Kas ir emocionālais intelekts?
Emocionālais intelekts (emotional intelligence, EQ) – spēja noteikt, izmantot, saprast un pārvaldīt savas emocijas pozitīvā noskaņojumā, pārvarot stresu, grūtības un risinot konfliktus. Kā arī šī spēja ļauj izprast citu cilvēku emocionālo stāvokli.
Emocionālo intelektu var uzlabot jebkurā dzīves periodā.
Taču starp emocionālā intelekta pētīšanu un tā pielietošanu praksē ir liela atšķirība. Jūs saprotat, ka varat veikt konkrētus soļus, taču tas nenozīmē, ka jūs tos veiksiet, it īpaši, ja atrodaties stresa stāvoklī. Lai mainītu savas uzvedības ieradumus, ir nepieciešams savaldīt stresu.
Emocionālo intelektu veido piecas daļas:
Pašizziņa. Jūs atzīstat savas emocijas un saprotat, kā tās ietekmē jūsu uzvedību. Jūs zināt savas stiprās un vājās puses.
Paškontrole. Jūs spējat kontrolēt impulsīvās jūtas, pārvaldīt emocijas attiecībās, pārņemt iniciatīvu savās rokās, adaptēties situācijās.
Empātija. Jūs zināt, kā attīstīt un uzturēt labas attiecības ar cilvēkiem.
Motivācija. Jūs varat iedomāties savu mērķi un labi apzināties katru nākamo soli sava sapņa sasniegšanai.
Sociālās prasmes. Jūs spējat saprast cilvēku emocijas, vajadzības un problēmas. Protat tulkot verbālos signālus, komforti justies sabiedrībā, noteikt cilvēka statusu grupā vai organizācijā, risināt konfliktus komandā.
Kāpēc emocionālais intelekts ir tik svarīgs?
Dzīve rāda, ka bieži vien ne katrs gudrs cilvēks spēj būt veiksmīgs un sasniegt augstu sociālo stāvokli. Noteikti arī jūs varat atcerēties pāris personas, kuras ir apveltītas ar vienreizējām akadēmiskām zināšanām, taču tajā pašā laikā ir sociāli nekompetenti cilvēki darbā un privātajā dzīvē.
Augsts IQ līmenis nedod nekādu garantiju karjerā un ģimenē. Jā, tas līdzēs iestāties prestižā mācību iestādē, taču tikai emocionālais intelekts palīdzēs situācijās, kad būs nepieciešams savaldīt emocijas pirms izlaiduma eksāmeniem. IQ un EQ tandēms pastiprina viens otru.
Kas palīdzēs attīstīt emocionālo intelektu?
1. Pašizziņa
Psihologi ir pārliecināti, ka esošais pārdzīvojums ir kādreiz piedzīvota emocionālā pieredze. Tas nozīmē, ka jūsu spēja uztvert dusmas, bēdas, bailes un prieku ir atkarīga no agrākā dzīves perioda emociju kvalitātes.
Ja jūs spējāt novērtēt un izprast savas emocijas pagātnē, tas kļūs par vērtīgu ieguvumu nākotnē. Ja pārdzīvojumi bija sāpīgi un sarežģīti, jūs, visticamāk, izdarīsiet visu iespējamo, lai distancētos no tiem. Taču nevajadzētu abstrahēties no negatīvām jūtām, ir jāsaprot, kā tās ietekmē jūsu domāšanas procesu šobrīd.
Lūk, labākie veidi, kā uzlabot pašizziņu:
Trenējiet pašapziņu. Apdomāti fokusējiet uzmanību uz tagadni. Pašapziņu bieži vien saista ar meditāciju budismā.
Izveidojiet dienasgrāmatu. Katras dienas beigās pierakstiet to, kas ar jums atgadījies un ko jūs jutāt konkrētā brīdi. Pereodiski atskatāties uz pagātni un analizējiet situācijas, atzīmējot, kur jūs pārcentāties vai otrādi.
Pajautājiet tuviniekiem, kā viņi jūs redz. Atsauces no citiem cilvēkiem atklās jūsu stiprās un vājās puses. Neaizmirstat visu piefiksēt un atrast likumsakarības. Galvenais nestrīdēties. Ir svarīgi paskatīties uz sevi ar citu cilvēku acīm.
2. Paškontrole
Jūtu apzināšanās – pirmais solis emociju pārvaldei. Jums jāmāk izmantot emocijas, lai pieņemtu konstruktīvus lēmumus. Kad jūs kļūstat pārāk saspringts, jūs riskējat zaudēt paškontroli.
