Kā ziņo, The Guardian, Londonas ekonomikas skolas pētījums pierādījis, ka cilvēka ciešanas nav atkarīgas no nabadzības. Cilvēki pārdzīvo izjukušas attiecības, slimības un vientulību neatkarīgi no tā, cik daudz naudas viņiem ir kabatā.

Turklāt pētījumā secināts, ka vidējais patērētājs nekļūst pēdējo 50 gadu laikā laimīgāks, neskatoties uz to, ka algas ir būtiski palielinājušās.

Tieši šī iemesla dēļ valdībai ir jātērē vairāk līdzekļu psihisko slimību pētīšanai, nevis nabadzības analizēšanai. “Cīņa ar uztraukumu par depresiju ir četras reizes efektīvāka par cīņu ar nabadzību,” saka pētījuma autors, ekonomists Ričards Lejards, kurš strādāja pie šī darba vairāku desmitu gadu laikā un nonāca pie secinājuma, ka sociālie un psiholoģiskie faktori dod iedzīvotājiem lielāku vērtību, nekā ienākumu daudzums.

Lejards piedāvā valsts organizācijām, ieskaitot skolas un pirmsskolu iestādes, koncentrēties uz katra indivīda psiholoģisko stāvokli. “Agrāk valdība pieņēma lēmumus par nabadzības, bezdarba un izglītības uzlabošanu. Tomēr ne mazāk svarīgas tagad ir problēmas, kas saistītas ar vardarbību mājās, alkoholismu, depresiju un citiem nosacījumiem, kas noved jauniešus līdz vientulībai un atsvešinātībai. Tam ir jābūt uzmanības centrā,” skaidro ekonomists.

Pēc viņa domām – sabiedrība ir “nolādējusi” bērnus. Tādēļ ārkārtīgi svarīgi izglītībā pievērst uzmanību tam, ka ”centrālais faktors, kas garantē laimīgu pieaugušā dzīvi, nav nākotnes profesija un finansiālie ienākumi, bet gan bērna emocionālā veselība.”

Pētījumā ir teikts, ka cīņa ar depresiju un stresu novedīs līdz nabadzības samazināšanai par 20%,  kas ir visai iespaidīgi salīdzinājumā ar to, ka politiķi cīnās vismaz par 5%.

giphy

 


Foto: pexels

Saistītās tēmas: laimePētījums

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube