Jaunveidojamā valdība nedrīkst atteikties no strīdīgu jautājumu iekļaušanas dienaskārtībā, aizbildinoties ar stabilitāti, jo tas var novest pie valsts stagnācijas, intervijā laikrakstam “Diena” pauž Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

“Ja tikai tāpēc, lai nodrošinātu stabilitāti, daudzus jautājumus neaiztiks, nerisinās, tad tā nekur tālu mēs netiksim,” pārliecināta valsts pirmā persona. Tieši nebaidīšanās no sarežģītu jautājumu risināšanas un smagu lēmumu pieņemšanas Vējonim esot patikusi līdzšinējā premjera Māra Kučinska (ZZS) valdībā. “Tas arī, manuprāt, ir ļoti svarīgi nākamajai valdībai, kur būs vēl jo plašāka partiju un viedokļu pārstāvniecība, tomēr mīļā miera labad neapstāties, neizlemt kādus jautājumus nekustināt, jo tad mums sāktos stagnācija valstī. Mēs nedrīkstam stagnēt, mums ir jāiet uz priekšu!” pārliecināts prezidents.

Komentējot jaunveidojamās valdības koalīcijas iespējamo sastāvu, Vējonis norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai tā būtu stabila. No šī skatupunkta raugoties, prezidents uzskata, ka valdības vadītājam būtu vieglāk strādāt, ja būtu plašāka koalīcija, jo tad kādas vienas partijas atšķirīgs viedoklis nevarētu apdraudēt visas koalīcijas pastāvēšanu. “Bet, jā, tajā pašā laikā ir arī tā, ka, jo vairāk partneru, jo grūtāk kaut kādās pozīcijās, kaut kādos jautājumos saskaņot viedokļus,” intervijā “Dienai” atzīst valsts pirmā persona.

Komentējot, kāpēc izšķīrās premjera amatam nominēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jāni Bordānu, Vējonis atklāj, ka izšķirošais faktors bija Bordāna politiskā pieredze, kādas savukārt neesot otram no trim publiski nosauktajiem kandidātiem – Aldim Gobzemam, kura pārstāvētā partija “KPV LV” 13.Saeimā ieguva tikpat mandātus, cik JKP.

Vējonis gribētu, lai jebkuram premjera amata kandidātam ne tikai šajā reizē, bet arī citkārt pietiktu spēka iestāties pret to, ka ministru amatos nonāk “kaut kādi partiju virzīti cilvēki”, kuri nav attiecīgās nozares profesionāļi. Prezidenta ieskatā, īpaši pašreizējā situācijā, kad valdības veidošana jau ir ieilgusi, nedrīkst pieļaut, ka ministru amatos nonāk personas, kuras vēl kādu laiku mēģina apgūt konkrēto nozari, izprast tās specifiku utt. “Tūlīt būs daudzi lēmumi jāpieņem, nemaz nerunājot par to, ka iespējami drīz apstiprināms valsts budžets. Mediķi, tiesneši, citu profesiju pārstāvji gaida, ka no 1.janvāra kaut kas pozitīvi mainīsies viņu atalgojumos, bet, ja līdz tam nebūs pieņemts budžets, arī algu pielikumi iekavēsies. Tātad reālā dzīve spiež iet uz priekšu, apstiprināt valdību, un arī ministriem jāspēj kvalitatīvi strādāt uzreiz.”

Valsts prezidents norāda, ka 21.novembrī gaidīs JKP līderi pie sevis, lai uzklausītu, “kādas varētu būt koalīcijas aprises, un kuras partijas ir gatavas nodrošināt atbalstu valdības apstiprināšanai”. Vaicāts, vai tad Bordāns mutiski nevar apliecināt visu ko, Vējonis atbild, ka arī parakstītu apņemšanos var pārkāpt, ja grib. “Tātad ar simtprocentīgām garantijām te nerēķinos. Bet jebkurā gadījumā apliecinājums par to, ka ir vairākuma atbalsts, protams, ir svarīgs, tāpat kā tas, kuri varētu būt potenciālie ministri, kāds atbildības jomu sadalījums starp politiskajām partijām, kādi iecerēti būtiskākie valdības darbi.”

Kā ziņots, Vējonis 7.novembrī Bordānu nominēja premjera amatam, tomēr, ja JKP līderim neizdosies valdību izveidot līdz 21.novembrim, valsts pirmā persona ir gatava nominēt citu premjera amata kandidātu.

Bordāns iecerējis, ka viņa veidotajā valdībā varētu būt pārstāvēti pieci politiskie spēki – JKP, “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un “Jaunā Vienotība”. Tomēr pagaidām šiem politiskajiem spēkiem nav izdevies vienoties par koalīcijas izveidi.

Ziņas avots: LETA

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube