Foto: Pexels

2022.gada martā vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā pieauga līdz 167,22 eiro par megavatstundu, kas ir par 59,7% vairāk nekā februārī, bet attiecībā pret 2021.gada martu cena ir par 284% augstāka, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS Augstsprieguma tīkls sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Martā pēc mērenā krituma gada pirmajos divos mēnešos elektroenerģijas cenas Eiropā atkal pieauga, pārsvarā pārsniedzot vēsturiski līdz šim augstāko līmeni, kas bija novērojams 2021. gada decembrī, savukārt Baltijas valstīs, kā arī to starpsavienotajos tirdzniecības apgabalos – Polijā, Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā, kā arī Somijā cenas pieauga mērenāk, nepārsniedzot pagājušā gada decembra antirekordu.

Cenu kāpumu Eiropā 2022. gada martā izraisīja vairāku apstākļu kopums – mazāka vēja ģenerācija pretēji rekordaugstajiem līmeņiem janvārī un februārī, gāzes cenu pieaugums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kā arī CO2 emisiju kvotu cenas, kas, lai gan martā kritās par 18%, vēl joprojām saglabājas augstas.

Martā attiecībā pret februāri par 38% un par 62% attiecībā pret 2021. gada martu samazinās elektroenerģijas imports uz Baltiju no Krievijas, jo no 3. marta Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir būtiski ierobežotas Krievijas spējas eksportēt elektroenerģiju uz Baltiju, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmes risku uz Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu darbības drošumu un stabilitāti.

Imports no Somijas uz Baltiju martā ir pieaudzis par 23%, bet no Zviedrijas un Polijas samazinājies attiecīgi par 7% un 13%, tomēr Eiropas valstu kopējais eksports uz Baltiju ir pieaudzis par 10% attiecībā pret februārī un par 42% attiecībā pret 2021. gada martu. Importa pieaugumu no Somijas veicināja ievērojamāki zemāka elektroenerģijas cena, kā arī pieejamie starpsavienojumi – tie tika noslogoti par 95% mēneša griezumā.

Somijā vidējā elektroenerģijas cena bija 86,48 EUR/MWh, un tikai 34% stundu tā bija vienāda ar elektroenerģijas cenu Igaunijā. Lielā Baltijas cenu atšķirība no Somijas norāda, ka, lai arī visa uzstādītā Somijas – Igaunijas starpsavienojuma kapacitāte bija pieejama tirgum, Baltijas vietējā ģenerācija nav pietiekamā apjomā ar tik zemu cenas piedāvājumu.

Somijā zemā elektroenerģijas cena skaidrojama ar blakus zonās (Zviedrijas 1. tirdzniecības apgabals) pieejamo lētākas elektroenerģijas apjomu, tehniskiem ierobežojumiem eksportēt uz citiem Zviedrijas tirdzniecības apgabaliem, kā arī pietiekamu vietējo ģenerāciju, kas gatava strādāt pie šādas cenas. Jāatzīmē, ka 14. martā tīklam tika pieslēgts Olkiluoto atomelektrostacijas jaunais 3. bloks, kas deva papildus vidēji 400 MW pastāvīgu jaudu tīklā. Arī imports no Krievijas uz Somiju (atšķirībā no Baltijas) nav samazinājies, bet pēdējā gada laikā pat palielinājies un pagaidām nav nekādu tirdzniecības jaudu samazinājumu gan divpusējās tirdzniecības daļai, gan tai daļai, kas tiek tirgota ar NordPool biržas starpniecību.

Jaunākais AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats, kas līdz ar jaunāko datu apkopošanu tiks papildināts, un apskata arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē http://www.ast.lv/lv/electricity-market-review.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube