Pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanās rada satiksmes pieaugumu, un vides problēmas krasi pieaug, piespiežot amatpersonām un pilsētu plānotājiem ātri reaģēt. Tagad tā sauktās “viedās pilsētas” liek uzsvaru uz zaļajām zonām, braukšanas apmaiņas programmām, pieejamām velosipēdistu joslām un vieglai interneta piekļuvei sabiedriskajā transportā, liekot iedzīvotājiem aizvien vairāk izvēlēties citus transporta veidus automašīnu vietā.
Pilsētu plānotājs un pilsētvides dizainers no Amerikas Džefs Speks apgalvo, ka galvenā lielpilsētu problēma ir tā, ka tās ir būvētas, lai primāri pielāgotos automašīnām. Lai padarītu pilsētu teritorijas “gudras”, tajās ir jābūt iespējai pārvietoties arī ar kājām, kas nozīmē skolu un dzīvojamo platību teritorijas vairāk pielāgot gājējiem.
“Kad mēs ielūkojamies pilsētu teritorijās, kuras būtu iespējams pielāgot gājējiem, skolu un mājokļu trūkums ir pārsteidzošs,” skaidro pilsētu plānotājs. Gadu desmitiem risinājums lielajām satiksmes problēmām ir ceļu infrastruktūras paplašināšana, kā rezultātā satiksme tikai pieaug. “Kad mēs paplašinām ielas, gaidot satiksmes uzlabojumus, mēs izdarām tieši pretējo, un satiksme tikai palielinās,” saka Džefs. “Kad notiek paplašināšanās, cilvēki pārceļas tālāk no sava darba, tāpēc mēs ielas paplašinām atkal. Noslogotā satiksmē jaunu ceļu būvēšana izraisa tikai lielāku satiksmi.”
Piemērs: Paradoksāli, bet lielākajā daļā Amerikas pilsētu ceļu ir vairāk nekā pie konkrētās apdzīvotības tas būtu nepieciešams. Džefs ir atradis spēcīgu korelāciju starp ielu izmēriem un gājēju aktivitāti. Pēc “sliktākā gājēju pilsēta valstī” titula iegūšanas 2015. gadā, Oklahomas amatpersonas pie pilsētu plānotājiem pasūtīja pārplānot pilsētas galveno ceļu, tagadējo sešu joslu vietā ierīkojot tikai divas. Vienlaikus automašīnu apmaiņas tīklam un braukšanas apmaiņas programmai aizvien ir ļoti pozitīva ietekme pilsētu teritorijās.
Apvienojumā ar pieaugošo velosipēdistu skaitu un valstu pieaugošajiem izdevumiem sabiedriskā transporta sfērā automašīnu prakse sāk lēnām izskaust vajadzību pēc autostāvvietām, kas liek garāžas un publiskās stāvvietu struktūras pārveidot, piemēram, mājokļos, publiskajos parkos, kultūras objektos un gājēju zonās. “Mēs uzskatām, ka nākotnē arī pašvaldības automašīnām būs liela loma mobilitātes problēmu atrisināšanā,” saka uzņēmuma City Solutions vadošais programmas autors Džons Kvants.
Avots: Vice
Foto: Pixabay