Foto: Pexels

Finiša taisnē Starptautiskajā šķīrējtiesā Londonā nonākusi Krievijas baņķiera Grigorija Guseļņikova ģimenes prasība pret Latvijas valsti. Tiesāšanās ar Krievijas baņķieri Latvijai izmaksājusi jau 4,5 miljonus eiro, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Guseļņikovs cenšas pierādīt,  ka zaudējumus viņa investīcijām “Norvik bankā” nodarījusi valsts iestāžu patvaļīgā rīcība un amatpersonu koruptīvās darbības. Lai atspēkotu šos argumentus, Latvija nolīgusi dārgus ārvalstu advokātus. Šovasar Londonā tribunāls uzklausīja svarīgus lieciniekus. Raidījumam zināms, ka Starptautiskajā šķīrējtiesā liecināja gan kādreizējais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan arī bijušais galvenais banku uzraugs Pēters Putniņš.

Krievijā dzimušais un augušais Guseļņikovs, patlaban ir Lielbritānijas pilsonis. Pirms desmit gadiem tobrīd vēl ar Krievijas pasi viņš iegādājās “Norvik banku”. Atļauju deva abi Latvijas valsts drošības dienesti, darījumu akceptēja banku uzraugs. Vēlāk kredītiestādi pārsauca par “PNB” banku: no tās gandrīz 100 000 klientu 40 000 bija  pensionāri. Tobrīd tā bija astotā lielākā  banka Latvijā.

Tagad bankai ir maksātnespēja, bet Guseļņikova tiesāšanās ar Latviju valstij līdz šim ir izmaksājusi jau četrus ar pusi miljonus eiro, ziņo raidījums.

Sadarbība ar valsts iestādēm PNB banku kontrolējošajam Guseļņikovam  neveidojās, kā cerēts. Banku uzraugs lielus naudas līdzekļus atzina par noziedzīgi iegūtiem, līdz ar to kredītiestādei bija nepietiekams pašu kapitāls un tās darbība tika ierobežota.

Bankas akcionāri uzstāja, ka Latvijas nepārtraukta un nepamatota  spiediena rezultātā banka ne tikai cietusi zaudējumus, bet arī nonākusi līdz maksātnespējas riskam. Un, ka regulators šādi it kā rīkojies, jo uz to  esot uzstājis kādreizējais “Latvijas Bankas” prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuram esot  morāla vara pār Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. 2017.gada nogalē Guseļņikova ģimene un banka  Starptautiskajā šķīrējtiesā iesniedza prasību pret Latvijas valsti.

Šķīrējtiesā Guseļņikovs stāstīja par korupciju, kas valdījusi Latvijas banku uzraudzības vidē un kuras arhitekts esot Rimšēvičs.  KNAB apsūdzības Rimšēvičam “Trasta Komercbankas” sakarā, Guseļņikova vārdiem nenoliedzami ļauj izskatīties ticamākiem. Guseļņikovs apgalvo, ka no viņa 2016. un 2017. gadā vairākkārt esot izspiesti kukuļi. Krievijā dzimušais baņķieris šķīrējtiesai arī detalizēti apraksta, ka starpnieks starp viņu un Rimšēviču bijis Renārs Kokins, kādreiz labi zināmā uzņēmēja Ulda Kokina dēls, kurš esot organizējis Rimšēviča slepenās tikšanās un pildījis pastnieka lomu  koruptīvajās shēmās.

Guseļņikova saites ar ietekmīgiem un politiski svarīgiem cilvēkiem parādās arī  caur kādu dokumentāli pierādītu darījumu. Naudu no Guseļņikova bankas it kā par konsultācijām saņēma arī tobrīd Rīgas domes deputāta, iepriekš KNAB darbinieka Jura Juraša ģimene.

Tomēr  Guseļņikova pozīcijas vājina bankas bēdīgais  gals. 2019.gada vasarā PNB banku slēdz tās tiešais uzraugs Eiropas Centrālā banka (ECB)  īsi pēc tam, kad Guseļņikovs pasteidzās ar akcionāru maiņu. Bankai bija nepietiekams kapitāls un ECB nebija uzticības jaunajiem akcionāriem. Latvijas pusi  šķīrējtiesā pret Guseļņikovu pārstāv Valsts kanceleja un divi valsts noalgoti ārvalstu advokātu biroji – Parīzes “Savoie Arbitration” un Ženēvas “LALIVE”. “Šiem diviem minētajiem advokātu birojiem juridisko pakalpojumu sniegšanai samaksāts 4, 5 miljoni eiro. Un, protams, darbs pie lietas vēl turpinās. Un šī summa, jāsaka, diemžēl, bet pieaugs. Mēs konstatējām, ka lieta ir ļoti komplicēta, prasītāju – mūsu oponentu stratēģija ir pietiekami agresīva. Viņu puse izmanto lielus resursus šīs lietas vešanai,” komentē Valsts kancelejas Juridiskā departamenta jurists Dainis Pudelis.

Lasiet arī: Top likums kredītu procentlikmju samazināšanai; bankas draud pārtraukt kreditēšanu 

Guseļņikova prasība balstās uz Latvijas un Lielbritānijas 1994.gadā noslēgto līgumu par investīciju aizsardzību. Šis līgums vairs nav spēkā. Taču šķīrējtiesas tribunāls lēmis, ka iepriekš dibinātas attiecības pelna aizsardzību.