Partija “KPV LV” kā netaisnīgu vērtē tās ministru “ietaupīto līdzekļu” novirzīšanu saistībā ar SIA “Rīgas satiksmes” darbības jautājumiem, aģentūrai LETA pauda partijas “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens.

Politiķis norādīja, ka “KPV LV” budžeta prioritātes ir saistītas ar sociālās nevienlīdzības mazināšanu, piemēram, pensiju indeksācija, kā arī ar iekšējās drošības stiprināšanu. Viņš pavēstīja, ka budžeta veidošanas sarunās tikšot vērtētas arī tādas iespējas, kā palielināt minimālās vecuma pensijas apmēru, kā arī par instrumentiem, ar ko varētu atbalstīt ēdināšanas nozari un mazos lauksaimniekus.

“Diemžēl pašlaik daudzas iecerētās prioritātes ir jāpārskata valstij uzlikto “Rīgas Satiksmes” saistību dēļ, ko izjutīs ne tikai rīdzinieki, bet ikviens Latvijas iedzīvotājs,” akcentē Pucens. Viņš vērš uzmanību, ka tas neesot “īsti taisnīgi” situācijā, kad “KPV LV” deleģētie pārstāvji valdībā – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča “no savas puses ir rūpīgi strādājuši šos mēnešus, lai pārskatītu izdevumus, kā rezultātā esam ieguvuši papildu fiskālo telpu nākamā gada budžetā”.

Tas nav taisnīgi, ka daļa no šiem un citu izdevumu pārskatīšanas līdzekļiem valdībai būs jānovirza kontekstā ar “Rīgas Satiksmes” saistībām, “nevis iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai – iekšējai drošībai, pensijām, sociālajam spilvenam, kas bija mērķis izdevumu pārskatīšanai,” uzsver “KPV LV” frakcijas vadītāja vietnieks.

Kā ziņots, “Rīgas satiksmi” nevar izslēgt no vispārējās valdības sektora, lai mazinātu tās negatīvo ietekmi uz 2020.gada budžeta fiskālo telpu, iepriekš valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Iepriekš jau vēstīts, ka “Rīgas satiksmes” prognozētā iekļaušana vispārējās valdības sektorā radīs negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci – 2020.gadā 71,9 miljonu eiro apmērā. Tā rezultātā pieejamā fiskālā telpa prioritāro pasākumu finansēšanai 2020.gadā ir negatīva 25 miljonu eiro apmērā.

FM domā par to, kā maksimāli mazināt šādu negatīvu ietekmi uz budžetu. “Ir jāatrod saprātīgs līdzsvars, lai neitralizētu finansiāli ietilpīgu pašvaldību lēmumu ietekmi uz valsts budžetu. Visticamāk, ir jāiedarbina procedūra, kas veicinās savlaicīgi ņemt vērā pašvaldību plānotas lielas investīcijas,” teica Bāne.

Ziņas avots: LETA