Evija Geide ar ģimeni. Publicitātes foto

Asinis ir viela, ko zinātne vēl nespēj aizstāt, tādēļ ikviens cilvēks, kurš ārstējas Latvijas slimnīcās vai kuram nepieciešams veikt operāciju, ir atkarīgs no asinsdonoru aktivitātes un atsaucības. Evijas un Anastasijas dzemdību stāsti ir vieni no daudzajiem, kas noslēdzās veiksmīgi, pateicoties aktīviem līdzcilvēkiem, kas nolemj būt asinsdonoriem. 

Evijas stāsts

“Atceros, ka vecmāte man turēja roku un teica: “Viss būs labi. Turies!””, savu dzemdību  stāstu iesāk Evija Geide. Viņai aptuveni divas stundas pēc dzemdībām sākās spēcīga asiņošana, tika zaudēts pusotrs litrs asiņu, tad sekoja bezsamaņa, pulsa zaudēšana, kā rezultātā steidzami tika veikta asins pārliešana.

Evija apzinās, ka šo iespēju – būt par klātesošo mammu Sārai un Sofijai un sievu vīram Jāzepam – dāvājuši asins donori.

Evija atceras, ka otrās meitiņas Sāras nākšana pasaulē bija skaista un viegla – pašas dzemdības noritējušas bez sarežģījumiem. Viņa kopā ar vīru palātā priecājušies par mazulīti, mamma Sāru pabarojusi un tad jutusi, ka kaut kas sāk ļoti intensīvi pilēt uz grīdas. “Tikai nesaki, ka tās ir asinis,” Evija vēl noteikusi vīram. Taču tās bija asinis. Daudz asiņu. Dažu sekunžu laikā palātā ieradušies ārsti. “Jutu, ka tūliņ zaudēšu samaņu, bija ļoti slikti. Viss kā pa miglu. Kaut ko atceros, kaut ko vairs nē. Dzirdēju palātā raudam savu meitiņu. Pie sevis vēl domāju – nē, man jāiztur, es gribu redzēt, kā viņa izaug,” balsij aizlūstot, atceras Evija.

Viņa ir ārkārtīgi pateicīga mediķim par viņu profesionalitāti un spēju zibenīgi rīkoties. “Turklāt tik aizkustinoši bija tie mirkļi, kad ārsti ne tikai sevi apliecināja, veicot tiešos pienākumus, bet arī paradīja, cik iejūtīgi spēj būt. Manu roku turēja vecmāte un uzmundrināja. Arī pēc pamošanās viņa turēja manu roku un smaidot sacīja: “Es taču teicu, ka viss būs kārtībā!” Tās ir neaizmirstas sajūtas,” uzsver Evija.

Viņa stāsta, ka arī pirmajās dzemdībās bijuši lieli asins zudumi, taču tad organisms labāk spēja sadzīvot ar šo faktu. “Ārsti sacīja, ka arī nākamajās dzemdībās var atkārtoties identisks scenārijs, tāpēc es uzskatu – trešo reizi vairs neriskēsim. Man ir divas brīnišķīgas meitas un jāsaka liels paldies asins ziedotājiem, jo pateicoties viņiem es varu būt kopā ar savu ģimeni, izbaudīt, ko nozīmē bezizmēra mammas mīlestība – dot to saviem tuvākajiem un saņemt pretī. Abas manas dzemdību pieredzes ir kā atgādinājums, cik svarīga un nepieciešama ir donoru kustība,” secina Evija, aicinot ikvienu, kam medicīniskās indikācija atļauj, kļūt par donoru.

Anastasijas stāsts

Anastasija Ždanova ir laimīga mamma savam teju četrus gadus vecajam dēlam Hugo. Taču viņu pirmās satikšanās prieku aizēnoja neplānoti izaicinājumi – dzemdībās radās sarežģījumi, bija nepieciešama steidzama asins pārliešana. Slimnīcai bija vajadzīgās asins rezerves un netika pazaudētas tik svarīgās minūtes dzīvības glābšanā.

