Publicitātes foto

Nozares profesionāļi nākuši klajā ar aicinājumu atstāt Mežotnes pils ansambli valsts īpašumā un attīstīt tajā muzeju, līdzīgu Rundāles un Bauskas pils muzejiem, optimālā variantā to saredzot Rundāles pils muzeja filiāles statusā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājuši Mežotnes pils nomas tiesību izsoli viesnīcas kompleksa attīstīšanas, tūrisma un viesmīlības pakalpojumu nodrošināšanas vajadzībām, bet sabiedrībā plašu neapmierinātības vilni radījusi izskanējusī ziņa, ka neveiksmīgas izsolīšanas gadījumā iespējama pils pārdošana.

“Šobrīd svarīgākais valsts kultūras un sabiedrības nākotnes vārdā ir panākt šī lēmuma par pārdošanu pārskatīšanu,” atklātā vēstulē par iespējamo Mežotnes pils ansambļa statusa maiņu norāda tās autori.  Vēstuli parakstījuši bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, mākslas vēsturnieks, heraldikas, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālists un iniciators, gleznotājs, vairāku grāmatu autors, sabiedriskais darbinieks, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris Dr.h.c.art. Imants Lancmanis, Rundāles pils muzeja direktore Dr. art. Laura Lūse, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, mūziķis, Mūzikas un mākslas centra “Ceplis” īpašnieks Rodrigo Fomins, Mazās Mežotnes pils īpašniece un Pētera Vaska fonda vadītāja Regīna Deičmane, Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs, Bauskas novada izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Raitis Ābelnieks un vēsturnieks, mākslas zinātnieks Dainis Bruģis. Vēstule adresēta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Ministru prezidentei Evikai Siliņai, finanšu ministram Arvilam Ašeradenam, kultūras ministrei Agnesei Loginai, “Valsts nekustamo īpašumu” valdes loceklim Andrim Vārnam un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājam Jurim Dambim.

“Šī objekta vēsture pēc Pirmā pasaules kara nav bijusi labvēlīga. Pils 20.gadsimta 20.-30. gados bija pārvērsta par lauksaimniecības skolu, Otrā pasaules kara laikā daļēji sagrauta, un, līdz 1959.gadam stāvot drupās, zaudēja lielu daļu autentisko vērtību. Lai arī 20.gadsimta 70.-80. gados augstā līmenī atjaunotā telpu mākslinieciskā apdare ļautu pilī veidot muzeju jau tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, ekonomiski sarežģītajos apstākļos tika nolemts to izmantot komerciāliem mērķiem. 2000.-2001. gadā veiktās ēkas renovācijas laikā pils jau apzināti tika pārvērsta izklaides industrijas objektā, kas kļuva par nopietnu šķērsli pils kā arhitektūras, interjera un kultūrvēstures objekta baudīšanai.

Pils apsaimniekotāja – valsts SIA “Mežotnes pils” apņemšanās pakāpeniski investēt pils līmenim atbilstošu interjera priekšmetu iegādē, kā arī garantēt šeit eksponēto autentisko priekšmetu drošību, nesekmējās. Tūristi, kas ieradās Mežotnē, bija spiesti baudīt sadzīvisku pasākumu atmosfēru. Uzņēmums ilgtermiņā nesa tikai zaudējumus, kā rezultātā 2017.gadā jau reiz tika izsolītas pils ansambļa nomas tiesības. Arī šis eksperiments izrādījās neveiksmīgs, un kopš 2021.gada pils stāv tukša un sabiedrībai nepieejama,” teikts vēstulē.

“Tagad, kad pili, parku un pagalma apbūvi veidojošās ēkas no jauna paredzēts iznomāt vai pat atsavināt, pastāv risks sabiedrības kontroli pār šo objektu zaudēt uz visiem laikiem, kas, ņemot vērā celtnes izcilās kvalitātes, ir pilnīgi nepieļaujami.

Pirmkārt, 18. un 19.gadsimta mijā celtā pils iemieso slavenā itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi (1744-1817) ieceri, kuru tikai nedaudz koriģējis no Saksijas Kurzemē ieceļojušais būvmeistars Johans Georgs Ādams Berlics (1753-1837). Pils arhitektūra ir agrākais kolonnu portika būves piemērs Latvijas piļu arhitektūrā, un tās arhitektoniski mākslinieciskā vērtība salīdzināma ar netālo Rundāles pili.

