nostāda sevi upura lomā, izvēloties būt vieni, izdomājot, ka nav mīlēt vērti vai tamlīdzīgi, bet kam tas ir izdevīgi? Antidepresantu ražotājiem? Tas nepaliks bez sekām, tas nu ir skaidrs. Ja mēs nesaņemam šo vitamīnu devu, sāksies veselības problēmas.”

Man ir partneris, bet es ar viņu nevēlos mīlēties

Intervijas laikā runājām arī par tiem, kuri dzīvo kopā ar partneri, bet nejūt vajadzību pēc tuvības, tas pat sagādājot nepatiku. Vairāk gan tas attiecas uz sievietēm. Kas seksologam par šo situāciju ir sakāms? Viņš, ilgi  nedomājot, teic: “Izdegšana. Protams, tā bijis arī iepriekš, bet šie liegumi pēdējo divu gadu laikā to ir pastiprinājuši. Kā katalizators, kurš krīzes apstākļos iznes ārā to, kas gruzd jau labu laiku. Biežāk šo nevēlēšanos mēs varam novērot jauno māmiņu vidū, un tas ir tamdēļ, ka viņām nav laika sev. Stress izdedzina cilvēku, arī rutīna, ja joprojām runājam par jaunajām māmiņām, bērns paņem visu uzmanību – sieviete ir iesaukta armijā 24 stundas diennaktī.”

“Tas atkal noved pie strīdiem, jo arī vīrietis nesaņem sev vajadzīgo uzmanību no sievietes. Tad arī vīriešiem ir jāiesaistās šajā procesā, dodot laiku savai sievietei, lai arī viņš saņemtu pēcāk šo uzmanību no sievietes.”

Ir jāsvin dzīve!

Pie savstarpējām attiecībām ir jāstrādā. Speciālists uzsver, ka ikdienas rutīnā ir jāievieš kaut kas jauns. Nedēļas nogalēs ir jāsvin dzīve, izbraucot ārā no mājas, dodoties pastaigās, pārgājienos, mājās uzrīkojot mazus svētkus. Ja dzīvē netiks ieviests kaut kas atšķirīgs, tad cilvēks kritīs no pārguruma. Laikam būtu jābūt cikliskam. Lai novērstu skandālus, ir nepieciešamas regulāras pozitīvas kulminācijas. Ar Ziemassvētkiem un Līgo būs par maz.

Kāds jau teiks, ka neko jau nedrīkst, taču seksologs norāda, ka nav aizliegts doties piknikā vai pārgājienā, vai nav aizliegts saposties un uzrīkot svētkus mājās. Tam nav vajadzīgi lieli līdzekļi, bet mazliet izdomas.

Iepazīšanās internetā – jā vai nē?

Ko darīt vientuļniekiem?

“Ir jāveido attiecības. Un nevis “sēdēt” internetā, skatoties fotogrāfijas vai sarakstoties mēnešiem ilgi. Jā, iepazīšanās portāli ir labi ar to, ka tie rada papildu iespēju, un sākotnējā sarakste liek saprast, vai šis potenciālais cilvēks, ar ko mēs varētu satikties, ir ar mums vienā inteliģences plauktā, vai ir līdzīgas vērtības. Tam nepieciešamas četras piecas vēstules. Un ejam ārā! Ja cilvēks nevar vai nevēlas fiziski tikties, tad jāsaka paldies par sarunu un jādodas tālāk.

Cilvēki sarakstoties ātri var iemīlēties fantāzijās par to, kāds ir cilvēks otrā klausules galā, un tad, kad jāsatiekas, izrādās, ka otrs to nemaz negrib vai ir fiziska nepatika par šo cilvēku, ir vilšanās, jo attiecības jau emocionāli ir izveidojušās. Tāpēc iepazīšanās internetā mērķis ir fiziski satikties, un pie tā vajadzētu arī pieturēties. Ir pašam šis process jāvirza uz priekšu.”

Tāpat speciālists iesaka tiem, kuri vēlas veidot attiecības, savā redzeslokā turēt un tikies ar tiem, kuriem jau attiecības ir, īpaši labas. Tas ir svarīgi, jo tādā veidā cilvēks tiek pozitīvi noskaņots, tā ir vārdos neizteikto zināšanu pārnese.

Ir jāmeklē un jāuzturas kopā ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgas vērtības. Tas var būt filmu vai spēļu vakars, to neviens nav atcēlis. Šī ir viena no nelielajām komunikācijas iespējām. Nav vajadzīgs darīt kaut ko lielu. Turklāt svarīgi ir šīs tikšanās ievirzīt bez alkohola klātbūtnes.

Ja aizbrauksim pie dabas iedzert siltu tēju vai uzcept desiņas, neko ļaunu nevienam nenodarīsim, bet tā būs iespēja iepazīties ar cilvēkiem. Cilvēku ir grūti iepazīt virtuālā vidē, īstā iepazīšanās notiek tad, kad mēs fiziski kontaktējamies. Tā var būt elementāra pastaiga. Pēc neliela pārgājiena būs skaidrs, gribēsim vai negribēsim kaut ko vēl kopā darīt.

Nevajag sevi uztaisīt pat mazo nabadziņu, gaidot, kad kāds visu laiku kaut ko piedāvās, pašam vai pašai arī ir jāuzņemas iniciatīva veidot ar otru attiecības.”

Kā zināt, kā iemācīties sajust, vai šis ir mans cilvēks?

“Ne velti saka, ka smarža ir viens no kritērijiem, bez kura mēs nevaram mīlēties ar otru. Es mudinu cilvēku sajust otra cilvēka smaržu. Ir dabiska un emocionāli kulturāla pieeja, kā otra cilvēka smaržu var sajust, un tā ir dejošana. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc es saku, ka nevajag lietot alkoholu – lai nenojauktu šo spēju sajust smaržu. Reibumā visas maņas tiek nobremzētas,” skaidro Arturs.

“Deja vispār ir laba pārbaude. Pirmais kritērijs ir smarža. Tāpat mēs varam novērot, kā cilvēks komunicē ar ķermeni. Varam saprast, vai cilvēks dejas laikā rauj, stumda vai grūsta, vai uzņemas atbildību par to, lai deja izdotos, vai cilvēks ir iejūtīgs un cieņpilns pieskaroties vai tomēr paviršs un neiejūtīgs, pat agresīvs.”

Pirms seksa ir vajadzīga deja

Pirms seksa ir vajadzīga deja vai kāda cita fiziska kopīga nodarbe. Un tā, kā cilvēks dejo, viņš arī mīlēsies. Dejošana var palīdzēt arī pārvarēt kādas grūtības: pieņemt ķermeni un to dot. Salīdzinot ar mīlēšanos, dejā paliek robeža vismaz divu krekliņu biezumā. Dejošana ir droša – stāvoklī nepaliksi un pie slimībām netiksi.

Cilvēkiem ir jāiepazīstas kustībā, ja ne deja, tad pārgājiens, kāda cita fiziska aktivitāte, citādi kafejnīcā, dzerot tēju, varam draudzēties gadiem. Taču jēga no tā ir maza. Cilvēkiem ir kaut kas kopā jādara.

Seksologs pats ir kaislīgs dejotājs. Viņš dejo Argentīnas tango jau vairāk nekā desmit gadu.

“Atšķirībā no citām sociālajām dejām, tango uzaicināšana dejot ir ar skatienu, proti, skatiens un viegls galvas mājiens. Piemēram, balles dejās vīrietis iziet ārā no savas vietas, pieiet pie sievietes, paklanās, uzaicinot uz deju. Un ja sieviete neiet dejot, vīrietis ir kā uz ledus nokritis, viņš publiski jūtas ļoti slikti. Tango tā nav, jo skatienā viss ir izteikts. Tas dod diplomātisku iespēju novērst nepatīkamas izjūtas vai atraidījumu un šādā veidā tiek izkopta skatiena kultūra. Kāpēc es to stāstu? Tāpēc, ka ir svarīgi skatīties. Ja tu neproti skatīties, tu netiec pie dejas, tieši tāpat ārpus dejas.”

Dzīve sejas maskās; kur palicis flirts?

Teju divus gadus publiskās vietās vienmēr esam sejas maskās. Kur palicis flirts, sasmaidīšanās, saskatīšanās? Cilvēku acis aizvien vairāk lūkojas uz zemes. Kādi ir seksologa novērojumi?

“Cilvēku problēma ir neprasme skatīties otram acīs, taču komunikācija nevar izdoties, neskatoties otram acīs. Ir jāiet ar atvērtu skatienu un atvērtu stāju, jādod signāls. Mums nemaz mute nav vajadzīga, lai pavēstītu, ka mēs smaidām. Mēs varam iepriecināt otru ar skatienu, mēs varam pasveicināt nepazīstamu cilvēku ar skatienu.

Sievietes bieži vien sūdzas par to, ka vīrieši palikuši neinteresanti, neuzrunā sievietes, gaida uzmanības apliecinājumus no sievietes. Kā rīkoties, varbūt sievietei pašai vairāk jāuzņemas iniciatīva?

