2019.gada nogalē 82,8%* no 2017.gada Latvijas augstskolu un koledžu absolventiem (divus gadus pēc izglītības iegūšanas) bija nodarbināti, savukārt reģistrēto bezdarbnieku statusā bija 3,7% absolventu, bet ekonomiski neaktīvi – 6,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Savukārt no 2018.gada absolventiem gadu pēc studiju beigšanas bija nodarbināti pat vairāk – 85,9% absolventu.

“Datos balstīta analīze ir lēmumu pieņemšanas pamats, tāpēc CSP jau otro gadu ir sagatavojusi datus par augstskolu absolventu ekonomisko aktivitāti. Ir veikts būtisks darbs, apvienojot informāciju no dažādiem reģistriem, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras, kas tālāk nodota analīzei Izglītības un zinātnes ministrijai,” norāda CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

Nodarbinātības līmenis sievietēm bijis augstāks nekā vīriešiem

Divus gadus pēc izglītības iegūšanas 82,8% 2017.gada absolventes bija nodarbinātas – 83,3% sievietes absolventi un 82,1%, vīrieši absolventi. Taču vīrieši biežāk nekā sievietes pēc turpināja studijas – 18,0% vīriešu un 15,5% sieviešu pēc augstākās izglītības iegūšanas turpināja studēt.

Lielākā daļa absolventu kļūst par vadītājiem, vecākajiem speciālistiem vai speciālistiem.

Lielākā daļa (79,9% 2017.gada absolventu un 78,2% 2018.gada absolventu) ir nodarbināti trīs augstākā līmeņa profesiju pamatgrupās – vadītāji (1. pamatgrupa), vecākie speciālisti (2. pamatgrupa) un speciālisti (3. pamatgrupa). Ja salīdzina 2017.gada absolventu nodarbinātību gadu un divus gadus pēc absolvēšanas, tad jāsecina, ka pieaudzis vadītāju un vecāko speciālistu īpatsvars nodarbināto skaitā.

Jo augstāks izglītības līmenis, jo augstāki ienākumi

2019.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, bruto ienākumi ir būtiski auguši visu līmeņu absolventiem. 2019.gada vidējie ienākumi pirms nodokļu nomaksas 2017.gada koledžas studiju absolventiem bija 15 tūkst. eiro (par 2 tūkst. vairāk nekā 2018.gadā), bakalaura studiju absolventiem – 16 tūkst. eiro (par 3 tūkst. vairāk nekā 2018.gadā). Būtiski augstāki ir maģistra un doktora studiju absolventu ienākumi – attiecīgi 23 un 31 tūkst. eiro (19 un 30 tūkst. eiro 2018.gadā).

Lai izvērtētu augstākās izglītības iestāžu absolventu tālākās gaitas pēc studiju beigšanas, CSP jau pagājušajā gada sākumā pirmo reizi sagatavoja 2017.gada augstskolu absolventu datu analīzi par to ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību gadu pēc studiju beigšanas. 2020.gada beigās sagatavoti dati par 2017.gada absolventiem jau otro reizi – divus gadus pēc absolvēšanas – un pirmo reizi par 2018.gada absolventiem. Sagatavoti dati par Latvijas augstskolu absolventu ekonomisko aktivitāti 2019.gada beigās, kā arī ienākumiem 2019.gadā.

Analīze tapusi, izmantojot administratīvajos datu avotos pieejamo informāciju, atbilstoši 2019.gada 25.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”. Sagatavotie dati tiek nodoti tālāk analīzei Izglītības un zinātnes ministrijai.

Augstskolu absolventu monitoringa rezultāti Latvijā pirmo reiz tika publicēti 2020.gadā. Turpmāk katra gada absolventus monitorēs 10 gadu ilgā periodā, kas ļaus pilnveidot augstākās izglītības procesu, kā arī sniegs papildus informāciju topošajiem studentiem par izvēlētiem studiju virzieniem un tālākām perspektīvām darba tirgū.

* Aprēķinā nav ietvertas personas, kurām ir zināms personas kods, un līdz ar to nav iespējams piekārtot informāciju no reģistriem.