Otrkārt, unikāla un tam laikam neordināra ir pils iekšējā apdare, kurā veiktajiem stukas, glezniecības un mākslīgā marmora darbiem Latvijā nav līdzvērtīgu. Tas pats attiecas uz pils autentisko iekārtu, kuras saglabājušies priekšmeti, kas tagad glabājas Rundāles pils muzejā, apliecina visaugstākos kvalitātes standartus, kā arī tēlotājas mākslas darbiem, tostarp īpašnieku portretiem. Tos gleznojuši visā pasaulē pazīstami mākslinieki, starp kuriem jāpiemin, piemēram, slavenais austriešu portretists Johans Baptists Lampe, Jaunāko (1775-1837) un izcilais krievu reālisma skolas pārstāvis Ivans Kramskojs (1837-1887). Rundāles pils muzejā glabājas arī vairākas Mežotnes pils marmora skulptūras un monumentāls ampīra stila pulkstenis, kas 1829.gadā Pēterburgā izstādē ieguva zelta medaļu un kuru tolaik iegādājās Mežotnes īpašnieks firsts Johans Līvens. Šie un citi mākslas darbi, kas atradušies Mežotnes pilī, varētu tajā atgriezties, veidojot pamatu izcilas interjera ekspozīcijas izveidei.

Treškārt, pili ietver ļoti prasmīgi izplānots un labi saglabāts ainavu parks, kas pat šobrīd, zaudējis vairākus skaistus paviljonus, uzskatāms par izcilāko šāda veida muižas parku visā Latvijā. Rūpīgi izkoptam un papildinātam ar zudušajām būvēm, parkam ir potenciāls kļūt par spilgtāko sava laika parka kultūras paraugu pat daudz plašākā areālā.

Vēl viens būtisks iemels muzeja veidošanai ir Mežotnes muižas īpašnieku firstu Līvenu dzimta, kuras pārstāvji, sākot ar Katrīnas II mazbērnu audzinātāju Šarloti fon Līvenu (1743-1828), iegājuši Eiropas vēsturē. Vairāki šīs dzimtas locekļi – ģenerāļi un diplomāti – pazīstami tālu aiz Latvijas robežām, bet pēdējā muižas īpašnieka Anatola Līvena (1873-1937) vārds ierakstīts arī mūsu atbrīvošanas kara vēsturē, palīdzot Latviju atbrīvot no boļševikiem. Šī cilvēka morālās īpašības, nekad neliedzot palīdzību muižas ļaudīm, spēja bez kurnēšanas samierināties ar iespaidīgo īpašumu zaudēšanu, kā arī organiskā integrēšanās latviešu sabiedrībā pelnījusi visdziļāko cieņu, ko nodemonstrēja arī viņa bēru diena ar daudzu vietējo iedzīvotāju un Latvijas armijas pārstāvja ģenerāļa Ludviga Bolšteina piedalīšanos,” uzsvērts vēstulē.

Minētie argumenti pēc šīs vēstules parakstītāju domām ir pietiekami, lai Mežotnes ansambli saglabātu valsts īpašumā kā suverēnu muzeju vai Rundāles pils muzeja filiāli. Par to, ka tas ar laiku kļūs par vienu no apmeklētākajiem muzejiem Latvijā, ļauj nešaubīties gan tā tuvums jau esošajiem līdzīga profila muzejiem Rundālē un Bauskā, gan Bauskas novada pašvaldības paveiktais Lielupes pretējā krastā, kur jau gadiem tiek kopta Mežotnes pilskalna un senpilsētas teritorija un atjaunota Otrajā pasaules karā sagrautā Mežotnes baznīca.

Jau vēstīts, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājis Mežotnes pils izsoli viesnīcas kompleksa attīstīšanas, tūrisma un viesmīlības pakalpojumu nodrošināšanas vajadzībām.

VNĪ pārstāvis Andris Vārna norāda: “Mežotnes pils iznomāšanas mērķis ir radīt vērtību gan vietējai kopienai, gan tūristiem, nodrošinot, ka  Mežotnes pils, gādīga nomnieka rokās, atgūs savu kādreizējo spozmi. Mežotnes pilij ir īpaša vēsturiska aura un pils kompleksa potenciāls ir plašs un daudzveidīgs. Ņemot vērā tā vēsturisko nozīmi un ainavisko pievilcību, labākais un efektīvākais izmantojums būtu tūrisma un rekreācijas jomā, kas savukārt veicinātu tūrisma attīstību un piesaistītu arī citas investīcijas šajā reģionā. Ja Mežotnes pils kompleksu neizdosies iznomāt, nekustamais īpašums tiks atsavināts.”

