Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) vēl šogad publicēs pirmo “čekas maisu” informāciju, tomēr sagaidāms, ka cilvēkiem uztvert tā saturu būs grūti, tāpēc ir prognozējama vilšanās, šorīt Latvijas Radio izteicās LNA direktore Māra Sprūdža.

Sprūdža pastāstīja, ka LNA no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra ir saņēmis dokumentus, kas atbilstoši likumam jāpublicē. Pirmās lietas, kas tiks publiskotas, būs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) telefongrāmata, alfabētiskā kartotēka un statistiskā kartotēka.

Arhīvs jau veic darbus, lai gatavotos šo materiālu publicēšanai. Pārsvarā darbs pašlaik notiekot ar tehniskām lietām, piemēram, LNA eksperimentējot ar failu izmēriem, lai tie ātri atvērtos, slēdz līgumus par serveru uzturēšanu, lai arhīvs būtu gatavs iespējamai lielai cilvēku interesei u.tml.

Arhīvs pirmos VDK materiālus publiskošot līdz Ziemassvētkiem, bet Sprūdža cer, ka to izdosies izdarīt vēl nedaudz agrāk. Dokumentu publiskošana notikšot vienlaicīgi, nevis pa daļām – LNA ielikšot visu publiskojamos dokumentus un tad par to paziņos sabiedrībai. Publicētajiem materiāliem būšot skaidrojošs ievads, kas ir katra kartotēka, kā tā veidojusies u.tml.

Lai ar bijušās VDK dokumentiem strādātu, būs nepieciešama reģistrēšanās, taču tai pietikšot ar e-pastu un nebūs nepieciešama autorizēšanās, piemēram, caur banku sistēmām. Šis jautājums gan vēl būšot jāatrunā valdības noteikumos, kuri vēl jāpieņem.

Sprūdža pastāstīja, ka VDK kartotēka ir krievu valodā, turklāt pārsvarā rokrakstā, tāpēc tiem, kas gribēs kaut ko pētīt, būs jāapbruņojas ar pamatīgu pacietību. Šī iemesla dēļ eksperte pieļauj, ka pirmajā dienā par publiskotajiem materiāliem interese būs diezgan liela interese, tad interesenti secinās, ka pētīt tos ir grūti, palamāsies, ka ar kartotēku ir grūti strādāt, tajā nav meklētāja u.tml., un interese visai ātri noplaks.

LNA vadītāja uzsvēra, ka VDK materiālus publicēt tieši šādā neizvērstā veidā lēma likumdevējs. Plašāka informācija un tās meklēšanas iespējas esot sagaidāmas nākamā gada maijā, kad arhīvs plāno “palaist” plašāku portālu ar bijušās VDK informāciju. Tiesa gan maijā nekas arī varot nesanākt, jo nauda budžetā šiem mērķiem ir tikai solīta, bet reāli iedalīta vēl nav.

Sprūdža uzsvēra, ka uz publicējamo materiālu bāzes izteikt pārmetumus cilvēkiem par sadarbību ar “čeku” nebūtu pamata, jo sadarbības faktu var pierādīt tikai tiesa. Mēs cenšamies pateikt, ka tie ir tikai vārdi un uzvārdi, bez nekādas informācijas, ko šie cilvēki reāli ir darījuši, sacīja LNA pārstāve. Viņas vērtējumā, šīs kartotēkas vairāk dod ieskatu, cik plašas bija VDK intereses vervēt cilvēkus dažādās jomās – no apkopējām līdz ļoti augstiem zinātniekiem.

Arhīva vadītājai pašai šķiet, ka VDK materiālu publiskošanu nevajadzēja spiest veikt tik strauji un ka vajadzēja to darīt maijā, lai pamatīgāk sagatavotos un izskaidrotu, taču politiķi zināmā priekšvēlēšanu gaisotnē lēmuši citādāk.

Foto no interneta. MĀRA SPRŪDŽA, Latvijas Nacionālā arhīva direktore.

Ziņas avots: LETA.