Pēdējā gadā Ekonomikas ministrijas rīcība, pārvērtējot OIK sistēmas godīgumu un ietekmi uz uzņēmēju spēju konkurēt, bijusi gausa, novērojis raidījums Nekā personīga. Tikmēr Saeimas vēlēšanu ietvaros savos solījumos gandrīz visas partijas pievērsušās Latvenergo TEC 2 maksājumu likvidācijai, kā arī cītīgākai pārbaudei attiecībā uz uzņēmumiem, kas pelna ar dārgās zaļās enerģijas ražošanu.

Kā atgādina raidījums, janvāris pirms pieciem gadiem sākās ar krīzi Liepājas Metalurgā. Uzņēmums vērsās pie Latvenergo un valdības. Iemesls – dramatisks lēciens OIK maksājumā. 2013 gadā Metalurgam tas bija 13 miljoni eiro – aptuveni tik, cik uzņēmums par OIK maksāja pēdējos trijos gados kopā. Metālapstrādes milža bankrotu līdzās akcionāru šaubīgajiem un neapdomīgajiem darījumiem būtiski ietekmēja arī dārgā elektrība.

2017.gada 15.oktobrī Nekā personīga pirmo reizi stāstīja par zilajiem konteineriem, kas uz īsu brīdi parādījušies vairākās vietās Latvijā. Tie tika uzdoti par strādājošām elektrības stacijām, kas uzņēmējiem ļāva «šmaukties», lai nezaudētu dāsno valsts atbalstu. Kopš oktobra Ekonomikas ministrija pārbaudījusi tikai 40 stacijas. Atļaujas atceltas 26 stacijām, atzīmē Nekā personīga.

Pusgadu pēc atklātajām OIK krāpniecības shēmām Ekonomikas ministrija nodibina darba grupu, kam līdz augusta sākumam bija jāgatavo priekšlikumi OIK sistēmas izmaiņām. Augusta vidū to skatīja valdība un nolēma, ka priekšlikumi jāuzlabo līdz septembrim. Un nu skaidrs, ka OIK problēmas risināšana būs nākamās Saeimas un valdības jautājums, notikumu secību klāsta raidījums.

Jaunās Vienotības Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvā piecu soļu plānu, ko varot īstenot ne ātrāk kā trijos gados. Tiek solīts uz diviem gadiem ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli. Tad – jaunas prasības biogāzes stacijām, reformēt jaudas maksājumus, elektrības ražotājiem izsniegt zaļos sertifikātus. Galvenais esot izvairīties no dārgām tiesvedībām.

Ašeradens: «Šobrīd runājam, ja pagājušajā gadā bija 260 miljoni, tad OIK atlikums varētu būt 40–50 miljoni, tas ir tas, ko mēs arī prezentējām. Un arī tā sadaļa tiktu iepirkta uz tirgus noteikumiem. Ir divi scenāriji – zaļā sertifikāta scenārijs. Tas ir līdzīgi kā biodegvielai pievienota klāt un tad tirgotāji to iepērk. Otrs scenārijs, kas ir populārāks Eiropā, – tā saucamais «feed in tariffs», kur relatīvi nelielu subsīdiju saņem ražotāji, bet viņi tāpat tirgo enerģiju, cik viņi efektīvi var pārdot. Trīs gadi ir… Mēs darba grupā pētījām alternatīvu. Ja mēs apturam un «noraujam stopkrānu», mēs ieraujam valdību iespaidīgās tiesvedībās. Teiksim tā – starp 200 un 500 miljoniem es paredzētu tiesvedību.»

Visradikālāk vērsties pret OIK saņēmējiem piedāvā Saskaņa, KPV LV un arī Jaunā Konservatīvā partija. Saskaņa un KPV LV domā, ka līdz šim izmaksāto naudu var uzskatīt par neatļautu valsts atbalstu, kas līdz pagājušajam gadam neesot bijis saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tāpēc desmit gados samaksāto var no uzņēmējiem piedzīt, tā raidījumā.

Didzis Šmits (KPV LV Ekonomikas ministra kandidāts): «Tas, kas būtu jāizdara valdībai kā pirmais solis – jāinformē rakstiski, formāli OIK saņēmēji no 2007.gada līdz 2017.gada 24.aprīlim, ka atbalsts izmaksāts prettiesiski. Un, izejot tālāk no ES tiesībām, valstij nav citu alternatīvu, tas nav – gribam vai negribam, kā piedzīt šo naudu atpakaļ.»

Saskaņas ekonomikas ministra kandidāts Ivars Zariņš uzskata, ka Ekonomikas ministrija aizstāv tikai dārgās elektrības ražotājus. Daudz aktīvāk jārīko pārbaudes un jāizmaina atbalsta maksājumu apjoms, kas pēc Eiropas komisijas aprēķiniem Latvijā esot piecas reizes augstāks nekā Igaunijā.

