Bezdarba līmenis Latvijā ir stabilizējies un ar nelielām svārstībām turpina lēnām pazemināties, turklāt situācijas uzlabošanās vērojama visos valsts reģionos, intervijā aģentūrai BNS sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

“Bezdarba līmeņa samazināšanās notiek lēnām, bet tendence ir stabila. Šī gada marta sākumā reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija 8,4%, NVA uzskaitē bija 79 152 bezdarbnieki. Savukārt pērn marta sākumā reģistrētā bezdarba līmenis bija 9,2%, bet NVA uzskaitē bija 86 581 bezdarbnieks. Ik gadu rudens un ziemas sezonā reģistrētā bezdarba līmenis tradicionāli nedaudz pieaug, savukārt pavasarī un vasarā tas pazeminās. Tas saistīts ar sezonalitāti. Arī 2016.gadā no marta bija vērojams bezdarba līmeņa pakāpenisks kritums, septembrī pazeminoties līdz 7,9%, kas bija zemākais rādītājs kopš 2008.gada. Tendence valstī kopumā ir tāda, ka bezdarba līmenis ir stabilizējies un ar nelielām svārstībām turpina lēnām pazemināties, valstī tas svārstās 8% un 9% robežās, savukārt Latgales reģionā, kur bezdarba līmenis tradicionāli ir visaugstākais, reģistrētā bezdarba līmenis svārstās 18% un 19% robežās,” klāstīja Simsone.

Vienlaikus NVA direktore atzīmēja, ka pieaug reģistrēto vakanču skaits un arī darbā iekārtošanās gadījumu skaits. “Līdz ar to tendence ir pozitīva. 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, reģistrēto vakanču skaits pieaudzis par 10%. Vakanču skaita pieaugums daļēji saistīts ar izmaiņām likumdošanā, jo tagad valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums publicēt savas vakances NVA. Vakanču pieauguma tendence ir vērojama arī šogad, piemēram, pirmajos divos mēnešos darba devēji NVA bija reģistrējuši 10 351 vakanci, kas ir par 2818 jeb 37% vairāk nekā atbilstošajā periodā pirms gada. Šī gada marta sākumā NVA datubāzē bija 7374 aktuālās vakances,” pastāstīja Simsone, piebilstot, ka 2016.gada 12 mēnešos darbā iekārtojušies 72 286 bezdarbnieki, no kuriem 20 857 ir iekārtojušies darbā pēc kāda NVA aktīvā nodarbinātības pasākuma pabeigšanas. Savukārt šā gada pirmajos divos mēnešos darbā ir iekārtojušies 8452 bezdarbnieki.

Arī šogad tiek prognozēts bezdarba līmeņa samazinājums – pēc NVA un Labklājības ministrijas aplēsēm, salīdzinājumā ar 2016.gadu samazinājums 2017.gadā varētu būt 0,3-0,4% apmērā.

Komentējot iespējamos iemeslus, kādēļ uzlabojas bezdarba rādītāji, Simsone norādīja, lai gan iedzīvotāju migrācija, protams, ietekmē demogrāfisko situāciju valstī, šobrīd NVA nav liecību, ka turpinātos masveida izbraukšana. “Tie darba meklētāji, kas apsver iespēju doties darba meklējumos uz citām Eiropas valstīm, var sazināties ar NVA Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES konsultantiem un saņemt bezmaksas konsultācijas par darba iespējām un dzīves apstākļiem Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, kā arī Šveicē. Salīdzinot ar ekonomiskās krīzes laiku, ir būtiski samazinājies to darba meklētāju skaits, kas devās pie NVA EURES konsultantiem, lai uzzinātu par darba iespējām ārvalstīs. Ja, piemēram, 2009.gadā par darbu ārpus Latvijas interesējās 6408 darba meklētāji, tad pērn – 1108. Šī gada janvārī NVA EURES speciālisti par darba iespējām ārvalstīs snieguši 90 konsultācijas,” teica NVA direktore.

