Andis Anspoks savā Facebook profilā visai gari un plaši dalījās savās domās par pēdējo dienu notikumiem, kas valda ap tik saucami skandalozo lūsenes nošaušanu un dižošanos ar to.

Andis savas pārdomas sāk ar to, ka viņš uzsver to, ka ir mednieks un pats ar to visnotaļ lepojas. Tomēr, kā raksta pats, Latviju striecis kāds medību stāsts, kurā medniece mednieku portālā izvietojusi medību foto un īsu aprakstu par to. 

“Nevar saprast, kas tieši izraisīja šādu sašutumu – nomedīta lūsene, foto ar medījumu, sieviete medniece, vai tas, ka “mazie lūsēni nu pamesti likteņa varā”… Iespējams, kas cits. Pēdējā laikā sabiedrības komentāri ir naida pilni attiecībā uz visu. Pat to, ka kādam ir veselības problēmas un meklē iespējas cīnīties ar slimību!” raksta Andis.

Andis apgalvo, ka attiecībā uz medībām komentāri vienmēr bijuši naidīgi.

Jo cilvēks tālāks no dabas un meža, jo lielāks naids pret medniekiem. Acīmredzot, pie vainas nezināšana un pilsētas notrulināšanās. Arī acīmredzams zināšanu trūkums par procesiem dabā. Protams, “zaļais” un “vegāniskais” dzīvesveids šobrīd ir ļoooti populārs un tāpat kā platas bikses 90-ajos gados, pazudīs visai drīz…

Andi arī pārsteidz komentāri, kas teju vai aicināja mednieci publiski varot, nokaut viņas bērnus un vecākus. Un kopumā vispār spīdzināt visus medniekus. “Pat “skarbie rokeri” Dieva Suņi Brālība, ietērpušies ādas biksēs un vestēs, pozējot pie steiku platēm, aicināja medības aizliegt un medniekus sauca par deģenerātiem, bet daži “biedri” aicināja medniekus nogalināt… Skaudri!”

Andis raksta par medībām: “Medības bijušas vienmēr un vienmēr paliks! Ja šobrīd medībām nav tāda nozīme kāda bija tūkstošus un simtus gadu atpakaļ – iztikas nodrošināšana, tad šobrīd ir cita, un ne mazāk svarīga, nozīme. Vismaz man un medniekiem noteikti.

Medības nu ir ļoti stingri regulētas un attiecībā uz medījamiem dzīvniekiem valsts ar zinātniekiem nosaka medījamo dzīvnieku skaitu. Tāpat ir arī ar lūšiem un vilkiem. Lai saprastu, ka mednieki “nešauj visu pēc kārtas neierobežotos apjomos.” Viņš arī iesaka apmeklēt VDM mājaslapu www.vmd.gov.lv, kur pieejami arī visi uzskaitītie dzīvnieki.

Der zināt, ka medījamo dzīvnieku skaits ar katru gadu ne tikai nesamazinās, bet pat pieaug. Un ja arī samazinās (kā tas šobrīd notiek ar mežacūkām), tad tas nav vis mednieku, bet visuvarenās dabas pirksts – bargi apstākļi, slimības un citi faktori. Bez tam mednieki ir vienīgie sabiedrības pārstāvji, kas bargajās ziemās dzīvniekiem palīdz – baro un nodrošina ar citu nepieciešamo!

“Lai arī “žurnālisti” un mazās pilsētas meitenītes (Un skarbie Dieva Suņi) nu jau lej gaužas asaras par mazo lūsēnu nolemtību, tā nu nemaz nav.” Andis norāda, ka nu jau lūsēni ir pieauguši, apmācīti un zina ko mežā darīt un kā pareizi un efektīvi “MEDĪT”! Tāpat ir jāsaprot, ka arī lūsis medī un ēd “mazās nabaga stirniņas” (kā raksta pats Andis), zaķīšus, mājas aitiņas, utt…

