«Šogad vidējā alga pirms nodokļu nomaksas varētu augt par aptuveni 7%, kas joprojām ir diezgan strauji. Algu kāpumu turpinās veicināt darbaspēka trūkums, taču pieaugums būs nedaudz lēnāks nekā pērn, jo izzudīs minimālās algas celšanas efekts,» norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece, raksta ziņu portāls Baltic News Network (BNN).

«Algu kāpums uzlabos iedzīvotāju finanšu situāciju un veicinās mājsaimniecību patēriņa pieaugumu, kas šogad būs galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājs. Uzņēmējiem būs aizvien vairāk jādomā ne tikai par to, kā atrast un noturēt darbiniekus, bet arī par to, kā uzlabot efektivitāti, kur investēt, lai varētu tikt galā ar augošajām darbaspēka izmaksām. Ja ražīgums netiek līdzi algu kāpumam ilgāku laiku, šāda situācija var negatīvi ietekmēt uzņēmumu pelnītspēju un konkurētspēju,» brīdina ekonomiste.

Buceniece atgādina, ka 2000.gadā vidēja bruto alga bija 213 eiro, kas nozīmē, ka līdz 2018.gadam tā pieaugusi nepilnas piecas reizes. Pērn atalgojuma kāpumu sekmēja minimālās algas celšana un darba ņēmējam labvēlīgā tirgus situācija, norāda ekonomiste.

Pilnu rakstu varat lasīt ŠEIT- BNN mājāslapa.

 

Ziņas avots: BNN

Saistītās tēmas: algas pieaugumsdarbaspēks

youtube icon
Abonēt youtube