Foto: Rīta kafija

Saskaņā ar HOLAS 3 ziņojumu, Baltijas jūra šobrīd ir sliktā ekoloģiskā stāvoklī, un ir nepieciešama nekavējoša rīcība, lai sasniegtu izvērstos mērķus un uzlabotu jūras vides stāvokli. Gandrīz visos jūras apgabalos zivju populācijas ir apdraudētas, un komerciālo zivju krājumi ir nestabili.

Vietām ir izjaukts dabiskais barības tīkls. Masveidīga dažādu sugu aļģu augšana, ko izraisījusi pārmērīga barības vielu nonākšana ūdenī, ir novedusi pie skābekļa trūkuma, ūdens caurredzamības samazināšanās un plašu mirušo zonu veidošanās – jau viena trešdaļa Baltijas jūras ir mirusi. Klimata pārmaiņas pastiprina šos tiešos draudus bioloģiskajai daudzveidībai: Baltijas jūra ir sasilusi straujāk nekā jebkura cita jūra uz planētas, informē Pasaules Dabas fonds.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā notika Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) ministru sanāksme, kurā tika parakstīta deklarācija, kas apstiprināja HELCOM Eiropas Savienības dalībvalstu apņemšanos turpināt aizsargāt un uzlabot Baltijas jūras vides stāvokli. Pasaules Dabas Fonds (WWF) šajā sanāksmē uzsvēra ievērojamo kavēšanos Baltijas jūras rīcības plāna ieviešanā un aicināja ministrus paātrināt rīcību Baltijas jūras aizsardzībai.

Ministru sarunās galvenais uzsvars tika likts uz Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanu un prioritāšu noteikšanu, pamatojoties uz jaunajām atziņām, kas gūtas no visaptverošā jūras vides stāvokļa novērtējuma – HOLAS 3.

Pasaules Dabas Fonda (WWF) Baltijas jūras programmas direktore Johanna Foksa (Johanna Fox) HELCOM ministru sanāksmē uzsvēra WWF bažas par ievērojamo kavēšanos Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanā un atgādināja Baltijas jūras lēmumu pieņēmējiem, ka viņu pienākums ir pastiprināt rīcību un nodrošināt, lai Baltijas jūras ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana kļūtu par dalībvalstu prioritāti – gan finansiāli, gan juridiski.

Viens no jautājumiem, kas tika īpaši apspriests HELCOM ministru sanāksmē, bija situācija Baltijas jūrā ar Krievijas kuģu ēnu floti. Šobrīd Krievija, izmantojot Baltijas jūras telpu transportam, uzpilda savus kuģus jūrā, nevis ostās. Kuģi tiek uzpildīti pie Gotlandes salas, Zviedrijas teritorijā, bet šos pakalpojumus nodrošina Latvijas uzņēmums “Fast Bunkering”. Tas var radīt augstus vides risku, jo daudzi no šiem kuģiem, kuri tiek uzpildīti, ir sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī nav apdrošināti. Ja notiktu naftas noplūde, tā varētu radīt būtisku kaitējumu jau tā jutīgajai Baltijas jūras ekosistēmai. Ņemot vērā, ka kuģi nav apdrošināti, tas arī nozīmētu, ka nebūtu, kas sedz izdevumus par naftas noplūdes savākšanas darbiem, kā arī kompensācijas par nodarīto kaitējumu videi. Tās būtu jāsedz dalībvalstij, kurā šis negadījums būtu noticis. Baltijas jūru, izņemot daļu no Krievijas ūdeņiem, Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO) ir atzinusi par īpaši jutīgu jūras zonu, kas nozīmē, ka šo degvielas uzpildes praksi jūrā vajadzētu nekavējoties izbeigt. Tāpat, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvijas valdībai būtu nepieciešams izvērtēt, vai šāda veida komercprakse nepārkāpj Eiropas sankciju nosacījumus, piedāvājot šos pakalpojumus Krievijas ēnu flotei. Ņemot vērā HELCOM ministru sanāksmē izteiktās bažas no citu valstu ministriem, Pasaules Dabas Fonds (WWF) aicina Latviju steidzami risināt šo jautājumu.

Lasiet arī: Nedēļas izskaņā atkal pakāpeniski kļūs vēsāk

Lasiet arī:  Nākamgad tiks pārceltas divas darba dienas

Lasiet arī: FOTO & VIDEO | Piedaloties valsts amatpersonām, Rīgas pils Svētā Gara tornī paceļ ES karogu

Lasiet arī: No 1. maija atsevišķos ceļu posmos palielinās maksimālo atļauto ātrumu

Lasiet arī: Paplašini apvāršņus! Ko nesīs Marss Auna zīmē no 30. aprīļa līdz 10. jūnijam

Lasiet arī: FOTO & VIDEO: Rinkēvičs viesojas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!