Publicitātes foto

Vasaras dienās iekštelpas un automašīnas salonu nav iespējams izvēdināt un pašiem pietiekami atvēsināties, lai justos komfortabli, tāpēc parasti palīgā nāk gaisa dzesētājs – kondicionieris. Taču prieks par atsvaidzinošo un patīkamo vēsumu var būt īss. Kā nepārdomāta gaisa kondicionieru lietošana var ietekmēt mūsu veselību vasarā un kā labāk rīkoties, skaidro Euroaptieka farmaceite Zane Melberga.

Lūk, biežākās veselības problēmas, ko izraisa gaisa kondicionēšana:

Saaukstēšanās

Saaukstēšanās simptomu parādīšanos veicina trīs faktori. Pirmkārt, ja gaisa kondicionieris būtiski pazemina telpas temperatūru, strauji mainās arī cilvēka temperatūra, un straujās organisma temperatūras izmaiņas rezultātā pavājinās imunitāte. Otrkārt, kondicionētais gaiss ir sauss, un tas sausina gan elpceļus, gan deguna gļotādu – vīrusiem un baktērijām tā ir labvēlīga vide un tiem ir vieglāk nokļūt cilvēka organismā. Treškārt, gaisa kondicionieris nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu – ja kāds no telpā esošajiem jau ir saaukstējies, pastāv iespēja, ka vīruss ātrāk izplatīsies un saslims vēl kāds. To var attiecināt arī uz inficēšanos ar Covid-19.

Profilakses nolūkos farmaceite iesaka lietot deguna pilienus un aerosolus, kuru sastāvā ir eļļas vai speciālos gēlus, kas veidoti uz ūdens bāzes, lai atjaunotu normālu deguna gļotādas mitruma līmeni. Ja ir paaugstināta temperatūra, jāuzņem daudz šķidrums, kā arī jāļauj ķermenim pašam temperatūru “izsvīst”. Tas ir mīts, ka vasarā nevar lietot karstos dzērienus, lai mazinātu temperatūru – tos var lietot, ja temperatūra nav samazinājusies pēc divām līdz trīs dienām.

Kakla sāpju gadījumā to var skalot ar sālsūdeni, kā arī lietot sūkājamās tabletes vai uz eļļas bāzes ražotus aerosolus. Sūkājamo tablešu sastāvā var būt mentols, eikalipts, citrusaugļu vai plūškoku ekstrakts, savukārt aerosolos – smiltsērkšķu ekstrakts.

“Lai stiprinātu imunitāti, ieteicams regulāri uzņemt sezonālos dārzeņus, augļus un ogas. Piemēram, šobrīd noteikti varam ēst zemenes, kas ir bagātīgs C vitamīna avots, kas ir nepieciešams, lai uzturētu normālu imūnsistēmas darbību. Savukārt saaukstēšanās simptomu mazināšanas metodes un izmantotie līdzekļi vasaras sezonā ir gandrīz tādi paši kā rudens un ziemas sezonā. Taču vasarā ieteicams vairāk uzmanību pievērst gaisa mitrināšanai iekštelpās, jo tas var palīdzēt ādai uzturēt normālu gaisa mitruma līmeni, kā arī tas nesausinās elpceļus. Lai atlabšana būtu pēc iespējas veiksmīgāka, aicinu katru konsultēties ar farmaceitu par piemērotāko līdzekļu izvēli un lietošanu,” skaidro farmaceite Zane Melberga.

Alerģijas

Ja gaisa kondicionieris nav uzturēts labā tehniskajā kārtībā un regulāri tīrīts, tajā uzkrājas putekļi un var arī veidoties pelējums. Kad kondicionieris tiek iedarbināts, tas ne tikai izplata tajā jau esošos netīrumus, bet arī iekustina tos netīrumus, piemēram, putekļus, kas atrodas attiecīgajā telpā uz virsmām. Tā rezultātā jutīgākiem cilvēkiem parādās alerģijām raksturīgie simptomi – šķaudīšana, iesnas, grūtības elpot, nieze, izsitumi uz ādas un sausas acis. No alerģijas rašanās var izvairīties pavisam vienkārši – biežāk tīrot gaisa kondicionieri vai nelietot tad, kad atrodaties konkrētajā telpā.

Lasiet arī: Lai sēnes aug mežā, nevis uz nagiem! Pieci padomi, ka izvairīties no sēnītes

Kā atvieglot alerģijas simptomus:

Lai atvieglotu elpošanu, degunu ieteicams skalot ar jūras vai okeāna ūdeni saturošiem speciālajiem līdzekļiem.

Ja deguns ir aizlikts, farmaceite iesaka izmantot deguna asinsvadu sašaurinošos un tūsku mazinošos aerosolus.

Ādas izsitumu mazināšanai noder ziedes un gēli, kuru sastāvā ir aktīvā viela deksopantenols, kas nomierina un dziedē ādu.

Sausām acīm ieteicams lietot speciālos alerģiju pilienus, kuru sastāvā ir aktīvā viela azelastīns hidrohlorīda veidā.

Muskuļu saspringums

Ja aukstais gaiss pūš tieši uz kakla, var sašaurināties asinsvadi – samazinās asins cirkulācija, kas rada asinsvadu spazmas un muskuļu saspringumus. Visvairāk sāpes tiek izjustas kakla, plecu un muguras daļā. Piemēram, ja asinsvadi tiek skarti muguras daļā, var rasties muguras sāpes, kas apgrūtina kustību veikšanu. Šādos gadījumos ieteicams sēdēt vietā, kur kondicioniera gaiss netiek pūsts tieši virsū. Ja ir ilgstošas sāpes, ieteicams lietot gēlus, ziedes un plāksterus, kuriem ir sildošs efekts, kas atjauno muskuļus un mazina sāpes. Par piemērotākā līdzekļa izvēli un pareizu lietošanu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.

Galvassāpes un slikta dūša

Galvassāpes un slikta dūša ir tikai daži no simptomiem, kas saistīti ar “slimās ēkas sindromu”. Tas ir sindroms, kad vairāki vienas ēkas iemītnieki vai darbinieki izjūt noteiktus saslimšanas simptomus, kurus ir izraisījusi mājas vai biroja vide. “Slimās ēkas sindroma” galvenais ierosinātājs ir slikta gaisa kvalitāte, kas vasarā var rasties, ja tiek izmantots gaisa kondicionieris, kas netiek regulāri tīrīts. Ja tiek justi tādi simptomi kā galvassāpes, reiboņi, slikta dūša vai āda kļūst sausāka, jāuzņem pietiekami daudz ūdens un jāsamazina laiks, ko pavadiet telpā, kurā atrodas kondicionieris. Arī alerģija var būt viens no šī sindroma simptomiem.

Ieteikumi, kā pārdomāti lietot gaisa kondicionieri, lai nesaslimtu:

Veic gaisa kondicioniera apkopi vismaz divas reizes gadā – iztīri to, nomaini filtru, kā arī papildini dzesēšanas šķidrumu;

Neuzturies vietā, kur kondicionieris pūš virs galvas vai uz muguras, lai konkrētās ķermeņa daļas netiku skartas;

Pievērs uzmanību kondicioniera atdzesēšanas temperatūrai. Temperatūra iekštelpās var būt par 3 grādiem zemāka nekā ārā. Piemēram, ja ārā ir +28 grādi, tad iekštelpās tai nevajadzētu būt zemākai par +25 grādiem;

Lieto kondicionieri pakāpeniski – ja esi sasvīdis, vispirms ļauj organismam pierasts pie telpu esošās temperatūras un tikai pēc kāda laika ieslēdz kondicionieri ar ne pārāk zemu temperatūru.