“Te man jāsaka tā. Var gadīties, ka vīrietis ir desmitiem reižu saņēmis atteikumu, piemēram, vīrietis gribēja draudzēties, viņam atteica, vīrietis gribēja mīlēties, viņam atteica, vīrietis uzaicināja uz randiņu, viņam atteica, vīrietis uzaicināja uz deju, viņam atteica. Vīrietim bijusi liela atteikumu vēsture. Otrs aspekts ir tas, ka aizvien vairāk publiski izskan dažādi seksuālās uzmākšanās gadījumi gan Latvijā, gan pasaulē. Tas ir konteksts, un vīrietis reizēm sevi pieķer pie domas, ka labāk ir palikt malā, lai nepārprastu viņu, un ja sieviete vēlēsies, viņa dos par to zināt.

Tāpat daļai gan sieviešu, gan vīriešu nav kultūras shēmas, kā uzsākt komunicēt ar pretējo dzimumu. Redz, tāpēc minu deju, jo tur šī kultūra ir zināma. Ja cilvēki tikuši līdz dejošanai, daudz kas jau ir izdarīts.”

Ir jārunā!

Aizvien iezīmējas viena no galvenajām problēmām kultūrā vispār – cilvēki nerunā ne par savām vēlmēm, ne sarunu ceļā risina konfliktus, un iznākums… Šķiršanās.

“Gan pāriem, gan arī tiem, kuri attiecības tikai veido, ir jāsarunājas. Tas ir neizbēgami, otrs nevar uzminēt, ko tu vēlies. Ja mēs runājam par jaunām attiecībām, tad ir jāsaka, piemēram: “Mana draudzene, ejot uz pirmo tikšanos, no partnera saņēma ziedus, viņu tas iepriecināja, es arī gribu just šādu prieku!” Valoda mums ir dota, lai mēs to izmantotu, lai runātu, lai izteiktu savas vajadzības.

Cilvēki ir pieraduši gaidīt, pieņemot, ka otram būtu jāzina, taču tā nav, šāds nepareizs pieņēmums var novest pie vilšanās un pat strīdiem.”

Kā seksologs var palīdzēt?

Seksologs Arturs Šulcs konsultē gan pārus un gan arī tos, kuri ir vieni – gan sievietes, gan vīriešus. Konsultācijās tiek meklēti risinājumi attiecību uzlabošanai. Arturs min, ka seksoloģija jau nav tikai stāsts par intīmajām attiecībām. Seksoloģija ir arī par to, kas ar mums notiek apziņas stāvoklī, kā mēs domājam par savu un otra ķermeni, ko mēs domājam vispār par attiecībām. Kāpēc mēs veidojam attiecības vai kāpēc baidāmies no attiecībām, kāpēc baidāmies no savām vēlmēm. Cilvēkiem ir vajadzīgs arī atbalsts attiecību veidošanā. Tāpat strādājam ar zaudējumiem: tās var būt šķiršanās, partnera vai bērnu nāve, zaudēta grūtniecība, jebkurš zaudējums ietekmē attiecību jomu.

Strādāju ar klientiem ārpus telpām, staigājam, runājam, un tas nepieciešams, lai iekustinātu cilvēku gan fiziski, gan intelektuāli. Strādājam, lai cilvēks iegūst to, ko viņš vēlas attiecībās.

Bieži vien man nākas tīrīt nost tos emocionālos uzslāņojumus, kas nākušas līdzi no iepriekšējām attiecībām. Tāpat ir vecāku radītie kompleksi, kas ietekmē attiecības ar partneri, kas neļauj izdzīvot laimīgas attiecības. Ir daudz situāciju, kurās cilvēki varētu dzīvot un piedzīvot laimi attiecībās, taču pagātnes piedzīvotā dēļ tas nav iespējams, tiek vainots esošais cilvēks, kaut arī viņa vainas tur nav. Cilvēki neapzinās, ka līdzi nāk pagātnes rēgi, un tie ļoti traucē dzīvot un veidot harmoniskas attiecības.

Seksologs uzskata, ka attiecību problēmas vienmēr var risināt, tikai tad, ja abi partneri to vēlas.

Man nav zaļās, lielās brīnumtabletes, kuras iedzerot, cilvēki būtu laimīgi, cilvēkiem ir jāstrādā pašiem savas personības un attiecību pilnveidošanai. Risināt attiecības nav viegls uzdevums, taču, ja abi to vēlas, risinājumi ir.

Varbūt ir nepieciešama vien speciālista konsultācija? Lasiet vairāk šeit.

Rīta kafija Starptautiskajā apskāvienu dienā aicina apskaut savus tuvākos un pašam sevi!