Atceraties, vai ir viegli domāt racionāli, atrodoties saspringtā stāvoklī. Visticamāk – nē. Tas notiek tāpēc, ka smadzenes atkāpjas no domāšanas procesa un pārslēdzas uz jūtām.
Emocijas ir svarīgi informācijas fragmenti, tās stāsta mums par sevi un par citiem. Taču stresa laikā mēs kļūstam savādāki un zaudējam kontroli. Iemācieties pārvarēt stresu. Tā jūs spēsiet kontrolēt jūtas un uzvedību. Ņemiet iniciatīvu savas rokās un adaptējaties pasaulē.
Kā iemācīties paškontroli? Esat dzirdējuši par veco labo “lēnām elpo un skaiti līdz desmit”.
Ne vienmēr sanāk uzveikt dusmas vai depresiju, taču fizisks grūdiens būs aktuāls. Jūtat nogurumu – veiciet dažus vingrinājumus. Nevarat savākt enerģiju – iesitiet sev jūtamu pļauku. Īsāk sakot – pielietojat jebkādu fizisko aktivitāti, kas novedīs līdz vieglam šokam.
3. Empātija
Mēs pastāvīgi koncentrējamies uz lietām, kas liekas svarīgas tikai mums. Taču mūsu emocijas – tikai puse no attiecībām. Pārējiem cilvēkiem arī ir jūtas, vēlmes un bailes. Tāpēc līdzjūtība ir ļoti svarīgs faktors.
Mazāk runājiet, vairāk klausāties. Jebkura līdzjūtīga cilvēka zelta likums. Tas var būt grūti, jo bieži vien cilvēku emocijas ir negatīvas. Taču katras attiecības var kļūt ciešākas, ja jūs uzgaidīsiet lieku sekundi, pirms iesaistīsieties sarunā.
Pieņemiet pretēju lēmumu, neskatoties uz savu pozīciju. Lai saprastu, kādas jūtas pārvalda cilvēku, nepieciešams atrasties viņa vietā. Ja jūs uzskatāt, ka jūsu priekšnieks ir neapdomīgs, pamēģiniet attaisnot viņu savā apziņā. Iespējams, jūs rīkotos analoģiski, ja atrastos viņa vietā.
Ir jāsaprot atšķirība starp “es zinu” un “es tevi saprotu”. Zināt un saprast ir dažādas lietas. Cilvēkam būs daudz patīkamāk sajust, ka jūs viņu saprotat, nevis to, ka kādreiz esat atradies līdzīgā situācijā.
4. Motivācija
Kad runa ir par motivāciju kā par emocionāla intelekta sastāvdaļu, ar to ir domāts stiprs gars, nevis psiholoģisks spēks, lai paceltu savu ķermeni ārā no gultas.
Kad motivācija ķeras pie darba – tā apvienojas ar realitāti, un mēs veicam reālas darbības. Lai izveidotu ģimeni, motivēti cilvēki sāk satikties ar citiem. Lai virzītos pa karjeras kāpnēm, motivēti cilvēki ķeras pie pašattīstības.
Pirmkārt, nepieciešams izprast savas vērtības. Daudzi no mums ir tik ļoti aizņemti, ka nevar atrast laiku, lai analizētu sevi un savas prioritātes. Vēl sliktāk, ja cilvēks pilda darba pienākumus, kas pilnīgi neatbilst viņa dzīves uzskatiem un principiem.
Otrkārt, jāpārnes savi mērķi uz papīra, aprakstot tos niansētās detaļās. Turklāt svarīgi saprast, ka veiksme un mērķa sasniegšana prasa lielu laika daudzumu. Tevi gaida daudzas uzvaras un zaudējumi.
5. Sociālās prasmes
Spēja saprast neverbālus signālus, ko cilvēki pastāvīgi adresē viens otram. Šie signāli sniedz konkrētu ieskatu tam, ko cilvēks izjūt un kas viņam tiešām ir svarīgi. Lai noķertu neverbālu signālu, nepieciešams apstādināt savu domu plūsmu. Aizmirstiet par mērķi un iemesliem, kāpēc atrodaties ar šo cilvēku.
Jums nekas neizdosies, ja domāsiet par kaut ko citu, nevis konkrēto situāciju. Kad mēs iedziļināmies atmiņās vai iedomājamies nākotni, mēs neatrodamies “šeit un tagad”. Domas apgrūtina spēju uztvert neverbālus signālus.
Foto: pixabay
