Saeimas šodien galīgajā lasījumā pieņemtais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums palielinās jaunuzņēmumu dzīvotspēju, jo ļaus tiem samazināt vienu no lielākajām izdevumu grupām – darbaspēka izmaksas, sacīja tehnoloģiju koprades telpas “TechHub Riga” līdzdibinātājs Andris K.Bērziņš.

“Līdz ar jaunpieņemto likumu jaunuzņēmumiem, kam ir mērogojams bizness, būs iespēja tieši pirmajos, grūtākajos attīstības gados samazināt savas darbaspēka izmaksas. Lielākai daļai no šiem uzņēmumiem, jo īpaši informācijas tehnoloģiju sfērā strādājošajiem, tieši darba algas ir pati lielākā izmaksa. Rezultātā tiem būs lielāka dzīvotspēja,” skaidroja Bērziņš.

“Savukārt investoriem no Rietumiem varēsim stāstīt, ka viņu investīcijas dos gandrīz dubultu labumu uzņēmumam, jo investīciju dolāri, kas tiek tērēti nodokļiem, samazināsies,” piebilda Bērziņš.

Bērziņš arī pozitīvi vērtēja kritērijus, kas jāizpilda uzņēmumam, lai kvalificētos atbalsta programmai. “Piesaistītās investīcijas tieši no riska kapitāla fondiem ir viens no kritērijiem, un tas ir tieši tāpēc, ka valstij vajag šo dāsno atbalstu fokusēt uz tiem uzņēmumiem, kas ir parādījuši finanšu investoriem, ka viņu bizness ir ar lielu potenciālu un peļņu nākotnē. Pieeja ir dot dāsnu atbalstu mazākam skaitam uzņēmumiem, kam vislielākā iespēja “izšaut”, nevis visiem pa drusciņ,” skaidroja eksperts.

Viņš gan pauda nožēlu, ka par kvalificētiem investoriem likuma izpratnē pagaidām nevar kļūt biznesa eņģeļi. “Kopā ar Ekonomikas ministriju centāmies atrast veidus, kā viņus iekļaut, bet tomēr nepārvērst šo nodokļu programmu par plaši izshēmojamu pasākumu, un nevarējām to vēl izdarīt, līdz ar to nākotnē viena no izmaiņām, ko noteikti gribētos redzēt, ir investoru loka paplašināšana, iekļaujot biznesa eņģeļus,” pauda Bērziņš.

Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, lai ieviestu atbalsta programmas šādiem uzņēmumiem un veicinātu to veidošanos Latvijā.

Jaunā likuma mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Koncepcijā norādītais sasniedzamais mērķis paredz ik gadu reģistrēt 20 uzņēmumus un piesaistīt 120 augsti kvalificētus darbiniekus.

Jaunais regulējums nosaka – valsts atbalsta programmai varēs pieteikties jaunuzņēmums, kurš ir piesaistījis kvalificēta riska kapitāla investora vismaz 30 tūkstošu eiro ieguldījumu tā pamatkapitālā katrā atbalsta pieteikuma iesniegšanas gadā, tādējādi apliecinot pieteiktās biznesa idejas dzīvotspēju.

Likumprojektā paredzētie atbalsta pasākumi ir fiksēts maksājums, kas ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) mēneša galīgs maksājums, ko darba devējs veic par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tas ir maksājums divu minimālo VSAOI apmērā – 2016.gadā tas ir 252,26 eiro, algas apmēram nepārsniedzot 4050 eiro mēnesī. Ja nodarbinātā alga pārsniedz 4050 eiro mēnesī, papildus tiek maksāts solidaritātes nodoklis. Fiksētais maksājums aizstāj VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokli par konkrēto darba ņēmēju.

Valsts atbalsta programmu jaunuzņēmumiem plānots sākt 2017.gada 1.janvārī.