Foto: Ēriks Kukutis/Latvijas armija

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 27.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas mobilizācijas gadījumā paredz zemessargus ieskaitīt aktīvajā dienestā karavīra statusā.

Tāpat plānots, ka Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu par zemessargu mobilizāciju pirms īpašā tiesiskā režīma iestāšanās valstī. Grozījumi arī paredz iespēju lemt par daļēju zemessargu ieskaitīšanu aktīvajā dienestā, pārējos zemessargus pakļaujot paaugstinātas gatavības režīmam, informē Saeimas Preses dienests.

Likumprojekts paredz darba devējam noteikt pienākumu atbrīvot mobilizējamo zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, neizmaksājot viņam darba samaksu. Regulējums nepieciešams, jo zemessargs pēc mobilizācijas procesa pabeigšanas uz laiku kļūs par karavīru, saņemot tam paredzēto algu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Tāpat ar izmaiņām plānots noteikt izņēmumus attiecībā uz zemessargu mobilizāciju un pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam. Iecerēts, ka Ministru kabinets varēs lemt par izņēmumu attiecināšanu uz citām likumā neminētām valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām un darbiniekiem vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību.

Iecerēts noteikt, ka zemessargam, kurš ir pakļauts paaugstinātas gatavības režīmam, būs pienākums sešu stundu laikā kopš paaugstinātas gatavības režīma stāšanās spēkā būt sasniedzamam, Zemessardzes vienībai sazinoties ar zemessargu ar viņa oficiālās elektroniskās adreses starpniecību vai pa viņa norādīto tālruņa numuru.

Tāpat zemessargam būs pienākums uzturēties Latvijā vai, ja zemessargs atrodas ārpus valsts, nekavējoties informēt Zemessardzes vienību par atgriešanās iespēju un rīkoties atbilstoši turpmākiem norādījumiem. Plānots, ka par paaugstinātas gatavības režīma pienākumu nepildīšanu zemessargam piemēros naudas sodu līdz 350 eiro.

Lasiet arī: Bijušais VDK darbinieks: Putins ir ļoti bīstams cilvēks, kas lēmumus pieņem emociju iespaidā

Grozījumi paredz iespēju reizi divos gados organizēt kaujas gatavības pārbaudes uz laiku līdz 72 stundām. Pārbaužu laikā plānots apgūt apziņošanas kārtību, pulcēšanās kārtību, kā arī kārtību, kādā personāls nodrošināms ar ekipējumu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Ar izmaiņām plānots palielināt arī maksimālo vecumu dienestam Zemessardzē no 60 uz 65 gadiem. Zemessargi speciālisti, zemessargi instruktori speciālisti un zemessargi virsnieki speciālisti varēs turpināt dienestu Zemessardzē arī pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas, ja veselība un fiziskā sagatavotība atbildīs noteiktajām prasībām.

Komisijā trešajā lasījumā atbalstīti arī saistītie grozījumi Nacionālās drošības likumā un Mobilizācijas likumā. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trešajā lasījumā jāskata Saeimā.

Saistītās tēmas: KaravīrsmobilizācijaZemessardze

youtube icon
Abonēt youtube