Volodimirs Zelenskis. Foto: Ieva Ābele, Saeima/Flickr

Pirmo reizi kopš Krievijas pilnapmēra iebrukuma Ukrainā  Latvijā ieradies šīs valsts prezidents Volodimirs Zelenskis (Volodymyr Zelenskyy).

Zelenskis vizītes laikā Rīgas pilī tikās ar Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču, kurš apliecināja, ka Latvija un tās iedzīvotāji turpinās sniegt palīdzību Ukrainai, tās aizstāvjiem un civiliedzīvotājiem līdz Ukrainas uzvarai. Ukraina var paļauties uz Latvijas militāro atbalstu, palīdzību Ukrainas atjaunošanā, humāno palīdzību, kā arī atbalstu Ukrainas eiroatlantiskās integrācijas veicināšanai. Tāpat Valsts prezidents paziņoja par šī gada pirmās militārās palīdzības pakotnes piešķiršanu Ukrainai, informē Valsts prezidenta kanceleja.

“Latvija turpinās sniegt atbalstu Ukrainai, tās aizstāvjiem un iedzīvotājiem gan cīņā pret agresorvalsti Krieviju, gan Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai. Palīdzot Ukrainai, mēs sargājam Eiropu un Latviju,” uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, norādot, ka līdz ar šī gada pirmās militārās palīdzības pakotnes piešķiršanu Latvijas valsts un sabiedrības atbalsts Ukrainai pārsniedz 600 miljonus eiro, kas veido teju 1% no IKP.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Ukraina ir jāatbalsta līdz tās pilnīgai uzvarai. “Mums ir jāmaina stratēģiskais uzsvars. Ukraina ir jāatbalsta līdz tās pilnīgai uzvarai, nevis, kā mēdz teikt, tik ilgi, cik tas ir nepieciešams,” norādīja Rinkēvičs. Valsts prezidents arī atzīmēja, ka, piešķirot šī gada pirmo militārās palīdzības pakotni, esam ņēmuši vērā konkrētās Ukrainas vajadzības. Rinkēvičs norādīja, ka jaunā militārās palīdzības pakotne ietver pašgājējartilērijas iekārtas jeb haubices, artilērijas munīciju, prettanku un pretgaisa ieročus un munīciju, visurgājējus, sakaru ierīces, ģeneratorus, ziemas ekipējumu, dronus, kā arī cita veida bruņojumu. Tāpat Valsts prezidents informēja, ka Latvija apņēmusies šogad apmācīt vismaz 3000 Ukrainas karavīru, kā arī turpināt Ukrainas karavīru un robežsargu rehabilitāciju.

Sarunā ar Ukrainas prezidentu Zelenski Valsts prezidents apstiprināja Latvijas valdības apņemšanos atvēlēt 15 miljonus eiro Ukrainas atjaunošanai, turpinot Černihivas pilsētas un apgabala rekonstrukciju trīs gadu griezumā.

Rinkēvičs atzīmēja, ka Ukrainas prezidenta oficiālās vizītes laikā tiks parakstīts Latvijas–Ukrainas starpvaldību līgums, kas atvieglos palīdzības sniegšanu Ukrainai, tai skaitā rekonstrukcijai, attīstības sadarbības projektiem un Ukrainas eirointegrācijas veicināšanai. Tāpat vizītes ietvaros tiks parakstīts saprašanās memorands par sadarbības veicināšanu militārajā nozarē kopīgu aizsardzības un drošības industrijas projektu īstenošanā.

Tikšanās laikā Valsts prezidents atkārtoti novērtēja Ukrainas paveikto Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunu sākšanā, taču atzīmēja turpmāku reformu nozīmi tālākai Ukrainas integrācijai ES, kur Latvija būs gatava sniegt praktisku atbalstu. Tāpat Rinkēvičs atkārtoti uzsvēra gaidāmā Eiropadomes lēmuma par makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu Ukrainai nozīmi. 

Runājot par steidzami darāmajiem darbiem, Rinkēvičs atzīmēja nepieciešamību turpināt koordināciju ES sankciju politikas jautājumos, lai nodrošinātu iespējami plašākas un efektīvas sankcijas, tai skaitā lai nepieļautu Ukrainas graudu no Krievijas okupētajām teritorijām eksportu, kā arī dubultās nozīmes preču importu Krievijā.

