AS “Rīgas siltums” finanšu gada pirmajos sešos mēnešos gūtā peļņa no siltumenerģijas pārdošanas, elektroenerģijas pārdošanas un citas saimnieciskās darbības bija 18,6 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekš ir par 770 000 eiro vairāk, liecina “Rīgas siltums” publicētais starpperiodu pārskats.

Finanšu gada pirmajā pusgadā faktiskie ieņēmumi no siltumenerģijas realizācijas bija 113 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gada attiecīgā periodā. Tostarp “Rīgas siltums” tīklā nodeva 2,8 miljonus megavatstundas siltumenerģijas, kas ir par 123 000 jeb 4,6% siltumenerģijas vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Vienlaikus “Rīgas siltums”, investējot līdzekļus siltumtrašu atjaunošanā, panācis siltuma zuduma īpatsvara samazinājumu par 0,02 procentpunktiem, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekš. Siltuma zuduma īpatsvars veidoja 9,33% no tīklā nodotās siltumenerģijas daudzuma, kas ir labākais pirmā pusgada rādītājs. Savukārt, pieaugot nodotās siltumenerģijas apjomam, absolūtajās mērvienībās siltuma zudumi bija par 11 000 megavatstundām lielāki.

Atskaites periodā pirktās siltumenerģijas pieauga par 1,2%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Par 4,3% pieauga arī iepirktās siltumenerģijas apjoms, līdz ar to kopējās pirktās siltumenerģijas izmaksas pieauga par 5,6% jeb trīs miljoniem eiro.

Finanšu gada pirmajā pusgadā kurināmās izmaksas uz vienu megavatstundu ražošanu, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauga par 2,38 eiro un bija 25,55 eiro par megavatstundu. Savukārt dabasgāzes cena pieauga par 6,3% jeb 1,60 eiro par megavatstundu un šķeldas cena pieauga par 4,2% jeb 63 centiem par megavatstundu.

Atskaites periodā ieņēmumi no elektroenerģijas realizācijas bija 6,4%, kas, salīdzinot ar laika periodu no 2016.gada 1.oktrobra līdz 2017.gada 31.martu, ir par 471 000 eiro jeb 8% vairāk.

Tostarp “Rīgas siltums” koģenerācijas procesā saražoja 70 000 megavatstundu elektroenerģijas. Salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekš, elektroenerģijas ražošana pieauga par 48% jeb 22 800 megavatstundu, bet pārdotās elektroenerģijas apjomi palielinājās par 49% jeb 20 000 megavatstundu. Ņemot vērā, ka vidējais elektroenerģijas tarifs samazinājās par 27,5%, kas ir no 142,83 eiro par megavatstundu uz 103,49 eiro par megavatstundu, kopējie ieņēmumi par elektroenerģijas pārdošanu pieauga par 8% jeb 471 000 eiro.

“Rīgas siltums” finanšu gada pirmajā pusgadā saražotās elektroenerģijas 8500 megavatstundas izlietoja pašu vajadzībām, bet 61 400 megavatstundu pārdeva.

Pārskatā norādīts, ka centralizētās siltumapgādes drošības paaugstināšanai, lietotāju atbilstoša komforta nodrošināšanai, siltumenerģijas zuduma mazināšanai pārvadē, pamatlīdzekļu atjaunošanas un ražošanas attīstības remontu darbos investēja 5,6 miljonus eiro, kas ir par 879 000 eiro jeb 19% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā.

Aģentūru LETA jau ziņoja, ka “Rīgas siltums” gūtā peļņa no siltumenerģijas pārdošanas, elektroenerģijas pārdošanas un citas saimnieciskās darbības iepriekšējā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 30.septembrim, bija 1,82 miljoni eiro.

Pagājušajā finanšu gadā ir gūta arī papildus peļņa 5,94 miljonu eiro apmērā, kas ir izveidojusies sakarā ar to, ka ar 2018.gadu Latvijā ir ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība, kuras rezultātā “Rīgas siltums” vairāk nekā desmit gadu periodā uzkrātā atliktā nodokļa apmērs tika atzīti par pagājušā finanšu gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumi.

Tikmēr uzņēmuma “Rīgas siltums” apgrozījums pagājušajā finanšu gadā bija 152,3 miljoni eiro. Tas ir par 6,7 miljoniem eiro jeb 4,6% lielāks nekā iepriekšējā finanšu gadā un saistīts ar to, ka iepriekšējā apkures sezona bija garākā “Rīgas siltums” vēsturē, kā arī nodrošinot pastāvīgu pieaugumu jauno klientu sektorā, norādīja uzņēmuma pārstāvji.

“Rīgas siltuma” akcionāri ir Rīgas dome – 49%, Latvijas valsts – 48,995%, “Enerģijas risinājumi. RIX” – 2% un “Latvenergo” – 0,005%.