Anastasija stāsta, ka dzemdības bijušas ar komplikācijām, tika izlemts veikt akūtu ķeizargriezienu. Taču operācijas laikā sākās spēcīga dzemdes asiņošana. Sākotnēji visi pūliņi to apturēt izrādījās velti. Zaudēts bija ļoti daudz asiņu, mediķiem vajadzēja rīkoties nekavējoties. Lai glābtu jaunās māmiņas dzīvību, ārsti veica asins pārliešanu. Šo faktu Anastasija uzzināja vien brīdī, kad viņa modās no narkozes. “Biju bezsamaņā, visu notikumu gaitu man vēlāk atstāstīja ārsti,” atceras Anastasija.

Kopā ar mazuli viņa Rīgas Dzemdību namā pavadīja nedēļu: antibiotiku kurss, asins analīžu veikšana – tobrīd tā bija Anastasijas ikdiena, jo bija jāpārliecinās, ka organismā nav iekļuvusi kāda infekcija. Taču tad, kad asins aina iekļāvās normas robežās, sieviete ar dēlu varēja doties mājup.

“Kāds asinsdonors man izglāba dzīvību un veselību,” aizdomājas sieviete, izsakot pateicību
ikvienam, kas izšķiras par šādu empātisku soli. Arī viņa pati vēlas kļūt par asinsdonori, taču visi līdzšinējie mēģinājumi bijuši nesekmīgi, jo kādas no indikācijām liegušas to darīt, piemēram, nepietiekams svars. “Ļoti aktīvs asinsdonors ir mans tētis. Pati strādāju personālvadībā, tāpēc caur dažādām kampaņām mēģinu uzrunāt kolēģus nodot asinis. Manuprāt, asins nodošana ir mazs ieguldījums, bet ar ļoti lielu pievienoto vērtību – dzīvības vērtību. Iespējams, daļā sabiedrības ir vēl daudz nezināmā par šo procesu un tāpēc rodas bailes, stereotipi, maldīgi pieņēmumi. Iedrošinājuma stāsti varbūt šo donoru kustību varētu veicināt,” uzskata Anastasija

Katru dienu valstī tiek izsniegtas vidēji 140 eritrocītu masas devas. Latvijā asinis viena gada laikā ziedo aptuveni 20 tūkstoši cilvēki, bet kopējais donoru skaits ir aptuveni 40 tūkstoši cilvēku. Sabiedrībai novecojot, samazinās arī potenciālo asins donoru loks. Donoru vidējais vecums Latvijā pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par trīs gadiem: 2021. gadā tas bija 36,93 gadi, šogad – 38,35 gadi. Pērn tikai katrs piektais asinsdonors bija vecumā no 18 līdz
25 gadiem.

Lai pulcinātu asins ziedotāju kustībai jaunus donorus un atgādinātu, cik vitāli svarīgi ir asins krājumi dzīvību glābšanā, Valsts asinsdonoru centrs (VADC) uzsācis informatīvi izglītojošu kampaņu “Supervaronis? Jā! Ikviens no mums!”.  Līdz ar šo kampaņu  VADC uzsācis kārtējo darba ciklu jaunu donoru piesaistei, kam jānodrošina arī turpmāka Latvijas asinsdonoru kustības ilgtspēja un asinskrājumu drošība ilgtermiņā.

Lasiet arī: Trīs zodiaka zīmes, kuru pārstāves savaldzinās jebkuru vīrieti

Lasiet arī: Bez pārsteigumiem ar iepriekš paredzami – Krievijas prezidenta «vēlēšanās» uzvar Putins

Lasiet arī: Purvciemā demontēs tirdzniecības centra Minska izkārtni

Lasiet arī: Rīgas apkaimēs strauji audzis Krievijas agresiju atbalstošu incidentu skaits

Lasiet arī: Latvijas veikalos sāk tirgot 3D drukātas «zivis» – ar ko tās atšķiras no nozvejotajām

Lasiet arī:  Magone: Mans mērķis ir Dziesmusvētki – gribu, lai kori dzied manu dziesmu

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!