Neviens neapšaubīs Latvijas skaisto dabu, mežu burvīgo smaržu, putnu dziesmas un mūsu brīnišķīgās tautas tradīcijas, bet kur ir daļa mūsu tautas? Kur? Ārzemēs. Un kāpēc? Tāpēc, ka izdzīvot šajā valstī daļai iedzīvotāju ir tik apgrūtinoši, ka piespiedu kārtā nākas emigrēt.

Kamēr mēs, “laimīgie”, pavisam drīz baudīsim Latvijas sauli pludmalē (ja valdība vispār to ļaus), tikmēr liela daļa mūsu emigrējušo latviešu cepsies fabrikās kaut kur ārvalstīs kā lētais darbaspēks, lai atmaksātu parādsaistības Latvijā.

Smīnu daudzu lasītāju sejās izraisījis 10.marta Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātu skaistais citāts par to, ka “tautiešiem ārzemēs skaidri jājūt, ka gaidām viņus atgriežamies uz dzīvi Latvijā”.

Piedodiet, taču smīns pārvēršas dusmās un saraucas piere neizpratnē, kāda velna pēc tautieši gribētu šeit atgriezties. It īpaši šajā krīzes situācijā – tik daudz cilvēku palikuši bez darba, sēž mājās ar bērnudārzniekiem nepārdomāto valdības lēmumu dēļ.

Un nav jau runa tikai par pandēmijas situāciju. Redakcijā ik pa laikam aprunājāmies ar tautiešiem ārzemēs. Ar nožēlu jāteic, ka visi kā viens teica: “Mēs citās zemēs jūtamies novērtēti – tas attiecas uz dažādu jomu pārstāvjiem. No uzņēmējiem līdz apkopējiem.” Vēl gribētos uzsvērt kaut elementāru pusdienas laika pārtraukumu.

Šķiet, ka tie latvieši, kuri var nesteidzīgi papusdienot, var ļoti lepoties ar savu darbavietu, taču lielai daļai mūsu valsts iedzīvotāju pusdienu pauzes pat neeksistē, celtnieki pusdieno uz paletēm turpat būvlaukumā, veikala darbinieki ēd, cik ātri vien iespējams, jo jāiet taču strādāt.

Rodas jautājums, kāpēc tautiešiem gribētos atgriezties šādos apstākļos?

Un vēl – ja mums ir darbs, mēs patiesi varam būt lepni, jo bezdarbnieku statistika ir gaužām skumīga – 2021.gada februāra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 74 494 bezdarbnieki, kas ir par 1 882 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 72 612 bezdarbnieki.

Ja emigrējušie latvieši atgrieztos, kur viņiem ir vieta Latvijas darba tirgū?

Šobrīd it īpaši katrs cilvēks cīnās par savu darbavietu, reizēm pat piecieš absurdās ikdienas situācijas un atalgojumu. Tāpēc it īpaši šķiet pat apkaunojoši, ka deputāti stāsta pasakas, gribētos pat teikt tā.

Un atkal gribētos pamatot sašutumu  ar statistikas datiem – Latvijā 2020.gadā 78,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

No 15 līdz 75 gadiem – tas ir darbspējas vecums, un tik daudz cilvēku bija bez darba, un jāatceras, ka mēs jau sen vairs neesam divi miljoni Latvijas iedzīvotāju.

Taču, ak, pareizi, mēs jau runājam vien par daļu mūsu tautiešu ārzemēs…