Foto: Normunds Mežiņš (Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs)/Flickr
Atsaucoties uz pēdējā laikā informatīvajā telpā izskanējušajām tendenciozajām spekulācijām no dažādiem avotiem par iespējamu apdraudējuma pieaugumu Eiropā, tostarp Latvijā, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) aicina “sabiedrību šādus vēstījumus vērtēt kritiski, nedalīties ar tiem tālāk, lai neatbalstītu krievijas propagandas mašinēriju tās mēģinājumos sēt bailes par iespējamu krievijas uzbrukumu Latvijai vai citai NATO dalībvalstij”.
“krievija, mēģinot uzturēt esošo militāro spēju un tempu turpināt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, jau būtiski samazinājusi savus personāla resursus un bruņojumu Latvijas robežas tuvumā, līdz ar to krievijai nepietiek militārās jaudas un resursu, lai veiktu konvencionālu uzbrukumu pret NATO dalībvalsti,” Latvijas sabiedrībai adresētajā vēstījumā norāda NBS, agresorvalsts nosaukumu apzināti rakstot ar mazo burtu.
Tāpat NBS uzsver, ka “krievijas militārā nespēja gūt uzvaru un milzīgie resursu zaudējumi jau vairāk nekā divus gadus ilgušajā karadarabībā Ukrainā, liecina par tās sistēmisku vājumu un stagnāciju visos tās komandvadības līmeņos. Turklāt, lai krievija uzbruktu kādai no dalībvalstij, ir nepieciešams, lai tiktu izpildīti vairāki priekšnosacījumi un radīta specifiska situācija.” NBS vērš uzmanību, ka šādi priekšnosacījumi nepastāv.
“Jau gandrīz 20 gadus mēs esam pasaulē spēcīgākās alianses dalībvalsts. Uzbrukums mums, nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm, kam sekos nekavējoša reakcija no NATO. Pēdējā laikā Latvijas informatīvajā telpā no Latvijas un ārvalstu dažādiem viedokļu paudējiem izskanējuši populistiskas spekulācijas par mūsu nespēju aizsargāt valsti. Tāpēc mēs aicinām sabiedrību saglabāt vēsu prātu, nedalīties un nepastiprināt šādus vēstījumus – īpaši tādus, ko izplata personas, kuras vairs nedienē bruņotajos spēkos, vai vispār nav bijušas saistītas ar aizsardzības nozari. Daloties ar apšaubāmiem vēstījumiem, šīs personas neapzināti vai apzināti sniedz lāča pakalpojumu krievijas agresīvajiem propagandas vēstījumiem,” uzsvērts NBS izplatītajā paziņojumā.
“Mēs, karavīri un zemessargi, mieru neuzskatām par pašsaprotamu. Tāpat kā lietuvieši un igauņi un citu NATO dalībvalstu karavīri, arī mēs ik dienu gatavojamies karam, lai tā nebūtu. Šis ir mūsu izvēlētais aicinājums un pienākums pret Latviju un atbildība par katru mūsu valsts iedzīvotāju. Tā vietā, lai kārtējo reizi tiražētu populistiskus ierakstus sociālajos medijos, aicinām visiem kopā stiprināt valsts drošību, iestājoties Zemessardzē, valsts aizsardzības dienestā, vai apgūt militārās pamatiemaņas brīvprātīgo rezervistu kursā,” norāda NBS.
“Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga drošības situācijai, kāda tā ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā,” uzsver NBS.
Robežas stiprināšanai tērēs 303 miljonus eiro
Jāpiebilst, ka otrdien, 5.martā, Ministru kabinets apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi – aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.
Aizsardzības nozare no šī gada marta turpinās praktiskus darbus pie austrumu robežas stiprināšanas, tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā ieguldot 303 miljonus eiro, informē Aizsardzības ministrija.
Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.
Tiks izvietoti dažāda tipa šķēršļi, piemēram, prettanku grāvji tiks pastiprināti ar betona blokiem un konstrukcijām, piemēram, ar tā dēvētajiem “pūķa zobiem” un prettanku mīnām. Šķēršļu izvietošana tiks pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus – purvus, mežus un citus dabas objektus.
Vienlaikus pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai. Tāpat tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju – ceļu, dzelzceļu, tiltu – sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.
Kā zināms, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri šī gada janvārī parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Baltijas aizsardzības līnija tiks būvēta koordinēti, taču katra valsts to darīs ar saviem budžeta līdzekļiem.
Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem, norāda ministrijā.
Lasiet arī: «Kariņš domā tikai un vienīgi par sevi» – Viņķele atklāj, ko nespēs piedot ekspremjeram
Lasiet arī: VIDEO | «Ko tu lūr’» – šovu zvaigzne Magone ierakstījusi dziesmu
Lasiet arī: Paukštello: Es esmu pie stingras veselības, ar mani viss ir kārtībā
Lasiet arī: VIDEO | X Faktora zvaigzne Emilija izdod otro singlu un laiž klajā suvenīru līniju
Lasiet arī: Desmit pazīmes, kas liecina, ka tev piemīt dziednieka spējas
Lasiet arī: FOTO | Iespēja kļūt par muižnieku! Izsolē nonākusi Majoru muiža