Uzņēmējdarbības vidi Latvijā kā sliktu vērtē 61% uzņēmēju, liecina Biznesa augstskolas “Turība” Biznesa indekss, kas tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu kompāniju SKDS.

Tostarp katrs otrais uzņēmējs (48%) to dēvē kā drīzāk sliktu, bet katrs devītais (13%) – kā ļoti sliktu.

Vispozitīvāk uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē mazie uzņēmumi, kuru vidū to par labu uzskata 38% aptaujāto. Savukārt nelabvēlīgi to vērtē lielie uzņēmumi, no kuriem 20% uzņēmējdarbības vidi Latvijā uzskata par ļoti sliktu. Raugoties reģionu griezumā, pozitīvāk uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē Kurzemes uzņēmēji (44%), bet negatīvāk – Latgales uzņēmēji (19%).

Skatot datus par uzņēmējdarbības vides novērtējumu pēc uzņēmumu pārstāvētajām nozarēm, secināms, ka vispozitīvāk uzņēmējdarbības vidi vērtē tirdzniecības nozares uzņēmēji, kuru vidū par drīzāk labu to uzskata 41 %, bet par ļoti labu – 2%. Tikmēr visnegatīvāk uz situāciju raugās ražošanas nozares uzņēmēji, kuru vidū uzņēmējdarbības vidi valstī kā ļoti sliktu vērtē 15%.

Kopumā no aptaujātajiem, 90% uzskata, ka Latvijas uzņēmumu maksātais nodokļu apmērs ir pārāk augsts, tostarp 54,5% aptaujāto atzīmē, ka tas ir krietni par augstu, bet 35,6% to uzskata mazliet par augstu. Vienlaikus 8% uzņēmēju nodokļu slogu uzskata par adekvātu, bet 1% ieskatā tas ir par mazu. Biežāk nodokļu apmēru par pietiekamu uzskata vidējo (13%) un lielo (14%) uzņēmumu vadītāji.

Visvairāk Latvijas uzņēmējus satrauc nekustamā īpašuma nodokļa likme, jo 47% uzņēmēju uzskata, ka tas ir krietni par augstu. Turklāt lielākais uzņēmēju īpatsvars, kas tā uzskata, ir no Rīgas (52%) un Vidzemes (34%).

Tāpat 37% uzņēmēju ieskatā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir krietni par augstu, turklāt lielākais uzņēmēju īpatsvars, kas tā domā, ir no Pierīgas (46%). Tikmēr Latgalē tā uzskata 23% aptaujāto.

Vienlaikus 29% uzņēmēju atzīmē, ka Latvijā pievienotās vērtības nodokļa likme ir krietni par augstu, bet 27% norāda, ka kapitāla pieauguma nodokļa likme Latvijā ir pārāk liela.

Kopumā minēto nodokļu likmes par optimālām uzskata 20-25% uzņēmēju.

Atbilstoši aptaujai, 40% uzņēmēju valsts atbalstu eksporta veicināšanai Latvijā vērtē kā nepietiekošu, bet 13% – kā pietiekošu. Savukārt 47% uzņēmēju minētajā jautājumā nespēja sniegt konkrētu atbildi. Uzņēmēju grupā, kas pārstāv kompānijas, kas nodarbojas ar eksportu, valsts atbalstu eksporta veicināšanai kā nepietiekošu vērtē 56% aptaujāto, bet kā pietiekošu – 22% respondentu.

Vispozitīvāk valsts atbalstu eksportam vērtē būvniecības nozares uzņēmēji, kuru vidū to par pietiekošu uzskata 15%. Visnegatīvāk – ražošanas nozares uzņēmēji, kuru vidū 44% to uzskata par nepietiekošu, tostarp katrs piektais (18%) par pilnībā nepietiekošu. Visnegatīvāk uz valsts atbalstu eksportam raugās vidējie uzņēmumi, kuru vidū 58% aptaujāto to vērtē kā nepietiekošu.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš norādīja, ka veiktās aptaujas rezultāti vairāk vērtējami kā pesimistiski un drūmi, jo tikai katrs trešais uzņēmējdarbības vidi novērtē kā labu, bet lielākā daļa to vērtē kā sliktu. Pozitīvākais noskaņojums pret uzņēmējdarbības vidi Latvijā ir ražošanas un tirdzniecības nozarēs, bet būvniecības un pakalpojumu jomās tā tiek vērtēta sliktāk. Tāpat uzņēmējdarbības vidi pozitīvāk vērtē lielie un mazie uzņēmumi, nekā vidējie uzņēmumi. Tikmēr Latgales uzņēmēju vidū novērojams izteiktāks pesimisms, nekā citos valsts reģionos. Turpretī pozitīvāk uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē Kurzemes uzņēmēji, sacīja Kaktiņš.