Visvairāk darba meklētājus šogad interesējušas darba iespējas Igaunijā (23%), Lielbritānijā (21%) un Norvēģijā (21%), un visbiežāk tika jautāts par darbu apstrādes rūpniecībā (32%) un būvniecībā (28%). Vienlaikus Simsone uzsvēra, ka šobrīd daudzi cilvēki dodas ārpus Latvijas, lai strādātu kvalificētu vai pat augsti kvalificētu darbu.

Savukārt reģionālajā kontekstā, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes jaunākos iedzīvotāju skaita novērtējuma datus, bezdarba samazinājums daļēji saistīts ar to, ka daļa darba ņēmēju aizbrauc strādāt vai nu uz lielākām Latvijas pilsētām, vai arī uz ārvalstīm.

Pēc Simsones teiktā, pērn lielākais bezdarba samazinājums bija vērojams Kurzemē un Latgalē, kur gada griezumā reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,6 procentpunktiem, kas ir uz pusi vairāk nekā vidēji valstī. Visaugstākais bezdarba līmenis tradicionāli ir Latgalē, bet zemākais – Rīgā un Rīgas reģionā, kur koncentrējas lielākais darba devēju skaits.

NVA vadītāja norādīja, ka aģentūra, īstenojot savus pakalpojumus, vērtē ne tikai katru bezdarba gadījumu, bet ņem vērā atšķirības starp reģioniem – kādi pakalpojumi kurā reģionā ir nepieciešami un kuriem būs lielāka ietekme uz darba tirgu. “Lai arī situācija darba tirgū pēdējos gados uzlabojas, tomēr joprojām vairākām nestrādājošām iedzīvotāju grupām, tostarp bezdarbniekiem ar zemu izglītības līmeni, ilgstošajiem bezdarbniekiem, gados vecākiem cilvēkiem, bezdarbniekiem ar invaliditāti un jauniešiem, ir grūtības iekļauties darba tirgū. Šo mērķa grupu pārstāvju atbalstam un iekļaušanai darba tirgū mēs pievēršam īpašu uzmanību,” sacīja Simsone.

Skaidrojot, kā atšķiras pieeja nodarbinātības rādītāju uzlabošanai reģionos, NVA vadītāja norādīja, ka tiek vērtēts pasākumu lietderīgums. “Piemēram, ja redzam, ka kādā Latgales filiālē neveidojas jaunas darbvietas, netiek pieteiktas jaunas vakances, tad vērtējam, kādi pasākumi tur būtu vislietderīgākie. Ja darba tirgus attīstība tur ir minimāla, tad svarīgi ir uzsvaru likt uz algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem pašvaldībās, veidot subsidētās darbvietas vai jauniešiem piedāvāt iespēju iegūt pirmo darba pieredzi. Tādā veidā mēģinām pakalpojumus pielāgot reģionu vajadzībām. Piemēram, algoto pagaidu sabiedrisko darbu organizēšana ir būtiska tajās pašvaldībās, kurās bezdarbniekiem ir maza iespēja atrast pastāvīgu darbu, īpaši Latgales reģionā. Pašvaldībās, kuru teritorijās nav aktīvas uzņēmēju darbības un līdz ar to pietrūkst darbvietu, liela nozīme ir NVA piedāvātajam reģionālās mobilitātes atbalstam, proti, cilvēkiem, kas atrod darbu attālāk no savas dzīvesvietas, NVA pirmo četru mēnešu darba tiesisko attiecību laikā kompensē transporta vai dzīvojamās vietas īres izdevumus. Arī šī pasākuma organizēšana reģionālajā skatījumā ir īpaši aktuāla Latgales reģionam,” viņa klāstīja.

Reģionālās mobilitātes atbalstu NVA sniedz ne vien nodarbinātām personām, bet arī reģistrētajiem bezdarbniekiem, kuri piedalās apmācību pasākumos vai ir nodarbināti subsidētajās darbavietās attālāk no savas dzīvesvietas

Saistītās tēmas: bezdarba līmeņa uzlabošanāsBezdarbsNVA

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube