Foto: Pexels/Andrea Piacquadio

Šogad pavasaris ir pārsteidzis ar karstām gaisa temperatūrām, kas mudina cilvēkus vairāk doties svaigā gaisā, bet jāatceras, ka gan saule, gan karsts laiks ietekmē mūsu veselību. Kā mūsu veselību ietekmē karsts laiks, kas jāatceras cilvēkiem ar sirds vai hroniskām saslimšanām un ko darīt, ja parādās saules vai karstuma dūriena simptomi?

Neparasti karsts laiks, ventilācijas trūkums un intensīvas fiziskās aktivitātes ir faktori, kas var veicināt ķermeņa temperatūras paaugstināšanos. Ja šiem faktoriem nepievērš uzmanību, tie var radīt nopietnu risku mūsu veselībai. Ķermenis reaģē uz temperatūras paaugstināšanos, palielinot asins plūsmu uz ādu un noņemot siltumu no ķermeņa virsmas. Tai pat laikā izdalās sviedri, kas iztvaiko un atdzesē ķermeni, bet kad ķermenis uzsilst, asinsvadi paplašinās. Asinsvadu paplašināšanās var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos un palielināt slodzi sirdij, kas var kaitēt veselībai. Svīšana veicina šķidruma un sāļu zudumu, kas ir svarīgs līdzsvars organisma darbībai, stāsta farmaceits. Ikvienam jāzina, ka karstuma izraisītas veselības problēmas, piemēram, karstuma dūriens, ir ļoti bīstams veselībai un pat dzīvībai, tādēļ, ja gaisa temperatūra pārsniedz 25°C-26 grādus, ir jābūt ļoti vērīgiem pret sevi un apkārtējiem, stasta “BENU Aptiekas” farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Riska grupas

Ikvienam karstā laikā ir jābūt piesardzīgam un jārūpējas par veselību. Taču ir cilvēku grupas, kuriem karstā laikā ir jāpievērš īpaša uzmanība savai pašsajūtai. Ja tiek sajustas izmaiņas veselībā, ir steidzami jāvēršas pēc palīdzības. Farmaceits Kontanstīns Čerjomuhins skaidro, kuras ir galvenās riska grupas:

Vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki, kuriem ir noteiktas hroniskas slimības (piemēram, sirds un asinsvadu slimības), jo viņu ķermenim ir grūtāk tikt galā ar stresu, ko rada karstums.

Diabēta pacienti, jo ķermenis ātrāk zaudē ūdeni, un dažas šīs slimības komplikācijas var mainīt asinsvadu stāvokli un organisma spēju svīst, līdz ar to arī atdzesēt sevi.

Bērni un mazkustīgi cilvēki, kas ir mazāk aizsargāti, jo ķermenim ir grūtāk tikt galā ar lielo slodzi, kuru rada karstais laiks.

Cilvēki, kuri lielāko daļu laika pavada ārpus telpām.

Cilvēki, kas dzīvo augšējo stāvu dzīvokļos, kuros gaiss un telpas vairāk sakarst un uztur karstumu arī naktī.

Cilvēkiem ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām ir ļoti svarīgi karstā laikā būt īpaši piesardzīgiem un izvairīties no papildu slodzes organismam, tai skaitā nedzert alkoholiskos dzērienus un nesmēķēt. Atrodoties ārā karstā laikā, ieteicams ņemt līdzi pudeli negāzēta ūdens un papīra salvetes vai kabatlakatiņu, samitrinot tos, var noslaucīt seju, rokas, kājas, lai atvēsinātu ķermeni. Ir svarīgi karstumā arī izvairīties no fiziskām aktivitātēm un, ja ir nepieciešams vingrot vai veikt fizisku darbu, dodiet priekšroku vēsākam dienas laikam – no rīta vai vēlu vakarā. Tas palīdzēs izvairīties no ķermeņa pārkaršanas un pārmērīgas slodzes sirdij. Arī veselīgam uzturam ir svarīga loma. Siltumā ķermenis tērē vairāk enerģijas, regulējot temperatūru, tāpēc vajadzētu dot priekšroku veselīgiem, viegli sagremojamiem pārtikas produktiem, kas bagāti ar vitamīniem un minerālvielām. Ļoti treknas un smagas maltītes var pasliktināt pašsajūtu un papildus apgrūtināt gremošanas sistēmu.

Dodiet priekšroku vieglam, brīvi pieguļošam apģērbam, kas izgatavots no dabīgiem materiāliem, – tas palīdzēs samazināt pārkaršanas risku un nodrošinās ērtāku sajūtu pat karstā laikā. Turklāt neaizmirstiet par saules aizsardzību – valkājiet cepures un izmantojiet saules aizsargkosmētiku, lai samazinātu ultravioleto staru ietekmi uz ķermeni.

Karstumā sirdij ir nepieciešama īpaša aizsardzība un uzmanība, tādēļ, lai samazinātu karstuma negatīvo ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu, jāievēro vairāki ieteikumi. Pirmkārt, jāuztur optimāls hidratācijas līmenis, jo tas palīdzēs novērst dehidratāciju, kas var palielināt asins recekļu veidošanās risku un pasliktināt sirds darbību. Jānodrošina ērta vide gulēšanai un atpūtai karstās dienās, jāizmanto gaisa kondicionētājs vai ventilators, lai uzturētu komfortablu istabas temperatūru. Ja ir vēlme pavadīt laiku ārā, ieteicams dot priekšroku dienas vēsākam laikam, piemēram, no rīta vai vakarā.

Karstuma vai saules dūriens?

Bieži vien varētu šķist, ka karstuma un saules dūriens ir viens un tas pats, taču tā nav. Karstuma dūriens ir pārkaršana, kas notiek, kad ķermenis kādu iemeslu dēļ nevar atdzist un uzturēt sevi veselīgā temperatūrā. Savukārt saules dūriens ir īpašs karstuma dūriena gadījums – tā ir lokāla galvas pārkaršana, ko izraisa tiešie saules stari. Par laimi, karstuma dūriens nenotiek uzreiz un, kad tas tuvojas, ķermenis signalizē, ka nespēj tikt galā ar termoregulāciju un tam steidzami jāpalīdz atdzist. Par to liecina šādas pazīmes dažādās kombinācijās – bāla, auksta āda, galvas reiboņi, vājums un apjukums, ir sajūta, ka acis kļūst tumšākas, ir pastiprināta svīšana, galvassāpes, slikta dūša, neliela vemšana, sirdsklauves, muskuļu spazmas un krampji un tumšs urīns (kas norāda uz dehidratāciju). Ja tiek nokavēta šī termiskā izsīkuma stadija un ir karstuma dūriens, simptomi būs vēl nepatīkamāki – ķermeņa temperatūra virs 40 grādiem, apgrūtināta elpošana, stipra vemšana, samaņas zudums, nopietni sirds ritma traucējumi, iespējami iekšējo orgānu bojājumi karstuma šoka dēļ un smadzeņu darbības traucējumi.

Abi dūrieni ir ļoti bīstami, jo tiek apdraudēta ne vien veselība, bet arī dzīvība, tāpēc ir steidzami jārīkojas un jāvēršas pēc palīdzības, ja sāk parādīties kādi no simptomiem. Ja ir runa tikai par sākotnējiem pārkaršanas simptomiem, rīcības algoritms ir šāds: jāpārtrauc fiziskās aktivitātes; jāpārtrauc uzturēties saulē vai karstā telpā un jādodas ēnā vai telpā, kas atdzesēta ar gaisa kondicionētāju; ja iespējams, jānoģērbj drēbes; jāizmanto marle vai dvielis, kas samitrināts vēsā ūdenī, lai sagatavotu pieres kompresi; jāizdzer vismaz 1-2 glāzes ūdens. Tas ir nepieciešams, lai novērstu iespējamo dehidratāciju un sniegtu ķermenim šķidrumu, lai iegūtu pietiekamu daudzumu sviedru; var dzert izotoniskus sporta dzērienus, kas satur elektrolītus, kurus ķermenis zaudē ar intensīvu svīšanu, kas ir svarīgi vielmaiņai un nervu sistēmas darbībai.

Atcerieties, ka pie aizdomām par karstuma vai saules dūrienu ir steidzami jāvēršas pēc palīdzības pie mediķiem!

Farmaceits dalās padomos, kuri palīdzēs izvairīties no sliktas pašsajūtas karstā laikā un novērst saules vai karstuma dūriena risku. Nepieciešams dzert vairāk ūdeni, it īpaši, ja tiek veiktas fiziskās aktivitātes karstumā. Jācenšas karstākās stundas pavadīt telpās, it īpaši no 11:00 līdz 15:00, kas tiek uzskatīts par bīstamāko laika periodu vasarā. Šajā laikā jāizvairās arī no fiziskām aktivitātēm tiešos saules staros. Jāvalkā viegls apģērbs, un tam ir jābūt pēc iespējas brīvākam, lai veicinātu gaisa cirkulāciju ap ķermeni. Nedrīkst aizmirst par galvassegu. Cepure vai cita galvas sega palīdzēs novērst saules dūrienu, taču bandanas nav ļoti piemērotas karstā dienā – labāk izvēlēties cepuri, kas ir viegla un ar platu malu. Biežāk jādodas vēsā dušā vai vannā, jo tas palīdzēs pazemināt ķermeņa temperatūru. Nebūtu vēlams lietot alkoholu vai kofeīnu saturošus dzērienus, jo tie veicina dehidratāciju. Jāpievērš uzmanība urīna krāsai, jo tumša urīna krāsa ir bīstama dehidratācijas pazīme.

Lasiet arī: «Uzvāriet roltonus, Rinkēviča kungs!» – soctīklu lietotāji sajūsmā, ka prezidents nakšņo kojās