Foto: Pixabay

Pagājušajā gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 537 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2022. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,9%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,14 eiro jeb par 11,5%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 119 eiro jeb 72,9% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11,3%, taču, ņemot vērā inflāciju, reālais neto algas pieaugums bija 2,2%.

Vidējā atalgojuma pārmaiņas 2023. gadā ietekmēja valstī noteiktās minimālās algas pieaugums no 500 līdz 620 eiro jeb par 24,0% par pilnas slodzes darbu, kā arī maksimālā neapliekamā minimuma un koeficienta, ko piemēro diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinos, palielinājums.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023. gadā bija 1 225 eiro. Salīdzinot ar 2022. gadu (1 081 eiro), tā pieauga par 13,4%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 905 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem. Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieaudzis straujāk

Pērn mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā (1 553 eiro) bija par 20 eiro lielāka nekā privātajā (1 533 eiro), un tā pieauga straujāk nekā privātajā sektorā – attiecīgi par 13,1% un 11,5%. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 502 eiro jeb par 12,2%.

Pagājušajā gadā vidējā darba samaksa mēnesī lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, valsts pārvaldes un aizsardzības, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, veselības un sociālās aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (993 eiro).

Latgalē vidēji pelna par 37% mazāk nekā Rīgā

Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Vidzemē (13,5%), Latgalē (12,7%) un Pierīgā (12,6%).

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā (1 706 eiro) un Pierīgā (1 505 eiro), savukārt viszemākā – Latgalē (1 083 eiro), kas ir par 37% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir samazinājusies visos reģionos. Lielākais samazinājums bija vērojams Vidzemē (1,5 procentpunkti).

Pērnā gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 610 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,6%. 2023. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 4. ceturksni, straujāk vidējā darba samaksa auga sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā – par 15,0%, bet privātajā sektorā pieaugums bija 10,1%.

Salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 4,0%. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 6,6%, privātajā – 2,7%. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 7,6%.

Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 1 167 eiro, un salīdzinājumā ar 2022. gada 4. ceturksni tā pieauga par 10,6%. Salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, pieaugums bija 3,6%.

Lasiet arī: Pierīgā draugu uzcienāšana ar mammas audzēto marihuānu beidzas ar kriminālprocesu

Lasiet arī: KNAB izmeklēšana Rīgas domē – Vaivods, iespējams, piedāvājis kukuli citai amatpersonai

Lasiet arī: Lielākās pensijas saņēmējs Latvijā saņem 43 000 eiro mēnesī

Lasiet arī: Eksperti: Kara gadījumā aizbēgt no Latvijas, visticamāk, neizdotos

Lasiet arī: VIDEO | Repše: Karš būs. Diemžēl arī Latvijā

Lasiet arī: Komponista Kulakova meita atklāj, kāda bijusi abu pēdējā saruna

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!