No 2019.gada 1.septembra Rīgas pašvaldība pilsētas mazākumtautību skolās nodrošinās papildnodarbības mācību priekšmetu apguvei dzimtajā valodā, ceturtdien paziņoja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Rīgas mērs prezentēja ideju pēc diviem gadiem piedāvāt jaunu izglītības programmu, proti, mazākumtautību skolās skolēniem tikšot nodrošinātas papildnodarbības, kurās apgūt priekšmetus varēs viņu dzimtajā valodā.

“Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ir notikusi nodarbība fizikā valsts – latviešu – valodā, ja ir nepieciešams, bērns varēs doties uz papildnodarbībām, kur viņam tā pati tēma tiks paskaidrota vēlreiz – viņa dzimtajā valodā,” skaidroja Ušakovs. Viņš solīja, ka šī iecere attieksies uz visām mazākumtautību skolām – poļu, ebreju, ukraiņu un citām. Viņš turklāt piekodināja, ka ar šo programmu plānots panākt to, ka mazākumtautību bērni zina gan valsts valodu, gan dzimto, gan izprot pasniegtos priekšmetus un var par tiem izteikties abās valodās. Pret šādu ieceri iebilst daudzi tviterlietotāji, kuri norāda, ka nevēlas, lai šāda iecere tiktu īstenota.

Pret Ušakova nodomu iebilst Fonda “Nāc līdzās!” valdes priekšsēdētāja Sarma Freiberga.

Arī Satversmes tiesas preses sekretārs Edgars Pastars neatbalsta politiķa centienus.

Kritisks ir arī uzņēmējs Reinis Ceplis.

Diskusijā par Ušakova plāniem iesaistās arī tvitera lietotāji Nauris un “krahabors”.

https://twitter.com/krahabors/status/936311298543022080

Tikmēr uzņēmējs Ingus Kļaviņš pieņem, ka šādi Ušakovs pārkāpj savas pilnvaras.

Arī tvitera lietotājs Vilis Kolka šaubās, vai šādi rīkoties ir pašvaldības kompetencēs.

Viedokli izsaka tvitera lietotāja Jana Bārtula.

https://twitter.com/jana_bartula/status/936489706963030016

Netaisnību saskatījusi tvitera lietotāja Ieva.

Žurnāliste Ingvilda Zālīte cer uz izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) atbalstu.

 

 

youtube icon
Abonēt youtube