Publicitātes foto

Lai pārbaudītu Salaspils kultūras nama “Enerģētiķis” jumta nesošo konstrukciju noturību, būvuzņēmums “Pro Dev” veica 20 stundas garus divu kopņu slogošanas eksperimentus. Izmēģinājuma rezultāti vēl tiek apkopoti, taču mērījumi skaidri parādīja konstrukciju noturību, informē SIA “Pro Dev” Būvniecības nodaļas vadītājs Mārtiņš Korņējevs. 

“Pirms daudzām desmitgadēm celtu sabiedrisko ēku pārbūve atbilstoši šodienas vajadzībām kļūst aizvien populārāka. Tas ir gan racionāli, jo ļauj saglabāt kultūras mantojumu, gan arī ilgtspējīgi, jo atkārtoti tiek izmantotas jau uzceltās būvkonstrukcijas. Arhitekti ir radījuši brīnišķīgu “Enerģētiķa” renovācijas projektu, taču ēka ir ļoti nolietota, nav nopietni remontēta, tās stāvokli nav uzlabojusi arī iepriekš neveiksmīgi iesāktā rekonstrukcija. Tādēļ mums bija jāpārliecinās praktiski, vai projekts tehniski ir īstenojams iecerētajā veidā, vai arī ir jādomā citi risinājumi,” skaidro Korņējevs.

Kultūras nama jumta nestspēja tika pārbaudīta, atbilstoši iepriekš izstrādātai programmai slogojot divas kopnes (divslīpu dzelzsbetona sijas) ar smilšu maisiem un ar ASV pasūtītiem tenzometriem un datu logeriem, mērot konstrukciju pārvienojumus un deformācijas (izlieci).

Uz jumta noteiktā formā un kārtībā tika izvietoti 185 smilšu maisi, katrs 565 kg smags. 20 stundas garā eksperimenta sagatavošanai bija nepieciešama aptuveni nedēļa, tajā iesaistījās gan būvdarbu pasūtītājs – Salaspils novada dome, gan konstruktori, gan arī galvenā būvdarbu veicēja darbinieki. Lai iegūtu datus pētniecībai, eksperimentā līdzdarbojās vairāki Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki un studenti.

“Mēs labprāt iesaistāmies šādos “lauka” eksperimentos, jo tie notiek salīdzinoši reti. Pētniekiem tie ir ļoti interesanti, jo realitātē redzam konstrukciju uzvedību dažādos slogošanas posmos. Konkrētajā gadījumā rezultāti bija absolūti sagaidāmi, šīs ir tipveida saliekamā dzelzsbetona konstrukcijas – augstas nestspējas sijas, kas ir sastopamas daudzviet bijušās Padomju savienības teritorijā. Salaspils kultūras nama konstrukcijām nav mehānisku bojājumu, un tās ir atbilstošas būvprojektā paredzēto slodžu uzņemšanai,” stāsta RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes docente, Būvniecības inženierzinātņu institūta pētniece Sanita Rubene.

Pētniece atzīst, ka jautājums par to, kā optimāli pārbaudīt reālo būvkonstrukciju noturību ir svarīgs, virzoties uz ilgtspējīgu būvniecību un būvmateriālu atkārtotu izmantošanu ēku pārbūvē. Ja būtu uzkrāts pietiekami liels datu apjoms, tad varētu veikt modelēšanu, taču diemžēl Latvijā līdzīgi eksperimenti tiek veikti pietiekami reti. Novērojumus Salaspils kultūras nama jumta slogošanas laikā veica arī divi inženierzinātņu studenti, kas iegūtos datus izmantos diplomprojektu rakstīšanā. Viņi piedalījās arī eksperimenta sagatavošanā.

Rekonstrukcijas laikā kultūras namu “Enerģētiķis” gaida vērienīga pārbūve un apjomīga saglabājamo būvkonstrukciju stiprināšana. Daļa ēkas tiks demontēta, vienlaikus būs saglabāta lielā zāle ar 500 vietām un skatuves daļa. To papildinās jaunas telpas – mazā zāle, baleta zāle, nodarbību telpas, plašs vestibils.

“Veicot būvdarbus, ņemam vērā visus apstākļus, tostarp objekta darba specifiku un tā stāvokli, kā arī ievērojam darbu izpildes grafiku. Patlaban noslēgumam tuvojas demontāža, šie darbi izpildīti 96% apjomā. Konstrukciju pastiprināšana (zemes darbi), izpildīti 75%, bet pamatu izbūve – 60% apjomā. Patlaban strādājam pie iekšējo un ārējo inženiertīklu – ūdensvada un kanalizācijas sistēmas – izbūves, jau ir pilnībā uzbūvēti un pārslēgti jaunie pazemes siltumtīkli. Tāpat ir uzsākta teritorijas labiekārtošana: demontējam nederīgos apstādījumus, bērnu rotaļu laukumu, veicam zemes klātnes ierakuma iestrādi. Ir pārstādīti būvlaukumā augošie 18 koki,” par padarīto stāsta SIA “Pro Dev” Būvniecības nodaļas vadītājs.

1980. gadā ekspluatācijā nodotais Salaspils kultūras nams “Enerģētiķis” tiek uzskatīts par samērā izteiksmīgu vēlīnā modernisma perioda kultūras būvju paraugu, taču nopietni remontdarbi ēkā nekad nav veikti. Salaspils novada pašvaldība 2017.gadā kultūras namu slēdza rekonstrukcijai. 2019.gadā izsludinātajā arhitektūras metu konkursā uzvarēja PA “Arhitekti Edijs Levins, Agnese Stasūne, Iveta Lūse”, kas piedāvāja jaunu ēkas veidolu, saglabājot modernisma racionālo dabu, jaunu funkcionalitāti – plašu vestibilu, papildu telpas aktieriem, nodarbībām un administrācijai, kā arī plašu priekšlaukumu – jaunu satikšanās un atpūtas vietu. No jauna tiks izbūvēta mazā zāli ar brīvi modelējamu sēdvietu un aprīkojuma izkārtojumu. Pārbūves rezultātā kultūras nama kopējā platība tiks palielināta no 2950 līdz 3271 kvadrātmetram. Pilnsabiedrība “Kopceltne”, kuras biedri ir SIA “Pro Dev” un SIA “NEWCOM Construction”, būvdarbus uzsāka 2023.gada septembrī. Būvuzraudzību nodrošina SIA “BaltLine Globe”.

Plānots, ka kultūras nama pārbūve noslēgsies 2026.gada pirmajā pusē.

Lasiet arī: Lasmaņa skandālā ierautā Auziņa grib uzrakstīt grāmatu par savu dzīvi

Lasiet arī:  Šonedēļ gaiss neiesils vairāk par +8…+13 grādiem