Vladimirs Putins. Foto: Instagram @russian_kremlin

Saskaņā ar izmaiņām Krievijas konstitūcijā, kas tika pieņemtas 2020. gadā, Vladimirs Putins, kurš nupat kārtējo reizi “pārvēlēts” par Krievijas prezidentu, varētu valdīt vēl divus termiņus – līdz 2036. gadam, kad viņam būs jau 84 gadi.

“Uzvarējis” vēlēšanās uz jaunu sešu gadu termiņu, Vladimirs Putins ir ceļā uz to, lai kļūtu par vecāko Krievijas līderi, kas jebkad bijis prezidenta amatā. Ja viņš paliks pie varas līdz 2028. gada oktobrim, kad viņam apritēs 76 gadi, tad apsteigs bijušo padomju līderi Leonīdu Brežņevu kā Kremļa vecāko saimnieku. Savukārt, ja viņš 2030. gadā tiks pārvēlēts uz jaunu pilnvaru termiņu, Putins apsteigs arī Josifu Staļinu, kurš amatā atradies visilgāk, atzīmē The Times.

Krievu vidējais dzīves ilgums ir 64 gadi. Lai gan Putins bauda pasaules līmeņa medicīnisko aprūpi un regulāri vingro, daudzi viņa ienaidnieki cer uz diktatora nāvi. Ja Putins mirs būdams prezidenta amatā, prezidentūra uz laiku pāries premjerministra rokās. Šo amatu šobrīd ieņem bijušais nodokļu inspektors Mihails Mišustins.

Putina sabiedrotie pauž pārliecību, ka viņa mantojums dzīvos tālāk, taču, kā Putina sabiedrotie un ienaidnieki ļoti labi saprot, garantiju tam nav. 1956. gadā, trīs gadus pēc Staļina nāves, viņa pēctecis Ņikita Hruščovs Komunistiskās partijas kongresā teica runu, kritizējot Staļina personības kultu un īstenoto politiku. Minētajai runai sekoja “destaļinizācijas” programma, kas ietvēra pieminekļu novākšanu, ielu pārdēvēšanu un Staļina līķa izņemšanu no mauzoleja Sarkanajā laukumā, kur tas tika novietots blakus balzamētajam Vladimira Ļeņina līķim.

Staļina reputācija strauji pieauga pēc Putina nākšanas pie varas 2000. gadā.

Kā zināms, Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija pabeigusi balsu skaitīšanu Krievijas “prezidenta vēlēšanās”, kurās nepiedalījās neviens opozīcijas kandidāts. Tādējādi tiek apgalvots, ka Krievijas Centrālajai vēlēšanu komisijai 140 miljonu iedzīvotāju valstī izdevies saskaitīt visas balsis nepilnu 24 stundu laikā. Balstoties uz 100% protokolu apstrādes rezultātiem, Vladimirs Putins “vēlēšanās” ieguvis 87,28% balsu.

Skandalozi fakti un incidenti

Vladimirs Putins, kurš kārtējo reizi “uzvarēja” Krievijas prezidenta vēlēšanās, savu karjeru sāka kā Valsts drošības komitejas (VDK) aģents padomju Austrumvācijā. Sky News ir apkopojis viņa ilgās valdīšanas svarīgākos notikumus un dažus incidentus, kas apdraudējuši viņa varu.

Vladimirs Putins dzimis 1952. gada 7. oktobrī Ļeņingradā (mūsdienu Sanktpēterburgā). Viņam bija divi brāļi, kuri nomira pirms viņa dzimšanas.

Darbs VDK

Pēc mediju ziņotā, pēc Ļeņingradas Valsts universitātes absolvēšanas 1975. gadā Putins nekavējoties iestājās padomju izlūkdienestā, kas plašāk pazīstams kā VDK. 1985. gadā Putins tika nosūtīts uz Drēzdeni, kur viņš vervēja austrumvāciešus spiegošananai Rietumos. Pēc neapstiprinātām ziņām, Putins astoņdesmitajos gados strādāja arī Jaunzēlandē. Viņš tika atsaukts uz Ļeņingradu 1990. gadā.

Jeļcina favorīts

Pēc tam Putins kļuva par viena no saviem bijušajiem tiesību zinātņu profesoriem Anatolija Sobčaka padomnieku, kurš pēc tam no darba aizgāja, lai kļūtu par Ļeņingradas pilsētas domes priekšsēdētāju. 1996. gadā Putins pārcēlās uz Maskavu un sāka strādāt Kremlī, kur 1998. gadā tika iecelts par VDK pēcteces – Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) priekšsēdētāju.

Tikai gadu vēlāk prezidents Boriss Jeļcins iecēla viņu par vienu no pirmajiem Krievijas premjerministra vietniekiem un pēc tam par premjerministra pienākumu izpildītāju. Kad Jeļcins atkāpās no amata, Putins tika iecelts par prezidenta pienākumu izpildītāju un oficiāli ievēlēts par prezidentu 2000. gada martā.

