Zināms, kura no latviešu grupām saņems balvu par mūža ieguldījumu populārajā mūzikā

Foto Ronalds Šulcs

Kopš dibināšanas 1974.gadā Liepājas grupa “Credo” bijusi izcils talanta un spēlētprieka apvienojums, izpelnoties nedalītu klausītāju mīlestību. Šogad ansamblis svinēs pastāvēšanas 50. jubileju, kurai par godu par savu izcilo ieguldījumu Latvijas populārajā mūzikā saņems Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvu “Zelta Mikrofons”.

Grupas “Credo” dibinātājs ir basģitārists Valdis Skujiņš, kas 1974.gada 4.oktobrī sāka mēģināt ar dziedātāju Gintu Burkēvici un ģitāristu Aivaru Liepiņu. Viņiem piebiedrojās Verners Bokums, Valērijs Kosmiņins, Irēna Burkēvice – šādā sastāvā jaunieši uzstājās Liepājas restorānos. 1975.gadā tapa pirmā koncertprogramma, nākamajā gadā pilsētas skatei aparatūras trūkuma dēļ tika sagatavota akustiskā programma. No toreizējiem 13 dalībniekiem vairāki palika grupas sastāvā – Viktors Dreimanis, Raivis Krūms, Aldis Langbaums.

1978.gadā liepājnieki iepazinās ar Raimondu Paulu, bez kura nav iedomājama turpmākā “Credo” biogrāfija – pirmajām Maestro dziesmām sekoja apjomīgie cikli “Austrumu motīvi” (1983) un “Melnais kliedziens” (1986). Mūziķi uzstājās Raimonda Paula jubilejas koncertos, arī šī sadarbība padarīja “Credo” par populārāko grupu Latvijā 20. gs. astoņdesmito sākumā.

1979.gadā “Credo” pievienojās dziedātājs un ģitārists Guntis Veits, un beidzot oficiāli tika apstiprināts nosaukums “Credo”: tā autors ir grupas dibinātāja un vadītāja Valda Skujiņa tēvs Ziedonis.

1980.gadā “Credo” pirmoreiz piedalījās “Mikrofona” aptaujā, labāko ducī ierindojās uzreiz trīs viņu dziesmas, 3. vietu sasniedza “Ziņģe par bailēm”, kam sekoja “Neko nevar skaidri zināt” (7. vieta) un “Kad mēs iemīlēsim” (8. vieta). Turpmākajos piecos gados Latvijā valdīja īsta kredomānija: pēc koncertu biļetēm rinda sastājās jau naktī, lielākajās pilsētās koncerti notika nedēļu no vietas.

Veiksmīgi komponēja ne tikai publikas mīlulis Guntis Veits, bet arī virtuozais ģitārists Armands Alksnis, kas ansamblim pievienojās 1981.gadā: dziesmām “Atbilde”, “Afišas” un citām sekoja cikls ar Aleksandra Čaka dzeju. “Credo” ieraksti ik dienu skanēja radio, tika izdotas viena mazā un divas lielās skaņuplates. Savu temperamentīgo, skatuviski atraisīto, dinamisko sniegumu “Credo” demonstrēja koncertos Latvijā un aiz tās robežām: Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Ukrainā, Polijā, Vācijā, Zviedrijā, Gruzijā, Kongo un citur. Viņu kontā ir rekords – 18 dienās 33 koncerti Vjetnamā, “Credo” ir aizsācēji labdarības akciju tradīcijai – 1983.gadā viņi savus klausītājus pulcēja Rundāles pils priekšā.

Zūdot jaunības bezrūpīgumam, “Credo” dziesmās blakus humoram parādījās nopietnu, pat globālu problēmu pieteikums, līdz ar to mainījās ne vien mūzika, bet arī sastāvs. Astoņdesmito vidū Bokuma vietā stājās Guntars Brečs, Skujiņam pilnībā uzņemoties administratīvās rūpes, basģitāru sāka spēlēt Eduards Glotovs, kuru drīz vien uz Rīgu uzaicināja “Remix”. Norlands Millers, Edijs Cionelis un Aivars Vīksna kļuva par “Credo” dalībniekiem 80.gadu beigās, taču deviņdesmitajos pēc Edgara Silacērpa hita “Vecais draugs” šķita, ka par “Credo” nāksies aizmirst. Tomēr 1997.gadā iestājās negaidīta “Credo” renesanse, kad par godu labāko dziesmu izlases izdošanai grupa sarīkoja koncertturneju savā klasiskajā sastāvā.

Kopš 1999.gada joprojām “Credo” karogu tur Guntis Veits, kopā ar viņu muzicē Aivars Vīksna, Gundars Lintiņš, Guntars Endzelis, izdoti vairāki albumi. 21.gadsimtā grupas koncertģeogrāfiju papildinājušas ārzemju latviešu mītnes vietas.

Ansambļa muzikālās gaitas detalizēti atspoguļotas Andras Alksnes grāmatā “Credo” (2008). Tikmēr daļu kādreizējo dalībnieku, arī viņu atvases kā “Sērkociņu cehu” sapulcināja Valdis Skujiņš, notika ne tikai koncerti, bet arī ieskaņots albums “Netraucē sievieti, kas klusē!”.

Savu 40. jubileju “Credo” svinēja ar grandiozu koncertu dzimtajā Liepājā, kurā piedalījās arī Raimonds Pauls, un šis bija kārtējais pierādījums tam, ka klausītāji joprojām zina vārdus un dzied līdzi “Credo” dziesmām. Tās nu jau piecus gadudesmitus priecē dažādu paaudžu klausītājus, par ko 2024.gadā tiek saņemta Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva “Zelta mikrofons”.