Tā arī nekad nelietotā termo krūze un vairākas reizes lietojamā pusdienu kārba lielākoties mājās mētājas kādā stūrī un gaida ekskursiju vai kādu ceļojumu. Ceļojumā tie tiks lietderīgi izmantoti iepildot tajos mājās gatavotu maltīti un kafiju. Tikmēr piemājas atkritumu tvertne ir pārpildīta ar vienreizējām kafijas krūzēm un plastmasas salātu kārbām no mūsu ikdienas gaitām. Veikalā palūgt pārtiku iepildīt līdzpaņemtā traukā līdzinās teju neiespējamajai misijai. Tomēr, kā šonedēļ ziņo Latvijas Vēstneša portāls, patērētājiem nav ierobežojumu lūgt, lai tirgotājs preci iesver viņu pašu atnestā traukā.

Plastmasas atkritumu kalni

Domājot par savas darbības neatgriezenisko ietekmi uz dabu, arvien biežāk cilvēki izvēlas mainīt savus ikdienas paradumus, piemēram, lai neradītu daudz plastmasas atkritumu, vienreizējas lietošanas krūzītes vietā palūdzot kafiju iepildīt savā termokrūzē vai arī salātus ielikt līdzpaņemtā traukā. Ievērojot higiēnas prasības, normatīvie akti tirgotājiem neaizliedz pārtiku iepildīt šādos pircēja traukos.  Plastmasas atkritumi ir vieni no kaitīgākajiem un bīstamākajiem gan cilvēka veselībai, gan apkārtējai videi, ik gadu tie izdzēš vairāk nekā miljona ūdensputnu un vairāk nekā 100 000 jūras zīdītāju dzīvību. Šie atkritumi nesadalās un liela daļa no tiem nonāk pasaules jūrās un okeānos. Plastmasas atkritumu samazināšanas jautājums jau ilgāku laiku ir Eiropas Savienības dienaskārtībā, un šī gada janvārī Eiropas Komisija lēma par to, ka līdz 2030. gadam ir jāsamazina vienreizlietojamo plastmasas iepakojumu patēriņš, kā arī jānodrošina, lai visa ES izplatītā plastmasa būtu pārstrādājama. Lai gan katru gadu ES saražo 25 miljonus tonnu plastmasas atkritumu, tikai 30% tiek savākti otrreizējai pārstrādei.

Var izmantot savus traukus

Latvijā arvien saistošāka kļūst “Zero waste” kustība. Tas nozīmē samazināt sevis saražoto atkritumu daudzumu. To var izdarīt arī mazinot izmesto plastmasas iepakojumu skaitu. Tomēr, dodoties uz veikalu ar savu termokrūzi vai trauku, pircējs var saskarties ar noraidošu attieksmi no tirgotāja puses. Taču labā ziņa ir tā, ka normatīvie akti neaizliedz patērētājam lūgt, lai preci iesver viņa atnestā traukā, Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijā skaidroja Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Tatjana Marčenkova. Šāda prakse jau tiek piekopta tirgū, tāpēc to var īstenot arī veikalos un kafejnīcās, tiesa gan, ievērojot noteiktās higiēnas prasības. Vienlaikus viņa arī norādīja, ka ne vienmēr tirdzniecības vietās ir iespējams izmantot paša atnesto termokrūzi, piemēram, ja degvielas uzpildes stacijā kafijas aparāts ir salāgots ar noteiktiem plastmasas krūzīšu izmēriem.

Šeit arī jāpiebilst, ka jautājumos par pārtikas nekaitīgumu Latvija ievēro Eiropas Savienības prasības jeb Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu, skaidroja Māris Valdovskis, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītājs. Līdz ar to jautājumi saistībā ar higiēnu ir līdzīgi dažādās ES valstīs, piemēram, Latvijā un Portugālē.

Pārdevējiem nav iemesla atteikt

Vienlaikus ir jautājums – vai pārdevēji ir šādu praksi atbalstoši? Apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka norādīja, ka tirgotāju attieksmei pret pircējiem, kas vēlas, lai produktu iepildītu līdzpaņemtā traukā, būtu jāmainās. Šobrīd šāds pircējs tiek uzlūkots kā nestandarta, tomēr attieksmei būtu jāmainās uz pozitīvo pusi. Ja tā notiktu, arī pircēji justos labāk un ērtāk, kas savukārt piesaistītu arī citus interesentus izkopt līdzīgus paradumus.  Iespējams, vainojama arī klientu nezināšana. Taču, kā vairākkārtīgi norādīja Patērētāju Tiesību Aizsardzības birojs: “Patērētājiem nav ierobežojumu lūgt, lai tirgotājs preci iesver viņu pašu atnestā traukā.”

Avots: lvportals.lv

Foto: ilustratīvs foto