Foto: Pexels

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece, viena no vadošajām kultūras socioloģijas zinātniecēm ne tikai LKA, bet Latvijā un starptautiski, Dr.sc.soc. Maija Spuriņa saņēmusi godu un cieņu aizskarošus uzbrukumus sociālajos tīklos, kā arī draudus privāti.

Sociālajos tīklos pausto pārmetumu un komentāru priekšmets ir Spuriņas un LKA pētnieku komandas 2021.gadā konkursa kārtībā iegūtais finansējums Latvijas Zinātnes Padomes finansētajam Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektam (FLPP) “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: “Wolt” un “Bolt” piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze”, informē Latvijas Kultūras akadēmija.

Sociālo tīklu lietotāji pauž sašutumu par 299 614 eiro vērto pētījumu, kā arī pētījuma prezentāciju un pētījuma secinājumiem, kas, viņuprāt, nav šādas summas vērti.

Zinātne un pētniecība Latvijā diemžēl ir nepietiekami finansēta, bet šādi gadījumi rada sajūtu, ka tā ir pat pārfinansēta! https://t.co/dL1hegzwNQ

— Kristaps Klauss (@Kristaps_Klauss) October 4, 2023

Ē, bet vispār lieliska doma! Kur ir jāpiesakās uz to 300k naudu pētījumiem? Es izdomāju sev lielisku tēmu – "Lietota elektroauto izmantošana Wolt/Bolt piegādēs".

— Kristaps Skutelis (@krizdabz) October 6, 2023

Gan jau nejauša sakritība. pic.twitter.com/jhc5BlB2kX

— Andris (@arhinovics) October 4, 2023

LKA norāda, ka laikā, kad notiek diskusijas par Latvijas budžetu un zinātnes finansējuma palielinājumu, aktivizējas uzbrukumi zinātniekiem par viņu veikto pētījumu lietderību. Uzbrukumi sociālajos tīklos satur nievājošus un rupjus komentārus, arī nepatiesus faktus ne tikai par konkrētiem zinātniekiem un pētījumiem, sociālajām un humanitārajām zinātnēm, bet zinātnisko darbību un zinātni kopumā.

Pētījuma uzmanības centrā ir nedrošās nodarbinātības modeļi digitālajā vidē, kas ir viena no aktuālākajām mūsdienu darba tirgus un ar to saistītas nevienlīdzības padziļināšanās problēmām. Projekta īstenošanas termiņš ir trīs gadi.

Pētījuma objekts ir platformu nodarbinātība jeb platformu darbs. Angliski tas tiek saukts arī par “gig work”, ko latviski varētu tulkot kā “gadījuma darbu” jeb “gabaldarbu”. Projekta mērķis ir izzināt digitālo platformu nodarbinātību – kā tā tiek praktizēta, uztverta un izjusta, – tādējādi vairojot izpratni par to, kāda ir digitālā kapitālisma sociālkulturālā ietekme. Projekta ietveros tiek pētīts, kā platformās nodarbinātie definē un piešķir nozīmi savai autonomijai  un kādas ir tās praktiskās izpausmes. Tādējādi, pētījums tiecas radīt pēc iespējas niansētāku ainu par digitālo platformu nodarbinātību un risināt plaisu starp diviem diskursiem – pašu platformu stāstu par nodarbināto brīvību un elastību, un pētījumos un nevalstiskajā sektorā paustās bažas par šī nodarbinātības veida prekaritāti, atsvešinātību un sociālo izolētību, informē LKA.

“Fundamentāla pētījuma mērķis ir vairot zināšanas kā tādas. Šajā gadījumā izpratni par platformu darbu kā mūsdienu fenomenu, kas ir aktuāls visā pasaulē, tostarp Latvijā. Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir ienākušas platformas. Un Latvija tāpat kā citas valstis mēģina atrast risinājumu, kā izmainīt institucionālo sistēmu, lai platformās strādājošie būtu sociāli aizsargāti.  Patiesībā mūsu mērķis nav izskaidrot konkrēto “Wolt” un “Bolt” situāciju Latvijā.  Mēs izmantojam konkrēto piemēru, lai analizētu pārmaiņas nodarbinātībā plašāk – Eiropā un pasaulē,” projekta ieceri raksturo pētniece un projekta vadītāja Maija Spuriņa.

Digitālās platformas ir nozīmīga mūsdienu ekonomikas daļa un ieņem aizvien lielāku lomu nodarbinātības sektorā. Citviet veiktās aplēses paredz, ka tuvākajās desmitgadēs platformu nodarbinātībā varētu aizņemt no 20% līdz pat 70% nodarbinātības sektora. ASV jau šobrīd 15% līdz 20% no visiem strādājošajiem ir saskārušies ar digitālo platformu nodarbinātību.
”Ir skaidrs, ka platformu loma nav tikai ekonomiska, bet ir arī sociālkulturāla. Digitālās platformas nodrošina digitālu vidi, kur “satikties”, nosaka noteikumus, kā šī saskarsme notiek, nodrošina kārtību, informācijas apmaiņu un noteikumu ievērošanu, un būtisku lomu šajā jaunajā kārtības uzturēšanās spēlē algoritmi. Platformas ietekmē veidu, kā norit cilvēku savstarpējā saskarsme, kā mēs izzinām pasauli un viens otru, kā apzināmies paši sevi un reprezentējam sevi citiem, un atstāj nospiedumu uz sabiedrībā valdošajām uzvedības normām, uzskatiem un vērtībām. Ja ekonomiskās izmaiņas ir straujākas un vieglāk novērojamas, jo atspoguļojas nodarbinātībā, apgrozījumā, iekšzemes kopproduktā, tad sociālkulturālās izmaiņas ir lēnākas, ir grūtāk saskatāmas un interpretējamas, bet ir vienlīdz svarīgas,” skaidro LKA.

Pētījumā iesaistīti divi galvenie pētnieki – Dr. sc.soc. Maija Spuriņa un  Dr.sc.soc. Iveta Ķešāne, un divi pētnieki, kuriem ir konsultatīva loma – Dr.sc.soc Anda Laķe un Dr.sc.soc. Liene Ozoliņa.  Projekta īstenošanā tika iesaistīti arī astoņi bakalaura studenti.  Divi studenti darbojas projektā visu projekta laiku. Tādējādi projektā nozīmīga loma ir arī jaunās paaudzes iesaistei zinātnē.

Lasiet arī: VIDEO | Rinkēvičs: Padomju Savienība bija murgs, nevis sapnis

Vienlaikus par pētījumu ir izteikusi interesi gan Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība, gan Eiropas Darba drošības un veselības aģentūra, ar kurām pētnieku komanda sadarbojas un turpinās sadarboties. Tāpat plašāka sabiedrība tiks informēta par rezultātiem projekta mājas lapā un vietējos medijos.