Krišjānis Kariņš. Foto: Valsts kanceleja/Flickr
“Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais piedāvājums Skultes LNG termināļa attīstībai. Mūsu skatījumā tā ir valdības tuvredzīga rīcība, domājot par Latvijas enerģētisko neatkarību un diversificējot gāzes piegādes iespējas no Krievijas “Gazprom”,” norāda “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.
“Kā noraidījuma iemesls publiski tika minēts pārmērīgās garantijas, ko attīstītājs esot prasījis no valsts. Vēlamies norādīt, ka tā ir dezinformācija. Tāpat premjera Krišjāņa Kariņa teiktais “Rīta Panorāmā” par “Skulte LNG termināļa” prasībām, ka esam piedāvājuši modeli, kuri Latvijas patērētāji subsidētu gāzes pārvades izmaksas kravām, kas iziet ārpus Latvijas, neatbilst patiesībai. “Skulte LNG Terminal” nekad nav izvirzījusi šādu prasību,” apgalvo Miķelsons.
Norādot, kāda valsts iesaiste nepieciešama, Miķelsons uzsver, ka vajadzētu pārtraukt prioritarizēt dabasgāzes plūsmas no Klaipēdas un Inko, ieviešot uz tirgus principiem balstītus dabasgāzes iesūknēšanas Inčukalnā produktus. Tirgus principu ieviešana dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumos ne tikai sniegtu Skultes terminālim pieeju dabasgāzes tirgum, bet arī atbrīvotu Latvijas lietotājus no pienākuma subsidēt dabasgāzes transportēšanu no Lietuvas un Somijas termināļiem līdz Inčukalnam un atpakaļ.
Tāpat valdības iesaiste finanšu plūsmas nodrošināšanā pirmajos gados aprobežotos ar diviem līdz pieciem miljoniem eiro gadā (atkarībā no termināļa faktiskās noslodzes), turklāt tie tiktu atlīdzināti, vēlākajā periodā samazinot termināļa lietošanas maksu. Ja “Latvenergo” būtu piekritis izmantot “Skulte LNG Terminal” dabasgāzes iegādei, kā tas tika paredzēts sākotnējās sarunās, šāda valsts iesaiste vispār nebūtu nepieciešama.
“Tāpat būtu nepieciešama pamatotu projekta izdevumu atlīdzināšana, gadījumā, ja termināļa projektēšanas gaitā izrādītos, ka valsts iestādes nebūtu gatavas izsniegt visas projekta realizācijai nepieciešamās licences un atļaujas. Tā ir standarta garantija šādiem projektiem situācijā, kad projekts ir jārealizē īsā termiņā. Turklāt, projektam jau piešķirtais nacionālo interešu objekta statuss padara šo garantiju par formalitāti, kā tas jau ir pierādījies “Rail Baltic” projektā,” skaidro Miķelsons.
Pēc viņa teiktā, “valsts iesaiste termināļa darbības uzsākšanas posmā ir tipiska prakse visur Eiropā, atšķiras tikai kārtība un apjoms. Piemēram, valsts atbalsts Klaipēdas terminālim pirms kara Ukrainā mērāms 60 milj. eiro apmērā gadā, arī Inko terminālim Somijas valsts ir piešķīrusi 105 milj. eiro tikai 2022. un 2023.gada darbības izmaksu segšanai. Skultes LNG prasītā iesaiste nav salīdzināma ar šo apmēru.”
“Esam pārliecināti, ka Skultes terminālis būtu rentablākais un efektīvākais terminālis, kāds reģionā ir uzbūvēts. “Skulte LNG Terminal” ir unikāla priekšrocība – atrašanās tuvu Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Tādēļ nav nepieciešams izbūvēt platformu sašķidrinātās dabasgāzes izkraušanai, kas maksā simtiem miljonus. Tas ievērojami samazina Skultes LNG termināļa izmaksas, un līdz ar to ļauj konkurēt ar citiem LNG tirgotājiem reģionā,” uzsver Miķelsons.
Viņš piebilst: “Lai arī kāda, valsts vai privāta, kapitālsabiedrība attīstītu Skultes LNG termināli, tā konkurētspējīgais tehniskais risinājums prasa reformēt pašlaik esošo kārtību no kaimiņvalstīm. Arī termināļa darbības uzsākšanai bez līgumiem ar lielākajiem Latvijas lietotājiem, valsts iesaiste finanšu nodrošināšanā būs jebkura projekta finansētāja obligāts nosacījums kā privātai tā arī valsts kapitālsabiedrībai. Protams, projekta kredītrisku var vadīt finansējot projektu no valsts budžeta vai, piemēram, no elektroenerģijas pārvades tarifa, tomēr šādus pasākumus Latvijas un ES likumi atļauj īstenot tikai t.s. “tirgus kļūdu” gadījumos, kad projekta īstenošanai nav iespējams piesaistīt privātu attīstītāju. Līdz ar to juridiski situācija kļūtu sarežģīta, ja “priekšrocības un garantijas”, ko valdība liedz AS “Skulte LNG Terminal”, vēlāk tiktu sniegtas projekta izraudzītajai valsts komercsabiedrībai.
Nevienam, arī mums nav noslēpums, kā valstij sekmējas ar lielu komerciālu projektu īstenošanu. Ja valsts izšķirtos par soli būvēt – ir visas iespējas to darīt, bet tas būs daudz dārgāk, ilgāk un papildu slogs valsts budžetam. Turklāt projektam būs tādi paši izaicinājumi, ar kādiem saskaramies mēs – lietošanas līgumi, sadārdzinājumi, finansēšana utt. Valstij arī būtu jāpiesaista projekta īstenošanas konsultanti, starptautiski LNG infrastruktūras eksperti.”
“Aicinām Latvijas valsti izveidot kvalificētu sarunu vešanas komandu, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt sarunas ar attīstītāju, jo līdz šim tādas nav notikušas. Tas palīdzētu tuvināt pozīcijas un novērst neskaidrības, un nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju un tautsaimniecības interesēs. Vēlamies arī norādīt uz pilnīgi nepieņemamo sarunu īstenošanas praksi, ko izmanto Latvijas valsts. Pēdējā gada laikā esam iesnieguši valdībai vairākus priekšlikumus, tomēr neesam saņēmuši kvalificētas atbildes uz nevienu no tiem. Lai saprastu, vai esam domubiedri, sagaidām konstruktīvas sarunas ar Klimata un enerģētikas ministriju jau tuvākajā laikā. Atgādinām arī, ka 2022.gada martā Ekonomikas ministrijai nosūtījām vēstuli, kurā aicinājām izvērtēt iespēju projektā kā dibinātājiem iesaistīties arī “Latvenergo” un “Conexus”, lai stimulētu abu kapitālsabiedrību interesi. Arī uz šo piedāvājumu netika saņemta atbilde,” norāda uzņēmumā.
“Likums paredz termināli uzbūvēt līdz 2024.gada septembrim, un šī termiņa neievērošana kā arī ar to saistītie energoapgādes riski kļūs par Latvijas politiķu atbildību. Ar šādu nekonsekventu rīcību, valdībai nu jau gadu it kā vedot, bet tomēr nevedot sarunas ar privātajiem investoriem, šie riski kļūst aktuālāki un vienlaikus parāda Latviju lieliem investīciju projektiem nelabvēlīgā gaismā arī starptautisko investoru acīs. Taču visļaunākais, ka cietīs pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji. Ja terminālis Latvijai nebūs, maksāsim bargu naudu kaimiņu termināļiem, kad tie būs pieejami. Latvijas valsts būs pakļauta riskam, ka jāturpina gaidīt laiku maiņa un atkal radīsies iespēja saņemt gāzi no “Gazprom”. Vienlaikus, būs vajadzīgi līdzekļi, lai kompensētu iedzīvotājiem izdevumus par apkuri, jo, lūk, gāze būs ļoti dārga,” teikts uzņēmuma paziņojumā presei. “Ja Latvijai nebūs savs LNG terminālis, valsts saskarsies ar tādu pašu situāciju kā pērn rudenī, kad pa dārgo, steigā iepirka 2 TWh gāzes no Klaipēdas termināla, samaksājot par diviem gāzes kuģiem tā brīža augsto cenu – vairāk nekā 250 miljonus eiro. Tagad šāds gāzes apjoms maksā vien 100 miljonus eiro. Šķiet, ka 150 miljoni jau ir pazaudēti, kas ir akurāt tik, cik maksā izbūvēt termināli Skultē.”
Otrdien, 21.februāra, Ministru kabineta sēdē tika skatīts Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) padziļinātais izvērtējums par attīstītāja – AS “Skulte LNG Terminal” un stratēģiskā investora, 13.janvārī iesniegtajiem Skultes sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa projekta sadarbības nosacījumiem. Ministru kabinets, balstoties uz KEM veikto analīzi, noraidīja konkrētā attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.
Ministru kabinets šī gada 24.janvārī, atsaucoties uz saņemto piedāvājumu par Skultes LNG termināļa izbūvi no attīstītāja – AS “Skulte LNG Terminal” un stratēģiskā investora, uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu, informē Klimata un enerģētikas ministrija.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, šī gada 30.janvārī KEM iesniedza attīstītājam papildu informācijas pieprasījumu par 2023.gada 13.janvāra vēstulē sniegtajiem projekta sadarbības nosacījumiem. Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniedza detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, tiek secināts, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ, norādīts ministrijā.
Lasiet arī: Baltijas jūrā aizdedzies kuģis ar bīstamu kravu
Šobrīd Klimata un enerģētikas ministrija turpina savu darbu – uzrauga, lai Latvija tiek nodrošināta ar gāzes piegādēm. Tāpat ministrija, balstoties uz Saeimas pieņemto likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli”, turpina īstenot likumu, kura mērķis ir sekmēt Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta attīstību, uzsver ministrijā.
Kā zināms, šā gada 1.janvārī darbu ir uzsākusi Klimata un enerģētikas ministrija, kas tapusi reorganizējot Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Funkcijas, kas saistītas ar enerģētikas politikas jomu, tai skaitā likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” izpildi, veic Klimata un enerģētikas ministrija.