Viņš uzsvēra, ka vērtējot aptaujāto uzņēmēju struktūru, secināms, ka 98% no mazo un vidējo uzņēmumu grupas veido mazie un mikrouzņēmumi. Pētnieks norādīja, ka kaut arī “Turības” biznesa indeksā tiek pārsvarā runāts par salīdzinoši nelielām ekonomikas vienībām, mazie un mikrouzņēmumi ir ļoti daudz un tie pārstāv vidējā Latvijas uzņēmēja viedokli, tādēļ tie ir ļoti svarīgi.

Komentējot Latvijas uzņēmēju attieksmi pret nodokļu politiku, Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības fakultātes docētāja Anna Medne pieļāva iespējamību, ka aptaujas atainoto noskaņojumu uzņēmēju vidū ietekmējusi nodokļu reforma, ņemot vērā, ka aptauja norisinājusies salīdzinoši neilgi pēc reformas stāšanās spēkā.

Savukārt runājot par valsts sniegto atbalstu eksporta veicināšanā, Biznesa augstskolas “Turība” Attīstības padomes priekšsēdētājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka eksports ir viens no svarīgākajiem aspektiem Latvijas tautsaimniecības un labklājības attīstībā, tādēļ ir svarīgi domāt, kā to izvērst plašāk un nodrošināt tai lielāku pievienoto vērtību. Vienlaikus viņš pozitīvi vērtēja, ka Latvijas uzņēmēji kopš valsts neatkarības atgūšanas ir spējuši pārorientēties no postpadomju uz Eiropas vidi, kur tirgi ir maksātspējīgāki un eksportspējīgāki.

Rostovskis sacīja, ka patlaban būtisks ir jautājums par valdības un politikas fokusu, jo viņa ieskatā tā patlaban ir vairāk koncentrējusies uz Eiropas Savienības fondu naudas sadali, kas ir trešās šķiras jautājums salīdzinājumā ar eksporta tirgus apguves sekmēšanu. Pēc viņa teiktā, valsts vadītājiem būtu jāspēj “atvērt durvis” uz jauniem eksporta tirgiem, tādējādi palīdzot uzņēmējiem attīstīt darbību šajā jomā.

Vaicāts, kādēļ ar uzņēmējdarbības vidi Latvijā vairāk apmierināti uzņēmēji reģionos, nevis Rīgā un Pierīgā, Rostovskis skaidroja, ka reģionos sadarbība ar uzņēmējiem ir ciešāka un veiksmīgāka, jo Rīgā pašvaldības servisa līmenis daudzās pozīcijās ir kritisks. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka reģionus skar tāda problēma kā nepietiekami liels tirgus, tomēr viņš uzsvēra, ka politiķi īpaši novērtē tos uzņēmumus, kas eksportē, tādēļ gatavi darīt visu, lai uzņēmums tajos darbotos par spīti pašreizējai nodokļu sistēmai, kas pašvaldībām nav motivējoša. “Ja [reģionā] ir kāds ražojošs uzņēmums, [pašvaldības] mēģina to maksimāli labi apkalpot,” “Turības” Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Biznesa augstskolas “Turība” Biznesa indekss, kas tapis sadarbībā ar SKDS, ietver šā gada martā un aprīlī veiktu Latvijas uzņēmēju aptauju, kurā kopumā piedalījās 750 Latvijas uzņēmēji. Aptaujas dati iegūti, veicot interneta un telefonaptaujas.