Mežotnes pils ir izcils klasicisma arhitektūras piemērs. Tā atrodas Mežotnes pagastā, Bauskas novadā, 10 km attālumā no Bauskas. To papildina ne tikai arhitektūras krāšņums, bet arī harmoniskā ainava apkārtējā teritorijā, kas ietver skaistu parku un Lielupes upi. Pils komplekss ietver ne tikai pašu pili, bet arī plašu teritoriju, kas iekļauta dabas parka “Bauska” sastāvā. Aptuveni 15 hektāri no šīs zemes ir daļa no dabas parka, savukārt pārējā teritorija, kas sastāv no aptuveni 74,5 hektāriem, ietilpst ainavu aizsardzības zonā.

Saskaņā ar izsoles noteikumiem, iznomājamais objekts ietver zemes teritoriju 15,0969 ha platībā, Mežotnes pili 2117,8 m2 platībā, administratīvo ēku 1813,3 m2 platībā, sporta zāli 646,5  m2 platībā, kā arī citus teritorijas elementus, tostarp ēku pamatus, laukus, ceļus, strūklakas baseinu un citus objektus.

Nomas tiesību izsoles sākuma maksa noteikta 1441,42 eiro mēnesī. Papildus nomas maksai noteikti šādi maksājumi: apsaimniekošana 2627,1 eiro mēnesī, nekustamā īpašuma nodoklis 117,66 eiro mēnesī, apdrošināšana 85,01 eiro mēnesī, zemes noma 37,22 eiro mēnesī.

Pils komplekss tiek iznomāts ar tajā esošo kustamo mantu – interjera priekšmetiem, mēbelēm, nomnieka pienākums to saglabāt visā līguma laikā. Līguma darbības termiņš ir plānots uz 30 gadiem, un nomas tiesību izsoles nodrošinājuma nauda ir 10 000 eiro.

Nomas līgumā paredzēts, ka nomniekam jāuzņemas veikt VNĪ noteiktos, nekustamajam īpašumam nepieciešamos būvdarbus, kas jāpabeidz 32 mēnešu laikā, kā arī jānodrošina īpašuma uzturēšanu un tehnisko stāvokli visā nomas līguma laikā. Ar noteikto būvdarbu sarakstu var iepazīties nomas sludinājuma publikācijā. Turklāt nomniekam būs jāiesniedz līguma saistību izpildes nodrošinājums – bankas garantija par 50 000 eiro summu, jāapdrošina civiltiesiskā atbildība un jānodrošina būvniecības spēkā esoša visu risku apdrošināšana.

Šobrīd VNĪ nodrošina Mežotnes pils ēkas pārvaldību un uzturēšanu minimālā sastāvā, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt racionālu un saimnieciski pamatotu ieguldījumu veikšanu pilī un tās teritorijā. Šajā kontekstā ziemas sezonā pils telpās tiek uzturēta temperatūra 10 – 15 grādu robežās, un siltumenerģijas piegādi Mežotnes pils kompleksa ēkām nodrošina Zemnieku saimniecība “Priežmales”.

Tehniskās apsardzes pakalpojumu nodrošināšanai VNĪ ir noslēgusi līgumu ar SIA “AB Security Solution”. Šie pasākumi tiek veikti, lai garantētu nekustamā īpašuma drošību un kvalitatīvu uzraudzību, ņemot vērā objekta nozīmi un tā vēsturisko vērtību.

2023.gadā Mežotnes pils kompleksa apsaimniekošanu un uzturēšanu VNĪ realizēja, iztērējot 45 830 eiro, papildus par komunālajiem maksājumiem – 32 800 eiro. Šīs izmaksas galvenokārt bija saistītas ar nekustamā īpašuma nodokļa segšanu, pils kompleksa teritorijas uzkopšanu, zāles pļaušanu, koku apzāģēšanu, lūzušo koku aizvākšanu, infrastruktūras uzturēšanu, tostarp koka laipu atjaunošanu, kā arī ēku inženierkomunikāciju uzturēšanu un apsardzes nodrošināšanu.

Lasiet arī: Sasniedzot 50 gadu slieksni, uzņēmēja Marika Ģederte nomaina uzvārdu

Lasiet arī: «Mēs turpinājām turpat, kur beidzām,» – Rūta Gorkša par Mārča sānsoļiem un līdzatkarību

Lasiet arī: Apbedīšanas birojs un kopīga partija – kas ir sieviete, kuras vārdu min Lasmaņa draiskošanās skandālā

Lasiet arī: FOTO | Sabiedrības krējums pulcējas uz Ēķa jaunās filmas pirmizrādi

Lasiet arī: Lelde Ceriņa pieredz kultūršoku un pagaršo ļoti apšaubāmas izcelsmes lietas

Lasiet arī:  Kariņš: Atstāju darbu valdībā ar lepnuma un goda sajūtu

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!