Savukārt, tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu un parlamenta delegāciju, Zelenskis pateicās visai Latvijai tautai par nepagurstošo atbalstu. Saeimas deputāti apliecināja, ka Ukraina arī turpmāk var ar mums rēķināties un pateicās ukraiņiem par cīņu ne vien par savas, bet arī mūsu un visas pasaules brīvību, informē Saeimas Preses dienests.

“Atbalsts Ukrainai ir mūsu valsts, Saeimas un valdības absolūtā drošības prioritāte. Skaidri apzināmies, ka Ukrainas uzvara ir vienīgais ceļš uz drošības atjaunošanu Eiropas kontinentā. Mēs esam un būsim ar jums,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Mieriņa akcentēja, ka Zelenska vizīte Latvijā ir arī svarīgs vēstījums mūsu sabiedrībai, kas ikdienā atbalsta Ukrainu.

Ukrainas prezidents sacīja, ka, neraugoties uz to, ka runājam dažādās valodās, mūs vieno kopīgas vērtības, un brīvība mūsu valstīs nozīmē vienu un to pašu. Zelenskis pateicās Latvijas cilvēkiem par to, ka mēs vienmēr esam bijuši Ukrainas un taisnīguma pusē. Briesmīgā, asiņainā kara laikā jūs esat kopā ar mums līdz uzvarai, līdz beigām, sacīja Ukrainas prezidents.

“Mēs, latvieši, esam tauta, kas mīl savu zemi, un esam gatavi uz visu, lai to aizsargātu. Redzam, ka arī ukraiņu dzimtenes mīlestība ir tikpat spēcīga. Tādēļ nešaubos –  jūs noteikti uzvarēsiet,” akcentēja Mieriņa.

Deputāti izcēla Ukrainas valsts noturību, tautas spēku un starptautiskās sabiedrības vienotību kā atslēgu uzvarai pār Krievijas noziedzīgo un vienlīdz gļēvo agresiju. Tostarp akcentēts arī jautājums par nolaupītajiem Ukrainas bērniem, izceļot to kā zemiskāko Krievijas noziegumu. Latvija turpinās nerimstoši cīnīties par to, lai ikviens nolaupītais bērns atgrieztos dzimtenē.

Ukrainas vieta ir brīvības un tiesiskuma telpā Eiropā. Par to skaļi un nepārprotami iestājas gan Ukrainas tauta, gan apliecina Eiropadomes lēmums uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, sacīja Mieriņa, apsveicot Ukrainu ar šo vēsturisko lēmumu. Šogad aprit 20 gadi, kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, un mums pa šo laiku ir uzkrāta zināšanu bagāža, ar ko varam dalīties, lai Ukrainas ceļš uz dalību savienībā būtu vieglāks un līdzenāks. Saeimas delegācija akcentēja, ka Latvija darīs visu, lai Ukraina iestātos arī NATO.

Ar Ukrainas prezidentu parlamentā tikās arī Saeimas Prezidija locekļi, likumdošanas komisiju priekšsēdētāji, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, kā arī deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu vadītājs.

Ukraina var paļauties arī uz turpmāku Latvijas atbalstu, un jaunā militārā atbalsta pakotne dos papildu jaudu, lai apturētu Krieviju un tās īstenotās zvērības. Tā, ceturtdien, 11.janvārī, Ministru kabinetā tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa.

Ministru kabinetā ceturtdien arī parakstīts Latvijas un Ukrainas valdību līgums, kas regulē sadarbību tehniskās un finansiālās palīdzības jomās starp Latviju un Ukrainu. Tāpat parakstīts Ukrainas Stratēģisko nozaru ministrijas un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas kopīgais memorands.

Ministru prezidente tikšanās sākumā uzsvēra: “Prezidenta kungs, Latvija bija, ir un būs kopā ar Ukrainu. Jūsu tauta var paļauties uz turpmāku Latvijas militāro, politisko un finansiālo atbalstu. Mēs esam devuši jums savus solījumus, un mēs tos pildīsim gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā, gan atbalstot jūsu ceļu uz NATO. Mums atbalstīt Ukrainu ir dabīgi, jo Latvija pazīst ļaunumu – esam piedzīvojuši padomju okupācijas režīma zvērības. Diemžēl šis pats ļaunums ir atdzimis šodienas Krievijā. Ukrainas tauta ar apbrīnojamu spēku cīnās, aizsargājot savas mājas un savas ģimenes, vienlaikus arī veicot reformas, lai pievienotos Eiropas Savienībai. Okupantu patriekšana no Ukrainas un Ukrainas eiroatlantiskā integrācija ir mūsu kopīgie mērķi. Latvijas jaunā militārās palīdzības pakotne paredz ieroču, munīcijas, dronu, artilērijas, un ekipējuma piegādi Ukrainai, kā arī karavīru apmācību turpināšanu. Brīvība Ukrainā nozīmē drošību Eiropā un pasaulē. Mēs uzvarēsim, slava Ukrainai!”

Kopš 2022.gada 24.februāra Latvija ir sniegusi dažāda veida atbalstu Ukrainai, ieskaitot militāru, finanšu, rekonstrukcijas un humāno palīdzību. Kopējais atbalsts ir pārsniedzis 600 miljonus eiro. No šīs summas lielāko daļu veido tieši militārais atbalsts. Būtiski, ka šo atbalstu sniegušas ne tikai valsts un pašvaldības iestādes, bet arī sabiedrība kopumā, gan aktīvi iesaistoties dažādās pilsoniskās aktivitātēs, gan ziedojot.

2024.gadā Latvijas budžetā ir paredzēti līdzekļi Ukrainas rekonstrukcijai. To efektīva un lietderīga izlietošana ir uzticēta Ārlietu un Ekonomikas ministrijām. Latvijas Aizsardzības ministrija sagatavojusi militārā atbalsta Ukrainai pakotni 2024.gadam, kurā ietilpst munīcija, ekipējums un karavīru apmācība.

Plānots, ka turpināsies arī Ukrainas karavīru rehabilitācija vismaz tikpat lielā apmērā kā 2023.gadā, kā arī pieredzes apmaiņa medicīnas jomā, tai skaitā mikroķirurģijas un rehabilitācijas jautājumos. Atbalsts Ukrainai turpina būt arī Latvijas starptautisko iemaksu un attīstības sadarbības prioritāte.

Ministru prezidente Zelenskim arī apliecināja, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus, kuri mūsu valstī patvērušies no kara. Kopš 2022.gada marta Latvijā reģistrēti 52 660 Ukrainas civiliedzīvotāji.

Pārrunāta arī turpmākā sankciju politika pret Krieviju, pasākumi pret sankciju politikas apiešanu, iespējas izmantot iesaldētos Krievijas līdzekļus Ukrainas atbalstam, kā arī atbildības pieprasīšana no Krievijas par agresijas noziegumu.

Ministru kabinetā pirms delegāciju tikšanās Latvijas un Ukrainas ārlietu ministri Krišjānis Kariņš un Dmitro Kuleba parakstīja līgumu par tehnisko un finansiālo sadarbību, Latvijai apņemoties turpināt sniegt atbalstu Ukrainai. Līgums paredz radīt tiesiski pamatotu kārtību, lai regulētu sadarbību tehniskās un finansiālās palīdzības jomās starp Latviju un Ukrainu.

Tāpat parakstīts Ukrainas Stratēģisko nozaru ministrijas un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas Saprašanās memorands par aizsardzības un drošības industriju sadarbību. Memorandu parakstīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētaja Elīna Egle un Ukrainas Stratēģisko nozaru ministrijas Ministra vietnieks Eiropas integrācijas jautājumos Sergijs Bojevs. Paredzēts stiprināt Latvijas un Ukrainas aizsardzības industrijas uzņēmumu sadarbību, īpaši bezpilota lidaparātu, sauszemes transportlīdzekļu un citu autonomo platformu, elektroniskās karadarbības risinājumu un citu inovāciju piegādē un ražošanā.

Lasiet arī: Rešetins piepilda senu sapni, oficiāli nomainot uzvārdu

Lasiet arī: Jaunas gotiskā roka šķautnes – HIM līderis Latvijā prezentēs savu soloalbumu 

Lasiet arī: «Gluži kā pieaugušajiem domātu rotaļlietu veikalā» –  iesmej par Putinu, kurš apčamda gurķus

Lasiet arī; «Lai mūsu attiecībās vienmēr būtu pavasaris» – ko kāzās Leldei solīja Aivis Ceriņš

Lasiet arī: Krāpšana un citi iemesli, lai šķirtos  – kāpēc pamet katru no zodiaka zīmēm

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!