Jaunā Konservatīvā partija rosina piemērot līdzīgu praksi kā Eiropas fondu naudas maksājumos. «Naudu atprasīt, ja tiek pierādīts, ka uzņēmēji strādājuši negodīgi. Un vēl – pārtraukt atbalsta maksājumu Latvenergo TEC2 stacijai.»

Gatis Eglītis (JKP): «Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka nākošos 11 gadus mēs kā patērētāji turpināsim maksāt 689 miljonus eiro kā valsts atbalstu TEC2 Latvenergo. (…) Tad šis atbalsts ir jāpārtrauc nekavējoties. Vēl ko var pieminēt – Sadales tīkla un Augstspriegumu tīkla izmaksu pamatīga revīzija. Viņu komponente OIK ir ļoti liela – 30% un tā ir augstākā Baltijas valstīs.»

Eduards Smiltēns (LRA) uzskata, ka OIK sistēma ir ātri atceļama un tas jāizdara divu gadu laikā.

«Šī sistēma ir atceļama ātri, bet pakāpeniski ar daudz dažādiem instrumentiem gan veicot auditus, gan pārceļot gāzes koģenerācijas saistības uz valsti, gan ieviešot subsidētās elektroenerģijas nodokli, gan dažādus citus pasākumus īstenojot OIK maksājumus iespējams samazināt līdz absolūtam minimumam. Iespējams, pat likvidēt,» tā Smiltēns.

Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!): «Vistuvākā laikā atlasīt negodīgos komersantus un pārtraukt subsīdiju izmaksu viņiem. Ja viņi spēj darboties pēc tirgus nosacījumiem, lai viņi to dara, lai spēlē tirgū, biržā un darbojas. Bet subsīdijas mēs varētu viņiem nemaksāt. Nākamais ir tomēr vēlreiz pārskatīt subsīdiju apmēru jeb iekšējās peļņas normas. Un visbeidzot Latvenergo, kas saņem maksājumus par lielajām gāzes stacijām, kas ir samazināta vairākas reizes, bet principā Latvenergo varētu atteikties no pārējām saistībām un šobrīd TEC1 jau gandrīz ir beidzies, TEC2 saistības ir līdz 2022.gadam. Latvenergo ar viena gada peļņu varētu segt šīs saistības un pārtraukt saņemt subsīdijas. Tas būtu būtisks atspaids.»

Mērens un vispārīgs piedāvājums, kā rīkoties ir Nacionālajai apvienībai – arī viņi iesaka nenovirzīt naudu TEC2, bet kopumā valdības jau sagatavotais plāns, viņuprāt, esot labs, saka raidījumā.

Tikmēr ZZS pārmet Vienotības ministram pārāk lielo pretimnākšanu elektrības ražotājiem un uzskata, ka uzņēmēju kontroles palielināšana ļautu likvidēt negodīgi strādājošos

Kamēr politiķi plāno OIK reformas, izmeklētāji pēta, to, kas noticis kopš 2007.gada. Vairākus iesniegumus par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar «zaļās» enerģijas ražošanu saņēmusi ģenerālprokuratūra. Bet neviens no iesniegumiem nav palicis prokuratūrā un nosūtīti Valsts policijai. Kā Nekā personīga apstiprināja policijā – Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē ir uzsākti vairāki kriminālprocesi un resoriskā pārbaude saistībā ar OIK. Plašāk par izmeklēšanām policija nestāsta. Vien zināms, ka viena lieta ir par liela apmēra krāpšanu grupā. Cita lieta sākta par dokumentu viltošanu un izmantošanu mantkārīgā nolūkā, stāsta raidījumā.

Ģenerālprokuratūra atbilde Nekā personīga: «Visi iesniegumi par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar «zaļās» enerģijas ražošanu ir nosūtīti Valsts policijai. Vai un cik procesu ir uzsākts jāprasa Valsts policijas vadībai. Mūsu rīcībā šādas statistikas nav.»

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē ir uzsākti vairāki kriminālprocesi un resoriskā pārbaude saistībā ar OIK, par faktiem, kas norādīti vairākos iesniegumos – gan no Ekonomikas ministrijas, gan no Ģenerālprokuratūras pārsūtītajos deputātu iesniegumos, stāsta policijā.

Kriminālprocesu ietvaros šobrīd tiek izmeklēti fakti par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa un Krimināllikuma 275.panta otrās daļas par dokumenta viltošanu un izmantošanu, ja tas darīts mantkārīgā nolūkā personu grupā. Izmeklēšanas laikā iegūstot pierādījumus, var tikt konstatēti arī citu noziedzīgu nodarījumu sastāvi, vēsta Valsts policija.

«Izmeklēšanas gaitā ierosinātajos kriminālprocesos notiek aktīva sadarbība ar dažādām valsts iestādēm, tiek saņemta pieprasītā informācija un veiktas citas nepieciešamās procesuālās darbības. Izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju šobrīd sniegt nevaram,» atzīmē policijā.

Ziņo: BNN