Ir jāsaprot, ka mežā un dabā “mammītes un bērniņi” ir ļoti nosacīts jēdziens. Un Bembiju filmas neatbilst patiesībai nemaz. Meža cūkas mammas grūtos brīžos ēd savus mazuļus, stārķu pavasara racionā ir savi un citu dzīvo būtņu mazuļi, un vēl briesmīgāki “dabiskie apstākļi”. Tādējādi, lai cik arī salkani neizklausītos, bet nu jau lūšu bēbīši mammīti ir aizmirsuši un paši ēd citu lopiņu mammītes un bēbīšus…

Lai cik arī nebūtu “jocīgi”, bet mednieki nomedīto ēd un izmanto! Esmu dzīvē tikai vienu mednieku saticis, kurš gaļu neēd (veģetārietis), bet tas dēļ kaut kādām veselības likstām. Mednieki medī savam dzīvespriekam, pasakās medījumam un tam izrāda cieņu – arī apēdot! Un ne tikai mednieki! Radinieki, draugi un arī kolēģi (no kuriem esiet daļa arī šeit un šo lasa)! Medījumu desas, konservi un kūpinājumi darbā “izgaist” zibens ātrumā un, lai arī kāds izbrīnā iepleta sākotnēji acis par to, ka es “mierīgi varu nogalināt to stirniņu”, pēc apstiprinošā “jā!”, ieslidina stirniņas desu mutē un nošņapst vien! Tagad darbā un arī draugi regulāri pārjautā, kad nu būs vēl!

Pavisam nesen Latvijā plaši protestēja pret medniekiem, jo tie nepietiekami medī meža cūkas, kas visus Ērgļus uzraka, par to, ka mednieki nemedīja pietiekami bebrus un tie mežus pludināja, kā arī brieži un aļņi iznīcina eglīšu jaunaudzes un zemnieku graudaugiem nodara lielus postījumus! Sliktie mednieki nemedī….

Nu jau divus gadus Latvijā plosās Āfrikas cūku mēris… Tas dēļ tā, ka mednieki slikti un nemedīja cūkas pietiekami. Sliktie mednieki dzīvniekus savairoja, bet nemedīja un sargāja cūku mātes! Sliktie mednieki saudzēja cūku mammas, tādēļ bija tik daudz dzīvnieku… Šovasar Latvijā, ņemot vērā to, ka cūku stipri maz, plosījās vilki un aitkopji cēla trauksmi, ka vilki un lūši plosa ganāmpulkus. No medniekiem sāka prasīt kompensāciju, ka viņi slikti un maz medī dzīvniekus, kas nodara postu mūsu mierīgajai dzīvei. Pēc medņu un rubeņu medību aizliegumiem, to skaits sāka strauji samazināties. Un tam ir pamatojums, jo mednieki vairs neuzmanīja un nesargāja pavasara riestu vietas un šie putni vairs “nebija interesanti”.”

Pār medniekiem gāžas naida upes no cilvēkiem, kas “ir patiesi zaļi un dabai draudzīgi”… Un pēcāk, bāžot mutē mazos sprostos audzētu “mājas” cūku cīsiņu un kotletes, restorānā pasūtot austeres, irbītes, utt, tie pārmet medniekiem vēlmi dzīvot kaut nedaudz, bet patiesi saskaņā ar dabu…
Ciniski un divkosīgi! Un melīgi pašam sev…

Andis uzsver, ka nekad nevienu nav velējies piespiest medīt un saprast tos, kas medī, tomēr viņš ar šo ierakstu centies citiem likt padomāt par medību procesu un tā ietekmi uz dabu, dzīvnieku populāciju. Viņa mērķis ir likt cilvēkiem domāt, tā teikt “ārpus kastes”. Viņš arī uzsver, ka nevajag savu viedokli balstīt uz grāmatām par mīļiem, jaukiem zvēriņiem, PETA meliem un “pilsētas bruģos klīstošām baumām. 

Un viņš vēlreiz sev un citiem atgādina: “Es esmu mednieks un ar to lepojos! Priecīgus Saulgriežus un laimīgu 2017.”

Informācija: Andis Spoks “Facebook“