Ādolfs Hitlers ir ticis apsūdzēts kā kara noziedznieks par nacistu darbībām Otrā pasaules kara laikā jau pirms savas nāves, neraugoties uz ilgstošiem pieņēmumiem par pretējo, liecina jauna grāmata, kas balstās uz iepriekš slepeniem ANO Kara noziegumu komisijas dokumentiem.

Britu akadēmiķa Dena Pleša grāmatā “Human Rights After Hitler” (“Cilvēktiesības pēc Hitlera”) teikts, ka Hitlers tika iekļauts šīs komisijas pirmajā kara noziedznieku sarakstā jau 1944.gada decembrī. Tas gan noticis pēc plašām debatēm un oficiālām apsūdzībām, kuras izvirzīja Čehoslovākija, ko bija okupējusi nacistiskā Vācija.

1944.gada novembrī komisija bija noteikusi, ka Hitleru var uzskatīt par krimināli atbildīgu par nacistu darbībām okupētajās valstīs, teikts šajā grāmatā. Līdz 1945.gada martam, tātad mēnesi pirms Hitlera nāves, “komisija bija apstiprinājusi vismaz septiņas atsevišķas apsūdzības viņam par kara noziegumiem”.

Plešs, kurš vadījis kampaņu par atklātu pieeju komisijas arhīvam, otrdien pavēstīja ziņu aģentūrai “Associated Press”, ka šie dokumenti parāda to, ka “sabiedrotie bija gatavi apsūdzēt Hitleru kā valsts galvu, un tas atspēko lielu daļu no tā, ko, mūsuprāt, mēs zinājām par viņu”.

Dokumentā, kuru Čehoslovākija 1944.gada 15.decembrī iesniedza šai komisijai, Hitlers un pieci “reiha valdības” locekļi, tai skaitā Rūdolfs Hess un Heinrihs Himlers, tika apsūdzēti noziegumos, tostarp “slepkavībās un slaktiņos – sistemātiskā terorismā”. Šī dokumenta kopija ir iekļauta grāmatā.

ANO Kara noziegumu komisiju 1943.gada oktobrī izveidoja 17 valstis, lai sastādītu kara noziegumos apsūdzēto sarakstus, izskatītu apsūdzības un mēģinātu nodrošināt viņu aizturēšanu un tiesāšanu.

Šīs komisijas atslepenotos dokumentus 2013.gada jūlijā publicēja tiešsaistē Starptautiskā krimināltiesa pēc vienošanās ar ANO. Trīs mēnešus pēc tam ASV vēstniece ANO Samanta Pauere paziņoja, ka neatslepenotie dokumenti tiks nodoti Holokausta muzejam Vašingtonā.

Pleša grāmatā teikts, ka juridiski apstiprināti dokumenti, valdības sēžu protokoli un intervijas ar spīdzināšanu upuriem “neapšaubāmi pierāda” to, ka ASV un Lielbritānijas valdības jau Otrā pasaules kara pirmajos gados tika informētas par nacistu ierīkotajām nāves nometnēm un atzina to eksistenci, bet nedarīja gandrīz neko, lai apturētu masu slepkavības.

Nacistu zvērības pirmoreiz nosodītas Čehoslovākijas un Polijas trimdas valdību kopīgā paziņojumā 1940.gada novembrī.

1942.gadā ASV, Lielbritānijas un Padomju Savienības valdības nāca klajā ar publisku deklarāciju, “kas tieši nosodīja Hitlera veikto Eiropas ebreju iznīcināšanu”.

 


Foto: wikimedia

Saistītās tēmas: ApsūdzētsHitlersKara noziegums

Komentāri 4

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube