Aldis Gobzems. Foto: Ieva Ābele, Saeima/Flickr

Problēma ir nevis atalgojumā, bet skolotāju domāšanā. Viņi grib algu, bet negrib mainīties, pārliecināts bijušais politiķis, šobrīd Spānijā dzīvojošais Aldis Gobzems, paužot viedokli par pedagogu protesta akciju un to, vai skolotāji ir pelnījuši lielākas algas.

Gobzems vietnē “Facebook” stāsta, ka pirms nedēļas ir ielicis sludinājumu, ka piedāvā darbu asistentam bērnu izglītošanā un prasmju pilnveidošanā, un sludinājuma ielikšanas laiks sakrīt ar laiku, kad pedagogi apgalvo, ka nozarē ir krīze un viņiem ir grūta dzīve.  “Es piedāvāju darbu netipiskā vidē – siltumā, vietā, kur pilnībā apmaksāta dzīvošana un ēšana. Tieši tas, par kā dārdzību protestē skolotāji Latvijā varas organizētos protestos. Tātad loģika saka, ka kādam skolotājam vajadzēja pieteikties. Prasības nebija ļoti sarežģītas – rekomendācijas no iepriekšējām darba vietām, CV, motivācijas vēstule. Nu nav sarežģīti, vai ne? Uzminiet, cik Latvijas Republikas skolotāji, kuriem ir tik grūta dzīve, uzrakstīja, pieteicās? Uzminiet, cik cilvēki vispār spēja to mazumiņu, kā pieteikties, izpildot manis lūgtās prasības? Neviens skolotājs!!!!! Neviens!!!! Nevienam skolotājam to nevajag. Ne apmaksātu ēdienu, ne pajumti bez maksas, ne vēl algu un to, ka ar bērniem faktiski ir jānodarbojas vakaros. Nevis 30 bērniem, bet diviem,” stāsta bijušais politiķis.

“Nē, problēma nav atalgojumā, problēma ir skolotāju domāšanā. Viņi negrib mainīties. Viņi grib algu, bet negrib mainīties. Un tad ir jautājums, ko tādi skolotāji var iemācīt bērniem? Nē, nav skolotāju atalgojuma krīzes, ir krīze domāšanā,” pārliecināts Gobzems.

Kā zināms, Latvijā no 24. līdz 26. aprīlim norisinājies pedagogu streiks un pikets, kā rezultātā slēgtas bija daļa Latvijas skolu un pirmsskolas iestāžu.

Tāpat vēstīts, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku Padomes ārkārtas sēdē 20. aprīlī tika lemts pieprasīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa demisiju, ja valdība akceptēs grozījumus atsevišķos Ministru kabineta noteikumos.

Demisijas pieprasīšanas galvenais iemesls ir streika vienošanās izpildes novilcināšana, kā arī labas pārvaldības principu ilgstoša ignorēšana, informē LIZDA.

“Sekundārais demisijas pieprasījuma iemesls ir Ministru prezidenta arogantā attieksme pret nozares pārstāvju aicinājumu apmeklēt 24. aprīlī plānoto izglītības un veselības nozares darbinieku gājienu. Atbilde, kuru tika lūgts sniegt līdz 19. aprīlim, joprojām nav saņemta. Pārstāvot izglītības un zinātnes nozares darbinieku viedokli, LIZDA pauž visdziļāko nožēlu par bezatbildīgo un aroganto politiku, ko patreiz realizē valdošā koalīcija un uzskata, ka neieklausīšanās sabiedrības uzskatos ir politiķu necienīga un neauglīga stratēģija,” norāda pedagogi.

Lasiet arī: «Paceļ bikses gaisā un kustās!» – Magone aicina uz piketu Rīgā

Pamatojot arodbiedrības kategoriskos iebildumus pret grozījumu veikšanu, LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga akcentē: “Grozījumi ir izstrādāti sasteigti, tajos nav iekļauti skaidri, nepārprotami formulējumi. Tik īsā laikā saņemot tik apjomīgus materiālus, mēs nevaram gūt pārliecību, ka darba samaksas paaugstināšanas grafikā ir iekļautas pilnīgi visas pedagogu grupas. Savukārt slodžu sabalansēšanas grafiku plānots attiecināt tikai uz vienu pedagogu grupu. MK noteikumu grozījumi tika iesniegti Tiesību aktu portālā 19.04.2023.plkst.23:11. Bet atzinumu sniegšanas termiņš bija noteikts 24.04.2023., savukārt MK sēde par šiem grozījumiem ir plānota 21.04 2023. Tādējādi ir pārkāpts MK kārības rullis, jo atzinumu sniegšanas termiņš ir desmit dienas, steidzamības gadījumā trīs dienas. Valdībai bija četri mēneši laika, lai visu veiktu kvalitatīvi un saprātīgā termiņā, savukārt tas, kas notiek tagad, klaji pārkāpj labas pārvaldības principus.”