Zemūdenes “Kursk” katastrofa

Tikai dažus mēnešus pirms kļūšanas par prezidentu Putins tika kritizēts par zemūdenes “Kursk” katastrofu 2000. gada 12. augustā, kas prasīja visu 118 apkalpes locekļu dzīvību un izraisīja starptautisku rezonansi. Uzzinājis par traģēdiju, Putins nolēma turpināt atvaļinājumu Sočos, tā vietā, lai nekavējoties pieņemtu starptautisko palīdzību.

Traģēdija Maskavas teātrī

2020. gada 23. oktobrī Maskavas teātrī Dubrovkā 40 čečenu kaujinieki sagrāba 912 ķīlniekus. Trīs dienas vēlāk specvienības iebruka telpās pēc tam, kad zālē tika iepludināta nezināma gāze, kura nogalināja visus kaujiniekus, kā arī 130 ķīlniekus, tostarp ārzemniekus.

Žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavība

2006. gada 7. oktobrī — prezidenta Putina dzimšanas dienā — savas mājas vestibilā tika nošauta žurnāliste Anna Poļitkovska. Pirms nāves viņa atklāja korupciju Krievijas armijā un militārpersonu uzvedību Čečenijā. Slepkavība izraisīja apgalvojumus, ka Putins nav darījis pietiekami daudz, lai aizsargātu medijus.

Aleksandra Ļitviņenko nāve

2006. gada novembrī, pēc tikšanās ar diviem bijušajiem VDK aģentiem Londonas viesnīcā, Lielbritānijā saslima bijušais VDK aģents, kurš nomira smagā nāvē pēc saindēšanās ar tēju, kas satur poloniju 210, retu un ļoti spēcīgu radioaktīvo izotopu. Smagi slimais Ļitviņenko apsūdzēja Putinu viņa slepkavības pasūtīšanā.

Krimas aneksija

2014. gada februārī vairākas militārās bāzes Krimā, tostarp Ukrainas Jūras spēku štābu Sevastopolē, ieņēma prokrieviskie spēki. Toreiz Putins kā prezidents parakstīja vienošanos par pussalas pievienošanu Krievijai, rīkojot par šo jautājumu referendumu. Līdzīgi scenāriji tika praktizēti Doņeckas un Luhanskas apgabalos.

Saindēšanās Lielbritānijas ielās

Bijušais Krievijas spiegs Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija 2018. gada martā Lielbritānijā tika saindēti ar padomju laikā ražoto nervus paralizējošo vielu “Novičok”. Viņi smagā stāvoklī ievietoti slimnīcā, bet pēc tam izrakstīti. Kremlis savu saistību ar uzbrukumu noliedza.

Alekseja Navaļnija nāve

Prezidentu Putinu raksturo viņa centieni apspiest opozīciju, jo īpaši viņa cīņa ar skaļo kritiķi un opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju. Korupcijas apkarošanas aktīvists organizēja demonstrācijas pret valdību un prezidentu Putinu. 2020. gada augustā viņš zaudēja samaņu, atrodoties iekšzemes lidojumā Krievijā. Pēc atveseļošanās Vācijā Navaļnijs atgriezās Krievijā, lai turpinātu cīņu, bet tika ieslodzīts apšaubāmu apsūdzību dēļ. 2024. gada februārī viņš nomira kolonijā Krievijas Tālajos Ziemeļos.

Pilna mēroga iebrukums Ukrainā

2022, gada februārī pēc vairāku nedēļu ilgas Krievijas spēku izvietošanas pie Ukrainas robežām Putins pavēlēja veikt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Cerības uz ātru trīs dienu karu un Kijvas krišanu ātri izzuda, karam ilgstot jau vairāk nekā divus gadus.

Krievijas prezidenta vēlēšanas

Krievijas prezidenta vēlēšanās 2024. gada martā “uzvarēja” Putins, iegūstot vēl vienu sešu gadu termiņu. Pazīstamākais Krievijas pretkara politiķis Boriss Nadeždins vēlēšanās nedrīkstēja piedalīties. Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija informē, ka pabeigusi balsu skaitīšanu Krievijas “prezidenta vēlēšanās”, kurās nepiedalījās neviens opozīcijas kandidāts. Tādējādi tiek apgalvots, ka Krievijas Centrālajai vēlēšanu komisijai 140 miljonu iedzīvotāju valstī izdevies saskaitīt visas balsis nepilnu 24 stundu laikā. Balstoties uz 100% protokolu apstrādes rezultātiem, Vladimirs Putins “vēlēšanās” ieguvis 87,28% balsu.

Lasiet arī: Trīs zodiaka zīmes, kuru pārstāves savaldzinās jebkuru vīrieti

Lasiet arī: Bez pārsteigumiem ar iepriekš paredzami – Krievijas prezidenta «vēlēšanās» uzvar Putins