Austrijā šodien notiek atkārtotās prezidenta vēlēšanas, kuras ar bažām vēro visa Eiropa, jo tajās var uzvarēt galēji labējās Brīvības partijas (FPÖ) kandidāts Norberts Hofers, vēl vairāk iedvesmojot populistus, kas pēc “Breksita” un Donalda Trampa uzvaras ASV kļūst arvien kareivīgāki.
Taču pat gadījumā, ja Hofers ciešs sakāvi un uzvaru tomēr gūst bijušais “zaļo” līderis Aleksandrs van der Bellens, kas oficiāli startē kā neatkarīgais, tā būs tikai īslaicīga galēji labējo neveiksme, jo aptaujas sola FPÖ uzvaru nākamajās parlamenta vēlēšanās, kamēr tradicionālās partijas pašas pakāpeniski sāk īstenot pret imigrāciju vērsto Brīvības partijas programmu.
Pirmajā vēlēšanu kārtā, kas notika 24.aprīlī uzvarēja Hofers, pirmo reizi pēckara Austrijas vēsturē izspiežot no cīņas otrajā kārtā abu lielāko tradicionālo partiju – sociāldemokrātu (SPÖ) un konservatīvo (ÖVP) – kandidātus.
Taču 22.maijā notikušajā otrajā kārtā ar niecīgu balsu pārsvaru uzvarēja van der Bellens, par kuru saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem balsoja 50,3% austriešu, kamēr Hoferu atbalstīja 49,7% vēlētāju.
Sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti, kas tika iegūti pēc biļetenu saskaitīšanas vēlēšanu iecirkņos, balsošanas dienas vakarā liecināja, ka Hofers ir vadībā ar 3,8 procentpunktu lielu pārsvaru, taču situāciju mainīja pa pastu nobalsojušie, kas šogad sasniedza rekordlielu skaitu – 700 000.
Jau tūlīt pēc vēlēšanām FPÖ politiķi un partijas atbalstītāji sāka runāt par pieļautajiem pārkāpumiem, tostarp par pāragru pa pastu saņemto biļetenu aplokšņu atvēršanu.
FPÖ vērsās Konstitucionālajā tiesā, kas, ņemot vērā masveida pārkāpumus, kuri tika pieļauti pa pastu saņemto biļetenu skaitīšanā, 2.jūlijā vēlēšanu rezultātus anulēja.
Sākotnēji atkārtotās vēlēšanas bija paredzēts sarīkot 2.oktobrī, taču tās atkal nācās atlikt, jo izrādījās, ka balsošanai neklātienē paredzēto aplokšņu līme ir nekvalitatīva un tās pašas veras vaļā, radot risku, ka vēlēšanu rezultātus atkal varētu apstrīdēt.
Tikmēr aptaujas liecina, ka arī šoreiz abu kandidātu sniegums varētu būt ļoti līdzīgs.
Kamēr finanšu krīze novedusi pie tā, ka Dienvideiropā daudzviet pie varas nākuši kreisie radikāļi, relatīvi bagātākajos ziemeļos, kur pamatā cenšas nokļūt nelegālo imigrantu masas no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas, savs pozīcijas nostiprinājuši galēji labējie.
Lai gan nelegālās imigrācijas spiediens pēdējo mēnešu laikā ievērojami mazinājies, FPÖ izdevies vēlētāju uzmanību joprojām piesaistīt imigrantu radītajām problēmām, tostarp norādot uz terorisma draudiem un uz augošo paralēlo islāma sabiedrību, kas noraida Austrijas vērtības.
“Ir milzu neapmierinātība,” sarunā ar aģentūru AFP norādīja politikas eksperts Tomass Hofers, piebilstot, ka vēlētāji pieslejas “populistu kustībām un šo partiju piedāvātajām vieglajām atbildēm”.
Savā kampaņas noslēguma runā Hofers, kas pēc tā dēvētā “Breksita” paziņoja, ka varētu arī Austrijā sarīkot līdzīgu referendumu, ceturtdien uzsvēra, ka Austrija pieder Eiropas Savienībai (ES), taču viņš cīnīsies pret Briseles mēģinājumiem izveidot “centralizētu valdību”.
Visumā Hofers centies ieturēt mērenāku toni nekā partijas līderis Heincs Kristiāns Štrahe, kas Vācijas kancleri Angelu Merkeli nosaucis par “visbīstamāko sievieti Eiropā” un brīdinājis par “pilsoņkara” draudiem.
Hoferam ar savu saukli “nesamaitāts, godīgs, labs” izdevies piesaistīt daudzus centrisko partiju atbalstītājus, kas iepriekš nekad nebūtu balsojuši par FPÖ kandidātu.
Tomēr reizēm Hofers zaudē savu savaldību un aiz nevainīgās ārienes kļūst saskatāms viens no partijas galvenajiem ideologiem. Viņš skaidri paziņojis, ka islāmam “Austrijā nav vietas”, jo šī reliģija “visu pasauli uzskata par kaujaslauku”.
Savukārt savu sāncensi van der Bellenu Hofers atklāti saukā par “komunistu” un “zaļo diktatoru”.
Tiesa gan, pats van der Bellens reizēm atvieglo Hofera uzdevumu, pārāk neslēpjot savus galēji kreisos uzskatus. Turklāt patiesībā vienīgais, ko van der Bellens austriešiem piedāvā, ir tas, ka viņš nav Hofers.
Tomēr šobrīd vēl nav skaidrs, ko var nest iespējamā Hofera uzvara.
Lai gan Austrijas prezidenta amats lielā mērā ir ceremoniāls, viņa pilnvarās ir atlaist valdību, un vēl pirms vēlēšanu pirmās kārtas Hofers apsolīja, ka vēlētāju “būs pārsteigti par to, kas ir iespējams”.
Tomēr, kā uzskata eksperti, reālistiskāk ir sagaidīt, ka kanclera Kristiāns Kerna vadītā koalīcija pati izbeigs savu bezmīlestības kopdzīvi un izsludinās pirmstermiņa vēlēšanas.
Taču aptaujas liecina, ka tajās uzvarēs FPÖ, kuru atbalsta aptuveni 35% austriešu.
Hofera kandidēšana “ir tikai viena daļa ilgtermiņa centienos panākt ar patiesu izpildvaru apveltītu FPÖ vadītu valdību, kas sasniedzama nākamajās parlamenta vēlēšanās,” norāda domnīcas “Eurasia Group” eksperts Čārlzs Ličfīlds.