Vai ir kādreiz prātots par to, kas ir tik svarīgs mūsu sapņos? Kamēr citi sapņus raksturo kā traku lietu, kas ar mums notiek laikā, kad guļam, tomēr citiem sapņi ir teju vai cita pasaule. Piemēram, indiāņiem sapņi ir nozīmīgs faktors viņu kultūrā. 

Bērniem tiek mācīts atcerēties savus sapņus, cik labi vien iespējams, lai varētu tos izmantot savā dzīves gājumā, kā logu viņu prātos.

Sapņi indiāņiem ir ļoti nozīmīgi ar domu, ka sapņu laikā dvēsele pamet viņu ķermeni un dodas uz citu pasauli. Saskaņā ar indiāņiem, katram cilvēkam uz Zemes ir trīs dvēseles, nevis tikai viena. Pirmā ir ego dvēsele, kas izpaužas kā elpa. Tad seko ķermeņa dvēsele – tā dod mūsu ķermenim dzīvību un enerģiju, un noslēdzošā ir brīvā dvēsele. Indiāņi uzskata, ka tieši brīvā dvēsele pamet mūsu ķermeni laikā, kad sapņojam. Šī viena no dvēselēm ceļo uz citu dimensiju, kamēr pārējās abas dvēseles uztur dzīvu ķermeni.

Indiāņi uzskata, ka mūsu prāts nemaz nesapņo ar tādu jaudu, kā domājam. Tā vietā brīvā dvēsele aizceļo uz citu dimensiju, kurā nonāk saskarē ar citām cilvēku dvēselēm. Šī sapņu pasaule pastāv teju tāpat kā fiziskā pasaule, un mēs par to spējam uzzināt tikai tad, kad atveramies.

Indiāņu filozofija ietver izpratni par to, ka visa dzīve ir viens liels sapnis. Sapņu pasaule tiem ir teju tikpat svarīga kā fiziskā dzīve, jo uzskata, ka abas atgādina par to, cik nepastāvīga ir dzīve.

Nereti tiem cilvēkiem, kas mūs sapņos vada, ir simboliska nozīme mūsu dzīvē. Tiek uzskatīts, ka tieši sapņos mēs atrodam īstos norādījumus un atbildes uz jautājumiem, kas mūs nomāc. Sapņu pasaule ir cita plakne, kurā pastāvam un uz kuru ceļo mūsu dvēsele, un sapņos pieredzēto būtu jāizmanto arī reālajā dzīvē kā pieredzi un mācību.

Ja izvēlamies ticēt indiāņiem, tad nevaram noliegt, ka sapņi ir ārkārtīgi svarīgi. Mums vajadzētu darīt visu, lai atcerētos tos un pārdomātu tajos notikušo, un lai tie kalpo kā mērķis: attīstīties un virzīties cauri grūtībām.