Lai gan klimatiskie apstākļi Latvijā Ziemassvētku eglīšu audzēšanai ir piemēroti, tomēr tas nav no izdevīgākajiem biznesa veidiem – kociņu audzēšanai nepieciešami pieci līdz desmit gadi, realizācija notiek dažas nedēļas, turklāt, lai sāktu kociņu audzēšanu, nepieciešami ievērojami kapitālieguldījumi – līdz pat 18 000 eiro uz vienu hektāru.

Kā aģentūrai BNS atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centra speciāliste Sarmīte Grundšteine, pasaulē Ziemassvētku kociņu audzēšana aizsākās vairāk nekā pirms 80 gadiem, savukārt Latvijā pirmā Ziemassvētku kociņu plantācija tika ierīkota 1994.gadā. Pa šiem gadiem ir mainījusies situācija tirgū un pircēju gaume.

Agrāk tirdzniecībai esot pieticis ar mežā izcirstām dabiski augušām eglītēm, bet, tirgū ienākot importa eglītēm no Dānijas un Vācijas, Latvijas mežā augušie kociņi izskata ziņā sāka atpalikt. Arī īpaši audzētās eglītes ar veidotiem vainagiem nespēj konkurēt ar Eiropā atzītām tā dēvētajām “Normann” balteglēm ar garām skujām, kuplu, simetrisku vainagu un ilgāku uzglabāšanas laiku. Mainoties pircēju gaumei, pēdējos gados pieaudzis pieprasījums pēc eglītēm podiņos, kas audzētas stādaudzētavās.

Pieprasījums pēc pašmājās audzētām eglītēm krietni samazinājās arī tad, kad AS “Latvijas valsts meži” atļāva iedzīvotājiem nocirst vienu eglīti bez maksas savos apsaimniekojamajos mežos. Audzētāji atzīst, ka grūti pārdot to, ko var dabūt par brīvu.

Lai sāktu kociņu audzēšanu, nepieciešami ievērojami kapitālieguldījumi. Speciālisti aprēķinājuši, ka viena hektāra stādījumu ierīkošanas izmaksas ir līdz 18 000 eiro. Lai ieguldījumi atmaksātos, nepieciešami trīs līdz pieci hektāri, bet eglītes realizēt var tikai pēc pieciem vai astoņiem gadiem. Katru gadu stādījumus vajag kopt – sākumā kultivēt rindstarpas, vēlāk pļaut zāli, izgriezt bojātos zarus, papildus būtu nepieciešami vēl ap 500 eiro uz hektāru.

Viens no Ziemassvētku kociņu audzēšanas riskiem ir arī meža dzīvnieki un zagļi, kas nozīmē izdevumus vēl arī žoga ierīkošanai un novērošanas kamerām.

Patlaban Latvijā ar Ziemassvētku kociņu audzēšanu nodarbojas apmēram 20-30 audzētāji aptuveni 200 hektāru platībā. Pamazām šie uzņēmēji atsakoties no vietējām eglītēm un pārejot uz sudrabegļu un baltegļu audzēšanu. Lielākā Ziemassvētku eglīšu plantācija Latvijā atrodas netālu no Liepājas un pieder uzņēmumam SIA “MGLS’, kas jau desmit gadu audzē “Normann” baltegles no Dānijā pirktiem stādiem. Uzņēmums izaudzēto produkciju pārdod Latvijā interneta vietnē “www.eglupiegāde.lv”, kā arī eksportē.

Saskaņā ar likumdošanas, Ziemassvētku eglīšu plantācijas uzskata kā “kokaugu stādījumus” un kociņus var audzēt lauksaimniecības zemēs, ja tas atbilst teritorijas attīstības plānam, nav īpaši aizsargājams biotops un nav pretrunā ar Meliorācijas likuma prasībām. Lauksaimniecībā izmantojamā zemē kociņu maksimālais audzēšanas cikla ilgums ir līdz 15 gadiem, pēc kura kultūru atjauno vai turpina zemi izmantot citu lauksaimniecības kultūru audzēšanai. Lauku atbalsta dienesta norādījumos teikts, ka Eiropas Savienības atbalstītie platību maksājumi par šo zemes izmantošanas veidu īpašniekam gan nepienākas.

Zemes saimniekam pastāv arī iespēja pēc termiņa beigām mainīt zemes izmantošanas veidu un noformēt, piemēram, kā mežu vai plantāciju mežu, ja tā atbilst mežaudzes kritērijiem.

“Ziemassvētku kociņu audzēšana ir tikai viens no zemes izmantošanas veida piemēriem. Un, ja tas nav kā bizness, tad var būt laba iespēja kādam neizmantotam zemes stūrītim un vēlāk pašu priekam,” rezumēja Meža konsultāciju pakalpojumu centra eksperte.

 


Foto: pexels

Saistītās tēmas: biznessZiemassvētku eglītes

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube