Alvis Hermanis. Publicitātes foto

“Kamēr igauņi jau sākuši būvēt betona dzotus 600 metru intervālos, bet mūsu virspavēlnieks ar savu draugu ierēdņu “armiju” izliekas par beigtām zivīm, ir priekšlikums Latvijas robežas militāro nocietinājumu būvi pārņemt tautai un sabiedrībai pašai (par žogu aizmirstam, tas vairs nav aktuāli),” tā vietnē “Facebook” rosina režisors Alvis Hermanis, piebilstot, ka Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir 400 kilometru gara.

“Visa šī 400km garā robeža varētu tikt sadalīta pavisam mazos posmos un par katru no tiem atbildību uzņemtos konkrēta Latvijas pilsēta, rajons, organizācija vai privātā kompānija (iespējams atbildību deleģēt arī pēc citiem principiem),” domā Hermanis.

“Tātad – tranšeju rakšanu un betona dzotu izbūvi mēs, tauta, varētu uzņemties paši. Tā varētu kļūt par lielo Vislatvijas šī pavasara talku. Kas turklāt pie reizes beidzot apvienotu mūsu izjukušo sabiedrību. Pavisam aptuveni rēķinot – 1000 cilvēku jau nu varētu gan uzņemties šopavasar aprīkot 1km garu robežas posmu, lai iebrucējiem būtu max grūti tikt tam cauri,” sociālajā tīklā raksta Hermanis.

“Klau, ja jau visa tauta reiz varēja samest naudu Brīvības piemineklim, tad celtniecības un lauku tehnikai šai gadījumā mēs arī kopā naudu atrastu. Jā, no sava ģimenes budžeta. Iemesls diezgan nopietns. Protams, to visu nevar izdarīt bez armijas un zemessardzes vadītāju instrukcijām.

Ticu, ka privātie zemes īpašnieki pierobežā arī sadarbotos. Jo te jau jautājums pat nav par patriotismu, bet izdzīvošanu.  Ja tādi cilvēki kā, piemēram, Reinis Pozņaks ar domubiedriem ķertos klāt un attīstītu šo ideju, ticu, ka tas nemaz nebūtu tik nereāli, kā tagad izklausās,” teikts režisora ierakstā.

Jau vēstīts, ka Latvijas – Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024. gada beigām, savukārt pārējās infrastruktūras izbūve ir plānota līdz 2025. gadam.

Savukārt uz Latvijas–Baltkrievijas robežas plānots izbūvēt valsts robežas joslu 173 km garumā. Žogu posmos gar publiskajiem ūdeņiem (30 km) plānots pabeigt līdz 2024.gada jūlijam, robežjoslas labiekārtošanu – līdz 2024.gada beigām. Līdz 2024.gada beigām plānots pabeigt trešo kārtu, kas paredz sešu sakaru torņu ar pievedceļiem, kā arī patruļtakas izbūvi 16,7 km garumā.

Lasiet arī: No šodienas var iesniegt gada ienākumu deklarāciju; sistēma jau «uzkārusies»

Lasiet arī: Gaisā virmos emocijas – mīlestības un attiecību horoskops pavasarim

Lasiet arī: JRT pametušais aktieris Lapoška skatītājiem skaidros iemeslus šādam pavērsienam

Lasiet arī: Pirmais klients Lidl atvēršanu Krasta ielā gaidījis kopš pusnakts

Lasiet arī: Trīs zodiaka zīmes, kam ziemas beigas atnesīs milzu laimi

Lasiet arī:  «Atcerēsimies Juri tā, kā viņš būtu gribējis» –  izskanēs lielkoncerts Kulakova piemiņai

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!